Proza

Viena diena tavā dzīvē. 11.09.2020.

Es mainu autiņbikses un skaloju tev dupsi virs izlietnes, tu smaidi mums spogulī un zelē sev pēdu.

Neēdiet latvāņus, ja neesat asu ēdienu baudītājs

Nāves doma tomēr bija spēcīgāka par mīlestības domu. Jau vairākas dienas buks bija pavadījis it kā ļoti tuvu, bet patiesībā ļoti tālu no savas sapņu meitenes. Savu ganību viņš bija atradis paugurā, lai labāk redzētu pāri ceļam. Savukārt viņa tālāk par saviem ar mellenēm krāsotajiem nagiem neredzēja.

Aksels Hiršs

1

Ekskursija

Tā bija skolas ekskursija pirmajā klasē. Mūs todien ar autobusu aizveda uz kolhozu "Uzvara" pie Lielupes ietekas jūrā – it kā tur būtu, ko redzēt.

Andruss Kivirehks

0

Zilais, ragainais dzīvnieks

Patiesībā jau šī dzīvnieka laikam nemaz nav, ir tikai klade un klades zili plankumainais papes vāks. Šajā kladē es sākšu rakstīt savu dienasgrāmatu.

Aksels Hiršs

0

Pasaules policists melo

Es neizslēdzu, ka šis gadsimts vispār ieies vēsturē kā acu piemiegšanas un aizmiršanas laiks.

Ričards Brotigans

2

Foreļu cope Amerikā

It nekur nav ne vārda par foreles nobeigšanos no portvīna malka.

Jānis Joņevs

6

Par karali

Mēs vienmēr dziedam, tāpēc es, asaras rīdams, atcerēšos visu labo, ko futbols man devis.

Aksels Hiršs

1

Sniegs bija kritis visu nakti

Beidzies būs arī šis gads, kuru tagad moderni uzskatīt par gatavo katastrofu, bet es tam īsti nespēju piekrist. Man liekas, mēs vēl samērā veiksmīgi esam tikuši tam cauri. Esmu pilnīgi drošs, ka varēja būt daudz draņķīgāk.

Aksels Hiršs

1

Pazaudētie cilvēki

Man vajadzīgs nedaudz laika. Pirms jebkā. Visu var nokārtot, tikai, es lūdzu, ne šodien un, vēlams, arī rīt vēl ne. Parīt, pēc nedēļas, divām – tā būtu vislabāk.