Proza
Larisa Denisenko
0Gaisa trauksmju bērni
Mani sauc Mia. Esmu piedzimusi bumbu patvertnē. Pareizāk sakot, dzemdību nama pagrabā Kolomijā 2022. gada 25. februārī 19:06, gaisa trauksmes laikā. Tā bija otrā diena, kad Krievija šāva un meta bumbas uz dzimušajiem un nedzimušajiem – tiem, kuri bija pusgatavi, gluži kā es.
Kristīne Želve
3Muļķīgie stāsti
Satikšanās vieta ir bezpersonisks, bet diezgan pieklājīgi iekārtots viesu nams ceļa malā, kilometrus desmit pirms mazpilsētas robežas. Viņa tā gribēja, tas viņai bija "pa rokai" – tā viņa rakstīja, bet man bija gluži vienalga, kurp braukt. Precizējot – es biju gatavs braukt jebkur.
Aksels Hiršs
3Gājputnu karantīna
Rīta sniegputeņi, vakara sniegputeņi. Man raksta no darba, jautājot, kad būšu atpakaļ. Un man liekas, ka starp rindiņām manu vieglas neticības intonācijas. It kā viņi nojaustu, cik tālu no tā visa jūtos šobrīd. Cik lieka un nomācoša man šķiet visa viņu drudžainā jezga.
Malvīne Vernera un Klinta Paegle
0Dzīve un nāve Meksikā
Jau tā krāsainos kapus pieskandina pūšaminstrumentu ansambļi, gaisā ar milzu troksni sprāgst salūti, daži sanākušie uzsāk dejas turpat ap sava radinieka vai pat svešinieka izkrāšņoto pieminekli. Tie vairs nav kapusvētki, tā ir zaļumballe. Arī es kļūstu mazliet mēma, līdz galam nespējot noticēt šai ballītei, uz kuru mūs ielūgusi pati nāve.
