Par grāmatām

Arvis Viguls

Paradīzes putni dzied, iztikdami bez lokana zara*

Pagājušā gada nogalē izdevniecība "Literatūras KOMBAINS" laidusi klajā krievu dzejas antoloģiju "Dziedāšanas sezona" ar teiksmaino putnu gamajunu uz vāka. Antoloģijā lasāmas 10+1 autora tekstu kopas – vairāk nekā 200 lappušu dzejas.

0

Konkursā "Zelta ābele" godalgotas 2019. gada skaistākās grāmatas

Savukārt par gada mākslinieku ekspertu komisijas vērtējumā tika atzīts Aleksejs Muraško.

Anna Auziņa

0

Dzejniece ne tik parastā

Elvīras Blomas krājums "Izdzēstie attēli" ir vienlaikus svaigi talantīga un mākslinieciski nobriedusi debija.

Santa Remere

0

Vienkāršos vārdos par Ransjēru

"Attēlu liktenis" ir ļoti iedvesmojošs teksts – lai kuru nodaļu atšķirtu, tajā ir atjautīgi formulēti drosmīgi un provokatīvi apgalvojumi par attēla, teksta vai mākslas būtību, kas lasītājā raisa spēju reakciju.

Ieva Melgalve

3

Cita āda

Ja būtu nepieciešams kāds gaumīgs paraugs, lai ilustrētu to, "par ko" un "kāda" ir pēdējo piecu gadu latviešu proza, Rukšānes jaunākais romāns ļoti labi atbilstu vairākām obligāti iekļaujamām kategorijām.

Iļja Ļenskis

0

Pārdomas pie grāmatas, kas nav tā, par ko izliekas

"Atelpa" ir veidota kā (jautrs) ceļojuma apraksts, kas vēsta par no Aušvicas atbrīvotā itāļu ebreja Primo Levi mājupceļu uz Turīnu.

Ilze Jansone

0

Romāns kā baznīcas vitrāža

"Skaistās" ir vairākos līmeņos lasāms romāns, un pamanāmākais laikam gan ir vēstījums par sievietes (gribētos pat rakstīt – Sievietes) attīstību un augšanu dažādos slāņos.

Ivars Šteinbergs

0

Mērogs 1:1

"Kartēs" lasāmie darbi tiecas uz tādu esības atspoguļojumu, kas tuvotos mērogam 1:1, taču esība, kā zināms, ir pārāk daudzpusīga, pārāk haotiska un vienlaicīga, lai ko tādu būtu iespējams realizēt, tādēļ jebkuri centieni ir lemti neveiksmei.

E. F. Kuks

0

Grāmata anonīmām mīlestībām

No šīs grāmatas es ar patiku atcerēšos tos dzejoļus, kas norāda uz savu pasauli un aicina tajā uzkavēties.

Raimonds Ķirķis

0

Izmisuma lamatās

Treibergs, šķiet, nav līdz galam nolēmis, vai viņš vēlas būt mīklains, tādējādi noraidot ciešanu pilno pasauli, vai arī izteikties pieejami, brīžiem pat pravietiski, lai atklātu lasītājam ko fundamentāli svarīgu par to, ko viņš apjautis.

Par grāmatām

Arvis Viguls

Paradīzes putni dzied, iztikdami bez lokana zara*