Reizēm pēc ilgāka mediju un sociālo tīklu patēriņa mani piemeklē tādas kā paģiras. Parasti viss sākas ar slāpēm pēc jaunumiem, karstām diskusijām, atrašanās notikumu centrā, bet beidzas pēc pāris stundām dīvānā ar vieglu apātiju un pašnožēlu. Es droši vien nevarētu vairākus gadus nostrādāt par "Satori" ziņu redaktori (pat ne par redaktori), ja šādu slāpju nebūtu vispār, taču trauksme palaist garām svarīgāko un tās drudžaina remdēšana reti kad sniedz gandarījumu. Turklāt esmu pārliecinājusies – kaut arī man rokās atrodas teju visas pasaules infotelpa, pieturoties pie labi iemītām un pazīstamām taciņām, tā var kļūt par šauru un paredzamu atbalss kambari.
Tāpēc laiku pa laikam der mazliet atkāpties no mediju un jaunumu dienaskārtības. Nav nekāds noslēpums, ka tēmu aktualitāte ir viens no galvenajiem kritērijiem, plānojot "Satori" saturu, taču mēs redakcijā kā atsevišķu un neoficiālu satura virzienu cenšamies uzturēt arī "neaktualitātes" – tekstus, kam nav ne svarīga virsuzdevuma, ne sakara ar karstiem tematiem infotelpā, bet kas no jauna uzrāda poētisko, komisko un cilvēcisko mūsu ikdienā. Tēmu medīšanai šādiem rakstiem noder gan vērīgāka un apzinātāka paraudzīšanās uz savu ikdienu, gan nejaušas sarunas bāros un ar autoriem (daudziem no viņiem nevainīga papļāpāšana redakcijā beigusies ar jautājumu: "Negribi par to mums uzrakstīt?"). Vienubrīd aizrāvāmies ar šo virzienu un pat uzsākām sēriju "Mazo lietu enciklopēdija", kurā gan tapa vien daži, bet spilgti teksti (piemēram, Jāņa Joņeva raksts par stringiem).
Kā esam pārliecinājušies, tēma potenciālam rakstam var slēpties jebkur un zem aktualitātes un nopietnības virskārtas atrodas daudz "truša alu". Te dažas no tām, kas, cerams, padarīs šīsvasaras lietainās dienas nedaudz mazāk garlaicīgas:
1. Elīna Kolāte par publiskajām tualetēm
Kā atzīmē "Jauns.lv", "vajadzības spiesta", žurnāliste un publiciste Elīna Kolāte izveidojusi līdz šim vispilnīgāko Rīgas publisko tualešu karti, bet pēc tam ar domubiedriem dibinājusi "Tualešu lietotāju biedrību". "Satori" viņa raksta par savu ceļojumu publisko labierīcību pasaulē.
2. Daina Tabūna par mājas kārtošanu
Kaut gan Regīna Ezera esot teikusi, ka ikreiz, kad viņai jāizšķiras starp manuskriptu un putekļu lupatu, viņa dod priekšroku pirmajam, mēs zinām – reizēm izvēles nav. Raksts visiem tiem, kuru "mākslinieciskā nekārtība" šad tad pārvēršas "mākslinieciski antisanitāros apstākļos" un kuri šajā lietainajā laikā apsver domu ķerties pie mājas kārtošanas.
3. Krišjānis Zeļģis par alus dzeršanu un darīšanu
Kas notiek, kad dzejnieks pievēršas alus darīšanai? Krišjānim Zeļģim ir atbilde – "Satori" viņš raksta par savu ceļu no alus noliedzēja līdz alus darītājam, kā arī atzīmē divlitrīgā alus aizlieguma ietekmi uz latviešu kultūru un ieved mazo alus darītavu pasaulē.
4. Anete Konste par tiesību kārtošanu
Ko darītu jūs, ja tiktu nolaupīti un mašīnas bagāžniekā aizvesti uz nomaļu mežu? Anete Konste izlēma nodrošināties ar bēgšanai noderīgām prasmēm un iegūt tiesības (ja nu šādā situācijā izdodas tikt pie mašīnas atslēgām). Te par to, kā viņai gāja.
5. Lauris Bērziņš par atmešanu
Visi, kuri kādreiz nesekmīgi mēģinājuši atmest smēķēšanu, atpazīs sevi šajā Laura Bērziņa pieredzes stāstā. Savukārt tie, kuri to krietnas apņēmības pilni mēģina izdarīt šobrīd, noteikti jutīsies mazāk vieni.
0