Mīļo Serhij, mīļo Dvein

"Par spīti visam ļaunumam un varmācībai, ko viens cilvēks ir spējīgs nodarīt citam, par spīti izmisumam un tumsai, kas brīžiem aizsedz skatu, mums arī turpmāk ir iespēja runāt – runāt savā starpā, runāt ar pasauli." Dzejnieku Redžinalda Dveina Betsa un Serhija Žadana vēstules.

Meļķes karikatūra. 28.11.2022

Noziegums un balva

Diemžēl tas ir krievu liktenis uz turpmākajiem gadu desmitiem – šis karš netiks aizmirsts, kā pašiem krieviem patika teikt par "Lielo tēvijas karu". Vai krievi emigrācijā spēs sadzīvot ar aizdomām un pārmetumiem un pierādīt, ka viņi nav tikai putinieši?

Ko jūs darījāt 2008. gada augustā?*

Ļoti daudz lasot internetā krievu valodā dažādus kultūrai un zinātnei veltītus resursus, ko veido gan Krievijā palikušie, gan aizbraukušie cilvēki, neizbēgami redzu dažādus t.s. radošo cilvēku uzvedības modeļus, reaģējot uz pašu valsts īstenoto politiku.

Seši (vai vairāk) veidi, kā priecāties par pirmo sniegu

Es Vējam saku, ka tas ir suņu saldējums, un tagad es mēģinu to viņam teikt katru rītu – tad man liekas, ka esmu laimīgs cilvēks. "Tas ir suņu saldējums, tas krīt no gaisa, tev ir paveicies, sunīt," tā es viņam saku.

Metāls ar zemi nesarunāsies. Sarunas no Ukrainas

Cilvēki brauca ne jau pēc grafika, bet tad, kad spēja izbēgt no Harkivas bombardēšanas, no Sumi. Mēs izvirzījām mērķi nevis izdarīt ko neparastu, bet mērķi izdarīt to, kas mums jāizdara kā cilvēkiem.

Šovakar izrāde atcelta

Tu sāc dejot desmit gadu vecumā un no tā brīža nekad nebeidz. Došanās uz darbu ir tikai ilūzija, jo darbs nekad nebeidzas. Arī brīvajā dienā tavs ķermenis ir vai nu aizgājušās nedēļas slodzes manifests, vai nākamās nedēļas rīks.