Patrīcija M. Keiša
Autors
Patrīcija M. Keiša jūt, vēro, domā un raksta.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākie autora raksti
Mīļā, tu visu esi sapratusi nepareizi jeb kā nenoliegt otra realitāti
Reiz es biju kopā ar puisi, kurš bija pret mani ļoti mīļš un gādīgs, tomēr nereti mēdza pamatīgi sadusmoties par ikdienišķām lietām. Kādā sarakstē es viņam nosūtīju mīmu par "gaslightingu", un tā mēs nejauši nonācām līdz sarunai par to, ka viņš mēdz uz manu jautājumu: "Kāpēc tu dusmojies?" – atbildēt ar sašutušu: "Es nedusmojos, man vienkārši ir tāda balss," – lai gan es ar katru šūniņu jūtu, ka viņš dusmojas gan.
Ģimenes apstākļu dēļ: skola kā vieta, kur rūp
Mirklī, kad iestājas ciešanu pilni "ģimenes apstākļi", skola mēdz būt vienīgā stabilā vieta bērna vai jaunieša dzīvē. Un ir ļoti skumji, ja cilvēciska siltuma vietā tur sagaida attieksme – tavas ciešanas neko nenozīmē, kamēr vien tavas atzīmes, apmeklējums un uzvedība mums pārāk netraucē.
Šķībi dziedošā tauta
Domājot par šķībās dziedāšanas jautājumu, man uzpeld šādas senas atmiņas. Notikums ir pavisam vienkāršs. Aktu zāle ir liela, es maziņa – kādi deviņi gadi. Kora vadītāja teic, ka nākamās dziesmas laikā viņa norādīs uz dažiem skolēniem, kuri var nedziedāt.
Labākā dāvana
Jāsaģērbjas tā, lai es izskatītos pēc cilvēka, kurš ir gan pārāk nobriedis, gan pārticis, lai jebkad zagtu. Domāju, ka šādam tēlam piestāvētu augstpapēžu zābaki.
Visi autora raksti
Patrīcija M. Keiša
0Pēdējā vasaras diena
Iespējams, jūs šo lasāt pēdējā karstajā šīs vasaras dienā. Karstumā man domas bieži klīst pie Kamī "Svešinieka" varoņa, kurš, spožas saules apstulbināts, nošauj cilvēku tāpat vien. Saule spiež uz acīm, un tveice ietin prātu miglā, viss vienlaikus ir pārāk intensīvs un izplūdis, nav īsti skaidrs, kas ir un kas nav.
Patrīcija M. Keiša
3Mazās sarunas
"Es nevaru ciest small talk. Es gribu runāt par dzīves jēgu un būtisko, nevis par kaut kādām virspusējām stulbībām un laikapstākļiem."
Tā es būtu teikusi pirms dažiem gadiem. Kāpēc es jūtos tik veselīgi, tik labi, pēdējā laikā iesaistoties šajās mazajās sarunās ar svešiniekiem?
Patrīcija M. Keiša
0Caur puķēm
Agrāk man šķita, ka ziedi ir klišejiski stulbi. Ka tā ir kaut kāda sieviešu padarīšana. Kas patīk visām. Laika un naudas tērēšana. Manai sirdij vajadzēja ilgi dzīt, lai no sausiem zariem izdzītu pumpuriņu. Un tas maigi vērās vaļā – es pamanīju viršus kā pasaku mežā, maigi noķēru pēdējās ņiprās rudens puķes vasarnīcas dārzā.
Patrīcija M. Keiša
2Rakstniece – muša?
Kad cilvēks saka otram, ka viņš izskatās trausls, it īpaši jau bez pārāk dziļas pazīšanās, tas skan tā: tu izskaties vājš un droši vien salūsti pie pirmajām grūtībām. Cilvēki apraksta manu ārieni, bet būtu naivi izlikties, ka viņi ar to nepasaka arī kaut ko par manu raksturu un tā trūkumiem.
Patrīcija M. Keiša
7Mīļā, tu visu esi sapratusi nepareizi jeb kā nenoliegt otra realitāti
Reiz es biju kopā ar puisi, kurš bija pret mani ļoti mīļš un gādīgs, tomēr nereti mēdza pamatīgi sadusmoties par ikdienišķām lietām. Kādā sarakstē es viņam nosūtīju mīmu par "gaslightingu", un tā mēs nejauši nonācām līdz sarunai par to, ka viņš mēdz uz manu jautājumu: "Kāpēc tu dusmojies?" – atbildēt ar sašutušu: "Es nedusmojos, man vienkārši ir tāda balss," – lai gan es ar katru šūniņu jūtu, ka viņš dusmojas gan.
Patrīcija M. Keiša
3Ģimenes apstākļu dēļ: skola kā vieta, kur rūp
Mirklī, kad iestājas ciešanu pilni "ģimenes apstākļi", skola mēdz būt vienīgā stabilā vieta bērna vai jaunieša dzīvē. Un ir ļoti skumji, ja cilvēciska siltuma vietā tur sagaida attieksme – tavas ciešanas neko nenozīmē, kamēr vien tavas atzīmes, apmeklējums un uzvedība mums pārāk netraucē.
