Par grāmatām
28.07.2020

Dzērāja ģēnijs

Komentē
1
Saglabā

Par Čārlza Bukovska dzejas izlasi "Kodiens" ("Neputns", 2020, atdzejojis un sastādījis Jānis Elsbergs).
"Satori" publicēts arī īss ieskats grāmatā.  

Pēc vairākiem gadiem atvilktnē – starpstāvoklī, ko varētu nosaukt par "izdevniecību purgatoriju", – dienasgaismu beidzot ieraudzījusi Jāņa Elsberga sastādītā un atdzejotā Čārlza Bukovska dzejas izlase "Kodiens", kas nu mājvietu atradusi apgāda "Neputns" jaunajā brezenta vāku sērijā. Tas ir notikums, kas droši vien priecē daudzus, jo Bukovska vārds ir sacildināts ne tikai ASV un Rietumeiropā, bet arī Latvijā: pie mums iznākuši divi Bukovska romāni ("Sievietes" tulkojis Elsbergs, "Holivudu" tulkojusi Maija Cīrule), viņa prozu latviskojusi arī Amanda Aizpuriete, dzeju – Ilmārs Šlāpins, Svens Kuzmins un citi, Dailes teātrī iestudēta Bukovska dzejas rokpoēma "Man arī būtu bail", turklāt, kā liecina šo rindu rakstītāja novērojumi, Bukovskis vietējā mērogā tiek augstu vērtēts arī ārpus aktīvu dzejas lasītāju aprindām.

Varētu teikt, ka Čārlzs Bukovskis uztverams kā viens no šabloniem, pēc kura mēra to, ko dēvē par dzejnieku (vai – citos gadījumos – rakstnieku). Līdzīgi ir ar tādiem lieliem autoriem kā, piemēram, Alenu Ginsbergu vai Arturu Rembo, kuri katrs savā veidā piedalās kādas stereotipa "dzejnieks" šķautnes ģenēzē. Viņu vārdi mēdz kļūt lielāki par to nēsātājiem – vēsturiskajām personām –, un tas ieliek konkrēto cilvēku vispārinošās kategorijās, piemēram, "žūpa", "mīlētājs", "skarbais vecis". Tā arī Bukovskis ir apaudzis ar komentāru, imitāciju un leģendu piepēm.

Viens no atslēgvārdiem, kas, runājot par Bukovski, parādās atkal un atkal, ir "atklātība". Bet ne jau tajā vien meklējama viņa dzejas popularitāte – "bezkompromisu atklātība" raksturīga arī lielai daļai jaunu autoru dzejas. Drīzāk jāpievērš uzmanība rindas ekonomijai, vārdu krājumam, tēlu ietilpībai un – galvenokārt – teksta ritmam. Bukovska metode atklājas tikai tad, kad patiesīgumu vai, teiksim, bezkaunību savieno ar blīvu brīvā panta vārsmu, kur sintakses ritms iet roku rokā ar dzejoļa emocionālo ritmu. Dzejoļos, kas vienkārši ir atklāti, var būt daudz liekā, toties Bukovskis visu lieko cenšas nokniebt nost, atstājot vien to drusciņu, kas nepieciešama sižeta loģikai vai jūtu intensitātes izteikšanai. Vai arī tā vismaz gribētos skaidrot šī "visvairāk atdarinātā amerikāņu autora" fenomenu.

Ir arī cits variants – varbūt tad, kad tiek pieminēta atklātība, patiesībā runa ir par to, ka Bukovskis lielākoties raksta piezemētā ikdienas sarunvalodā, proti, viņš raksta tā, kā mēs pļāpātu ar tuviem draugiem, – nekautrējoties, lamājoties, izmantojot žargonu un neizplūstot ornamentālās pasāžās augstajā stilā. Lasītājs taču sapratīs tāpat, no pusvārda, lasītājs ir savējais. Varbūt šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Bukovskim ir tik daudz fanu. Bet tas savukārt nozīmē, ka tai daļai lasītāju, kas dzejā vēlas rast kāda veida valodas bagātināšanu, izlaušanos no ikdienas runas aprobežotības un normām, brezenta krājums drīzāk varētu šķist labākajā gadījumā prasts, ļaunākajā – garlaicīgs.

Tomēr dzejas valodas robežu paplašināšana (ja vien ar to nedomājam tuvošanos "dabiskai" izteiksmei) īsti nav Bukovska spēles lauciņš. Ja to pieņem, kļūst vieglāk koncentrēties uz to, kam, pēc autora domām, šķiet, būtu jāpievērš uzmanība, – šajā dzejā paustajām hedoniskajām vērtībām, kurās indivīda brīvība un tiesības "uzdirst šai pasaulei" (47. lpp.) ir prioritāras. Bukovskim izdevies mūža garumā saglabāt pusaudžiem raksturīgo saasināto pasaules skatījumu, kurā skaistums piemīt tikai un vienīgi mākslinieciskas personības darbam, reibumam, mūzikai un sievietēm, bet viss pārējais ir tikai nīstas mietpilsoniskās-kapitālistiskās sabiedrības fons.

Es gan varu viegli iztēloties lasītājus, kas norādīs uz problemātisko apstākli – daļā dzejoļu vēstītājs pret sievietēm izturas kā pret seksa objektiem, vietām tīksminās par (pārsvarā savu) neētisku vai vardarbīgu rīcību (lai gan to varētu interpretēt arī kā grēksūdzi) un citviet nepārprotami glorificē alkohola lietošanu. Daļa problemātisko elementu atrunāta Jāņa Elsberga priekšvārdā, kurā norādīts, ka autoram dzīves pieredzes dēļ "ir TIESĪBAS būt tieši tik rupjam, netīram un pretīgam, kāds viņš bieži ir" (11. lpp.). Tomēr Bukovska aizstāvība draud kļūt līdzīga teicienam "zēni paliks zēni" ("boys will be boys"), proti, viedoklim, ka azartiski "medīt" sievietes vai būt vulgāram dzērājam ir vīriešu dabā, un tas ir tieši tāda veida domu gājiens, kādus aicina pārvērtēt feminisma strāvojumi.

Tāpēc es spēju saprast iebildumus, kas varētu tikt vērsti pret šo grāmatu, jo mūsdienu latviešu atdzejā (runāju par izdotajām grāmatām, nevis par periodikā atrodamo veikumu) joprojām ir maz pārstāvētas balsis, kas nepieder heteroseksuāliem, baltādainiem vīriešiem. Varbūt kā pretsvars Bukovskim jāizdod, piemēram, Odrijas Lordas (Audre Lorde) dzeja? Nezinu, vai tas ko risinātu, bet, manuprāt, par to noteikti ir vērts padomāt. Bukovska dzejas protagonista drosme dzīvot tikai tā, kā viņš pats vēlas, nerēķinoties ar ārpasaules noteikumiem, protams, ir apbrīnojama, bet brīžiem arī morāli ambivalenta un egoistiska. Un – diemžēl vai par laimi – daudzu acīs tas tikai padara viņa dzeju vēl pievilcīgāku.

Kā zināms, Bukovskis sarakstījis tūkstošiem dzejoļu, tādēļ ir saprotams, ka sastādītājs bijis spiests dažādos veidos ierobežot tekstu atlasi. Veiksmīgs risinājums atrasts, veidojot sakārtojumu pēc (liriskā varoņa) biogrāfijas principa – no dzejoļiem par jaunību līdz dzejoļiem, kas runā no karjeras un dzīves brieduma pozīcijām. Tādējādi radīts puslīdz reprezentatīvs pārskats gan par autobiogrāfiskiem pavedieniem pilno autora dzeju, gan par paša autora dzīvi. Kaut krājumā parādās arī daļa klasikas (veltījumi Džeinai, refleksija par rakstniecību un vērojumi par mūziku), tomēr žēl, ka izlasē nav ievietoti daži citi no dzejnieka, manuprāt, slavenākajiem darbiem, piemēram, "Let It Enfold You", "The Laughing Heart", "Bluebird", "The Genius Of The Crowd", "3:16 and One Half..." u.c. No otras puses – tā paša tekstu lielā daudzuma dēļ – ir pavisam iespējams, ka tas, kas man liekas hrestomātija, citiem liekas margināls.

Būtiska atšķirība no samta vāku sērijas ir tā, ka šis krājums nav bilingvāls, un tas, protams, laupa lasītājiem iespēju uzreiz salīdzināt tulkojumu ar oriģinālu, bet vienlaikus – uzstāj uz atdzejojuma pašpietiekamību. Bukovskis veido pagrimuša cilvēka ("low-life") portretu, kam nepieciešams arī atbilstošs "vokabulārijs". Elsbergs meistarīgi pārvalda latviešu valodas zemās leksikas slāņus un savos atdzejojumos dzejas personas gānīšanos atveido ar vietējo slengu, vienlaikus saglabājot amerikāņu kultūras reāliju specifiku. Ir arī daži kalki un angļu valodai raksturīgu teicienu burtiski pārnesumi, kas pievērš uzmanību faktam, ka teksts ir tulkojums, bet tie nedz traucē lasījumam, nedz mazina tulkojumu māksliniecisko kvalitāti. Tā kā esmu svēti pārliecināts, ka atdzejošana ir neizbēgami radošs process, īpaši priecājos par momentiem, kuros acīmredzami bijis nepieciešams iziet no situācijas ar mazāk burtisku tulkojumu, piemēram, kad Bukovskis pasaka "bļin" (199. lpp.) vai kad viņam "viss-pie-kājas" (223. lpp.) u.tml.

Elsberga un Bukovska kopīgais "Kodiens" sniedz ieskatu neviennozīmīgi vērtējama, bet ASV literatūrā neaizvietojama autora provokatīvajā dzejā, parādot, ka Bukovska lirikas nazālā balss spēj itin labi skanēt arī latviski. Vienalga, ko mēs domātu par vēstītāja attieksmi pret sievietēm vai viņa aknu veselību, šī melnā grāmatiņa papildina latviešu tulkotās jaunrades plauktiņu ar vēl vienu kulta autoru, un tas nav mazsvarīgi. Jācer, ka arī turpmāk brezenta sērija tēmēs vietējā kultūrtelpā ienest nepieradinātas un skaļas dzejas balsis, kas, cerams, būs gan vēsturiski nozīmīgas, gan veicinās perspektīvu dažādību.

Ivars Šteinbergs

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks un atdzejotājs, publicējas kopš 2012. gada. Strādājis kultūras žurnālistikā, vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”. 2018. gadā Ņujorkas štata univ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!