Es cietos kādas divas nedēļas, līdz kādurīt noķēru vecvecāku kaķi, ko patiesībā nebija pārāk grūti izdarīt, jo tas gulēja man klēpī, piecēlos un gāju. Es nezināju, kurp eju, bet tobrīd tas nebija galvenais, jo gāju mērķtiecīgi un bija jāpaspēj aiziet, kamēr vēl bija drosme.
"Tu esi rakstnieks?" Es apstiprināju viņa aizdomas, un pēc nelielas pauzes vīrietis sapņaini piebilda: "Es arī varētu uzrakstīt grāmatu." Tad sekoja jautājums: "Kā tu tiki tur, kur tu esi?" Un es nezinu atbildi, varbūt tāpēc, ka brīvība ir teritorija, kurā ir vairāk sakāvju nekā uzvaru.
Šajā brīdī es atrados savā vakara vislabākajā vizuālajā formā, jo katrā nākamajā vizītē pie tā paša spoguļa man pretī raudzīsies tēls ar aizvien vairāk izplūdušu acu skatienu, gausāku mīmiku un smagnējāku ķermeņa valodu, līdz visbeidzot, ja uzsmaidīs veiksme, es, paceļot acis no izlietnē aiztekošā ūdens, uzlūkošu pilnīgu svešinieku.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
