Nav jaunums, ka lielas un labas lietas mēdz notikt neizturami lēni. Vairāk nekā 30 gadus senā ideja par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju ir mana vienaudze, Nacionālo koncertzāli riskēju sagaidīt jau kā četrdesmitgadniece, par joprojām neesošo partnerattiecību regulējumu, šķiet, esmu rakstījusi visus sešus gadus, kopš strādāju "Satori", drīzu Ukrainas uzvaru arī neviens vairs nesola, un mums jāturpina sevi apbruņot ar pacietību, bet Ukrainu – ar visiem vajadzīgajiem ieročiem. Strauji notiek tikai mežu izciršana, bet staltas audzes to vietā droši vien es vairs nesagaidīšu (ja vien zinātne nepalīdzēs nodzīvot vēl simts gadu). Vēl ir cerība Saeimā ratificēt Stambulas konvenciju, bet esmu iemācījusies nesteigties svinēt uzvaras.
Reizēm sapņoju, ka tam visam ir ātrs un viegls risinājums. Ja vien es būtu latviešu Īlons Masks vai Džefs Bezoss, tad gan zinātu, ko darīt ar visiem šiem miljardiem un publisko balsi! Veloceļi katrā ielā, koki ik uz stūra un festivāls "Homo Novus" visu gadu! Joks, protams, bet tā ir normāla reakcija uz pagurumu, kas pārņem, ja sabiedrībai vajadzīgi uzlabojumi stagnē gadiem un šķiet, ka iespējas tos ietekmēt izsīkst pavisam.
Taču "Satori" redaktoru, autoru un draugu lokā nav ne Īlona Maska, ne Džefa Bezosa, un liela nauda nekad nav bijusi mūsu ietekmes avots. Mēs nevaram iedot kādam milzu kukuli, lai viss notiktu ātri un pēc mūsu prāta. Un labi, ka tā, jo "Satori" balstās uz ko daudz pamatīgāku – uz lasītāju un autoru kopienu, kam rūp tas, kā Latvijā jūtas ne tikai viņi paši, bet arī citi – pat ja tie ir svešinieki. "Satori" balstās uz cilvēkiem, kas nevis pasīvi gaida, bet prasa un aktīvi rīkojas, lai mēs dzīvotu mūsdienīgā, labklājīgā valstī. Uz cilvēkiem, kas raksta, skaļi iebilst pret netaisnībām soctīklos, paraksta "ManaBalss" iniciatīvas, aukstos ziemas rītos piedalās piketos un galu galā – ziedo.
Mūsu, "Satori", darbs ir būt šīs kopienas balss pastiprinātājiem un rūpēties par to, lai tā nepagurst un neapsīkst. Taču arī mums laiku pa laikam ir svarīgi sajust lasītāju un draugu plecu, tāpēc uzsākam ikgadējo "Satori" ziedošanas kampaņu, kurā līdz 23. oktobrim ceram ar jūsu palīdzību savākt 25 000 eiro "Satori" darbībai. Ja šoreiz nevari dalīties ar ziedojumu, priecāsimies, ja dalīsies ar kampaņas video un rakstiem, lai palīdzētu mums sasniegt citus lasītājus.
Esam gatavi mulsumam, kas var rasties, uzlūkojot šīgada kampaņas aicinājumu – dot kukuli "Satori". Taču neņemiet ļaunā šo amizierēšanos, jo zem joka virskārtas esam paslēpuši pavisam nopietnu tēmu, par ko runāsim padziļināti gan kampaņas materiālos, gan rakstos: to, ka tiem tūkstošiem "Satori" lasītāju, kam ir kopīgas intereses – vai tā būtu laikmetīgā kultūra, vai visu ģimeņu aizsardzība –, nevajag aploksnēs un konjaka kastēs ietūcītas banknotes, lai kaut ko panāktu. Par laimi, demokrātiskā sabiedrībā tam ir alternatīva: būt pilsoniski aktīvam un atbalstīt domubiedrus, kuru maizes darbs ir aizstāvēt sabiedrībai svarīgas, nevis savtīgas intereses, – nevalstiskās organizācijas, neatkarīgos medijus un pilsoniskās iniciatīvas. Neviens miljonārs mums nedod kukuļus, lai mēs skaļi runātu par laikmetīgo mākslu, viendzimuma pāru tiesībām, vardarbību pret sievietēm vai vidi – uz jautājumu, kas mums par to visu maksā, varam godīgi atbildēt: jūs, mūsu lasītāji. Ziedojot "Satori", jūs pastiprināt savu balsi. Galu galā, ne reizi vien jums un mums kopīgiem spēkiem jau ir izdevies – to pierāda ne tikai tūkstošiem "Satori" publicētu rakstu, interviju, diskusiju, bet arī cirks bez savvaļas dzīvniekiem, desmitiem tūkstošu parakstu par partnerattiecību likumu, bezmaksas anestēzija dzemdībās, sievietes tiesības pašai lemt, vai ziedot olšūnas.
Vairākas no šīm lietām reiz mums šķitušas tikpat tālas kā slejas sākumā piesauktās, bet es zinu – turpinot strādāt kopā, arī tās var kļūt par realitāti. Mēs nesolām, ka tas notiks uzreiz, bet solām neapklust, pirms tas notiek.
Šī ir tava kārta virzīt savas intereses – dod kukuli "Satori"!
0