Literatūra

Dzejoļi par mīlestību

Tu nekad neesi apdedzinājusies? Tev nekad nav bijusi salauzta sirds, es jautāju, mēģinot izskaidrot savu bailīgumu. Tu taču esi redzējis manu instagramu, viņa raudādama atbildēja.

Var rakstīt ar krītu uz asfalta pirms lietus. Un klasesbiedru atmiņu kladītēs, ja tu esi viens no tiem foršajiem, kam to piedāvā. Rakstīt ar skropstām uz kāda skausta. Apdrukāt skatieniem palātas griestus. Bet vislabāk ir rakstīt uz aizsaluša loga autobusā, ar trīskapeiku skrāpējot leduspuķes.

Daina Tabūna

1

Koko

"Kurš balso, ka Pauls ir pelnījis dabūt pa koko, paceļ roku!" Iļja starpbrīdī iekliedzās.

Māris Bišofs

0

Jā gan, zumm, zumm!

Kad es dažu labu reizi saku: "Jā gan, zumm, zumm!", cilvēki man jautā, ko tas nozīmē.

Raimonds Ķirķis

0

Post coitum

Iedvesma nudien atnāca pati, neliekuļoti un strauji: maiss, no kura izbērti graudi, – vispilnīgākais veidols, ko šobrīd spēju ieskicēt. Vai dzirksteļojošs šampanietis ar neatsprāgušu korķi.

Rihards Bargais

0

Dziedātāja Anna

Ar savām slepkavīgajām ilgām mīlēt un plosošajām alkām tikt mīlētai viņa iemiesoja sevī kaut kādu mūžīgo atraidītību, to īpašo lūzerību, kuru visi tā dievina, bet tikai klusībā.