Lolita Tomsone ir Žaņa Lipkes memoriāla direktore, daudzus gadus dzīvojusi Jeruzālemē, rakstījusi žurnālam "Rīgas Laiks". Dzimtajā Rīgā ilgojas pēc Jeruzālemes.
Upuru skaits, pat rakstot šo tekstu, noteikti ir mainījies jau reizes piecas, tāpat arī uz Gazu vardarbīgi aizvesto ķīlnieku skaits. Tur nav tikai izraēlieši, bet pat 14 Taizemes viesstrādnieki, kas kibucos pie Gazas robežas vāca avokado. "Telegram" kanālos cilvēki ar stipriem nerviem ir noskatījušies, kā "Hamas" teroristi ar kapli nocērt galvu vienam no šiem viesstrādniekiem.
Simtgadīgās liepas un ozolus nespēja pasargāt neviens – ieradās zāģeru komanda maskās, šie brašie zēni bija uzvilkuši saulesbrilles, jo gāza lietus, acis jāsaudzē. No kaimiņu mājas puses jau bija uzlikta metāla sēta, kuru aizklāja ar zilu aizkaru kā morgā, lai svešas acis neredz 44 liepu stumbeņus.
Mēs jau tur bijām un iekritām. Lai gan – var jau būt, ka mūsu neveiksmīgā, pazemojošā vai nejēdzīgā pieredze jūs vilinās un jūs trauksieties turp, līdzko pasaule atkal būs vaļā.
Kārsava ir neliela pilsētiņa pie pašas Krievijas robežas, kur es, rīdziniece, kas ne sūda nesaprot latgaliski, deviņdesmitajos nodzīvoju nepilnus divus gadus. Dziedāju Sv. Efrosīnijas pareizticīgo baznīcā un piekalpoju biežās bērēs, retās kāzās un gana daudzās kristībās.
Upuru skaits, pat rakstot šo tekstu, noteikti ir mainījies jau reizes piecas, tāpat arī uz Gazu vardarbīgi aizvesto ķīlnieku skaits. Tur nav tikai izraēlieši, bet pat 14 Taizemes viesstrādnieki, kas kibucos pie Gazas robežas vāca avokado. "Telegram" kanālos cilvēki ar stipriem nerviem ir noskatījušies, kā "Hamas" teroristi ar kapli nocērt galvu vienam no šiem viesstrādniekiem.
Kārsava ir neliela pilsētiņa pie pašas Krievijas robežas, kur es, rīdziniece, kas ne sūda nesaprot latgaliski, deviņdesmitajos nodzīvoju nepilnus divus gadus. Dziedāju Sv. Efrosīnijas pareizticīgo baznīcā un piekalpoju biežās bērēs, retās kāzās un gana daudzās kristībās.
Simtgadīgās liepas un ozolus nespēja pasargāt neviens – ieradās zāģeru komanda maskās, šie brašie zēni bija uzvilkuši saulesbrilles, jo gāza lietus, acis jāsaudzē. No kaimiņu mājas puses jau bija uzlikta metāla sēta, kuru aizklāja ar zilu aizkaru kā morgā, lai svešas acis neredz 44 liepu stumbeņus.
Viss, ko mēs filmā uzzinām par matemātiķi Iļju Ripsu, ir šīs visuresošās balss pavadīts, režisors ir mūsu Vergilijs Dantes elles lokos. Skatītājs maldās pa sveša cilvēka dzīvi kā pa tumšiem koridoriem, kamēr režisors uzspīdina lukturi tiem vārdiem vai vietām, kas viņam šķituši nozīmīgi.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
