Ivars Šteinbergs
Autors
Ivars Šteinbergs (1991) raksta dzeju, atdzejo, publicē literatūras kritiku. 2018. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (SUNY, Binghamton), šobrīd studē doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā. Strādā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. 2020. gadā izdots Šteinberga pirmais dzejoļu krājums "Strops" ("Neputns").
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Kā (ne)uzrakstīt grāmatu
Par izejmateriālu Vērdiņam noder praktiski jebkas – tā var būt frāze kādā datora programmatūrā, reklāmas teksts, brīdinājums izslēgt telefonu teātrī, e-pasts, pilsētu nosaukumi, vārdnīcās atrodamie lietojumu piemēri u. c. Nonākot dzejnieka rokās, šo tekstu nozīmes lauks izplešas kā vēdeklis.
Dzērāja ģēnijs
Bukovska dzejas protagonista drosme dzīvot tikai tā, kā viņš pats vēlas, nerēķinoties ar ārpasaules noteikumiem, protams, ir apbrīnojama, bet brīžiem – arī morāli ambivalenta un egoistiska.
Ieteikumi
Dārgais Doktor S., pēdējā laikā daudz vilšanās. Kā izeju no mājas, tā vilšanās; ieslēdzu TV – vilšanās; mēģinu uzcept franču omleti – Jūs jau sapratāt... Agrāk tie bija sīkumi, – maiznīcas kafija ūdeņaina, eklērs – pārāk ciets, bet tagad es pat savus mīļos romānus vairs nelasu, jo zinu – būs vilšanās.
Deviņas etīdes
Par maigu mūsu baltiskā vācelīte; "mūjābelis", "ambālis", "ņuņņa" – apaļi vārdi, kas vairāk līdzinās vārītiem kartupeļiem, ne bomim, ar ko taranēt.
Visi autora raksti
Ivars Šteinbergs
1Ko tas nozīmē
Harmss parādīja, ka nav iespējams pilnībā iegrožot nozīmes – tās turpina rasties arī visabsurdākajās vietās. Viņa dzeja ir stāšanās pretī bezjēdzībai, gan politiskai, gan metafiziskai, tā uzstāj, ka tieši tādēļ, ka valodā nozīmes dzīvo savu dzīvi, mums jābūt īpaši uzmanīgiem ar to, ko mēs sakām.
Ivars Šteinbergs
0Ieteikumi
Dārgais Doktor S., pēdējā laikā daudz vilšanās. Kā izeju no mājas, tā vilšanās; ieslēdzu TV – vilšanās; mēģinu uzcept franču omleti – Jūs jau sapratāt... Agrāk tie bija sīkumi, – maiznīcas kafija ūdeņaina, eklērs – pārāk ciets, bet tagad es pat savus mīļos romānus vairs nelasu, jo zinu – būs vilšanās.
Ivars Šteinbergs
0Kā (ne)uzrakstīt grāmatu
Par izejmateriālu Vērdiņam noder praktiski jebkas – tā var būt frāze kādā datora programmatūrā, reklāmas teksts, brīdinājums izslēgt telefonu teātrī, e-pasts, pilsētu nosaukumi, vārdnīcās atrodamie lietojumu piemēri u. c. Nonākot dzejnieka rokās, šo tekstu nozīmes lauks izplešas kā vēdeklis.
