Sabiedrība
Elvīra Šimfa
14Vai tiešām nasta?
Šķiet paradoksāli, ka mūslaiku liberālajās, demokrātiskajās un lielākoties sociāli atbildīgajās sabiedrībās tieši privileģēti cilvēki publiskajā telpā dažādi apliecina savu atbildīgumu un citus tikumus un labākajā gadījumā līdzīgi rīkoties pieprasa arī citiem sabiedrības locekļiem, bet sliktākajā – nosoda līdzcilvēkus par atšķirīgu rīcību vai uzskatiem.
Patrīcija M. Keiša
7Mīļā, tu visu esi sapratusi nepareizi jeb kā nenoliegt otra realitāti
Reiz es biju kopā ar puisi, kurš bija pret mani ļoti mīļš un gādīgs, tomēr nereti mēdza pamatīgi sadusmoties par ikdienišķām lietām. Kādā sarakstē es viņam nosūtīju mīmu par "gaslightingu", un tā mēs nejauši nonācām līdz sarunai par to, ka viņš mēdz uz manu jautājumu: "Kāpēc tu dusmojies?" – atbildēt ar sašutušu: "Es nedusmojos, man vienkārši ir tāda balss," – lai gan es ar katru šūniņu jūtu, ka viņš dusmojas gan.
Olga Procevska
4Pats ar savu galvu: pastāsti man, ko tu lasi
Viens no kritiskās domāšanas pamatpostulātiem ir – cilvēkam, kas vēlas domāt kritiski, jāspēj apzināties un analizēt savus implicītos pieņēmumus un aizspriedumus. Taču ieraudzīt tos ir ārkārtīgi grūti – it sevišķi piekopjot tik vienveidīgu mediju diētu, kāda ir raksturīga Latvijas liberālajai intelektuālajai elitei.
