Profils

Lielāka skaidrība būs jūnijā

Šobrīd neviens nevar kaut cik kvalitatīvi novērtēt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.

Noderīga lasāmviela ne tikai pandēmijas laikā

Ieteikums: režīmu "paliec mājās" labāk izmantot nevis "šādam laikam atbilstošas" daiļliteratūras, bet gan populārzinātniskās literatūras lasīšanai.

2020. gada 12. marts

Nav iemesla dusmoties uz medijiem un sociālajiem tīkliem, jo nav tā, ka tajos būtu tikai "koronavīruss".

Dzīve pēc "Covid-19"

Koronavīrusa epidēmija rosina arī jautājumus, kas nav tieši saistīti ar cilvēku veselību.

Balsot, kā "saka sirds" vai "aprēķins"?

Arī tiem, kuri par šoruden gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām neinteresējas, process dod vielu pārdomām.

Augstskolu pārvaldes modeļa reforma pārceļas uz Saeimu

Visas šīs grūstīšanās rezultātā, manuprāt, no redzesloka pazūd divi būtiski aspekti: pasniedzēji un mācību saturs.

Daži kilogrami zinātnes

Pērnā gada nogalē pašmāju humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, sadarbojoties ar LU Akadēmisko apgādu, lasītāja priekšā nolika 800 lappušu biezu milzeni – "Latvija: kultūru migrācija".

Labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas

Kas kopīgs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un KPV LV kongresam?

Stulbs vai izliecies?*

Politiķu aprindās kļūst populāri publiski paust savu vienaldzību vai nepatiku pret t.s. klasisko kultūru.

Komēta nāk! Un Jēčepingā skorbulis – šausmīga slimība

Veids, kādā informatīvajā telpā tiek runāts par koronavīrusu, atgādina filmu "Emīla nedarbi".

Krievija: "atkušņa" nebūs

Svarīgāk man šķiet saprast, vai šī cilvēka un viņa kolēģu izveidotā sistēma ir Krievijas sabiedrību pārveidojusi tik lielā mērā, ka "Putina laikā" pieredzētais turpināsies arī pēc fiziskā Putina.

Divi kaujas, bet galvu pārsit trešajam

ASV un Irānas konflikts visneizdevīgākais ir Eiropai.

Iztiksim bez politiskas "uguņošanas"

Iekšpolitiski 2020. gads Latvijā būs bez pārsteigumiem. Ļoti labi.

Nav tā, kā izskatās

Aizvadītais gads deva pamatu apšaubīt virkni apgalvojumu, kas tiek uzskatīti par pašsaprotamiem.

Kārtējie "oligarhu kapu svētki"

Ar Aivara Lemberga ietekmes iespējamo samazināšanos ir par maz.

Patiesību pārskatāmā nākotnē neuzzināsim

Jēdzīgu skaidrojumu par notiekošo nesniedz nedz Lemberga atbalstītāji, nedz pretinieki.

Mediju telpas krīze – "krokodila asaras"

Vai kultūra ir atkarīga no tās patērētāju skaita?

Zinātne latviešu valodā – provinciālisms?

Šķietami specifiska zinātnes nozares tēma patiesībā ir jautājums par mūsu attieksmi pret latviešu valodu.

Kalendārā rudens, Rīgā – tropiskā Kongo

Situācija Rīgas domes "saimniecībā" sāk atgādināt kādu pusizjukušu valsti, kurā nav skaidrs, vai pirmdien varu ieguvušo pulkvedi nākamajā pirmdienā no troņa negāzīs kāds cits pulkvedis.

Pilnmēness – neatkarīgi no astrofizikas likumsakarībām

Smieklīgākais un vienlaicīgi biedējošākais budžeta debatēs ir tas, ka gan pozīcija, gan opozīcija apelē pie it kā nepārprotamiem faktiem.

Kā man skaidroja Satversmes preambulu

Jo vairāk kādā diskusijā tiek pieminētas "vērtības", jo piesardzīgāk jāizturas pret dzirdēto.

Politiskā komentētāja nāve

Politiķu savstarpējās intrigas un ieraksti sociālajos tīklos nav politika.

Ģēnijam var piedot daudz

Protesti pret Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanu Handkem ir kārtējā epizode strīdā par to, vai radošas personības darba novērtējumu ietekmē arī šī cilvēka politiskie uzskati un aktivitātes.

Arī zinātnieki ir tikai cilvēki

Akadēmiskās ētikas jautājumi nav tikai pētnieku "cunftes lieta" – tie skar mūs visus.

Partijas pārvērtē savu lomu

Politisko partiju biedru skaita nozīme, manuprāt, ir pārspīlēta.

Nav jau uzreiz jāklaigā

Turpinu būt optimists: arī par "polarizējošām" tēmām var runāt bez paviršiem vispārinājumiem un apvainojumiem.

"Eksperti prognozē, ka…"

Mums ir ērtāk domāt par 2050., nevis par 2020. gadu.

Satiekas Brežņevs, Lembergs un Dombrovskis...

Viņš izskatās kā idiots, viņš runā kā idiots, tomēr neļaujiet sevi apmānīt – viņš tiešām ir idiots.

Putina krekli

Lai gan "cepiens" publiskajā telpā par "Putina armijas" apģērba tirdzniecību Rīgā bija prognozējams, daži aspekti tajā ir interesanti.

Par Skolotāju, golfa prasmēm un Latviju

Valsts prezidents sāk saskarties ar Latvijas politikas realitātēm.

Šausmināties un turpināt maršēt iznīcības virzienā

Iespaidīgi video un klimata izmaiņu sajušana uz pašu ādas joprojām nemaina domāšanas veidu.

Vienlaicīgi ir labāk un sliktāk, nekā domājam

Varas demonizēšana ir vieglākais ceļš, jo ļauj atteikties no varas mehānismu analīzes.

Absurda spēks

Vardarbību var īstenot gan ar steku, gan ar saliktu pakārtotu teikumu.

Cietpaurība

Kārtējā privātpersonas sarīkotā šaušana ar upuriem ASV, kārtējo reizi tie paši argumenti pret ieroču aprites ierobežojumiem.

Uzturēt savu ekosistēmu

Protesti Maskavā ir izteiksmīgs atgādinājums par indivīda tiesībām saglabāt pašcieņu arī bezcerīgā situācijā.

Šausmināšanās – ierasta un bezjēdzīga reakcija

Borisa Džonsona kļūšana par Lielbritānijas premjerministru ir loģiska.

Daži vārdi juceklīgas lasīšanas aizstāvībai

Zināšanu uzkrāšanas procesā paralēli sistemātiskumam noder arī improvizācija un "grābstīšanās" visdažādākajās tēmās.

Zelta laikmets neatgriezīsies. Sudraba arī ne

Ja negribam mānīt paši sevi, jāgatavojas dzīvei citos klimatiskajos un ekoloģiskajos apstākļos.

Diploms vajag?

Jauno studentu uzņemšanas laiks noder pārdomām par to, kas ir augstākā izglītība 21. gadsimtā.

Pierast var gandrīz pie visa

Ko nozīmēs ASV ar Donaldu Trampu prezidenta postenī vēl četru gadu garumā?

"Par ko mēs balsosim? Par ko balsos deputāti?"

Virsrakstā izmantotais citāts no Saeimas 20. jūnija sēdes stenogrammas diezgan labi raksturo mūsu parlamentu.

Kaut kur starp Berlīni un Maskavu

Ja ir taisnība, ka mūsdienās atrašanās informatīvajā burbulī ir neizbēgama, tad vismaz derētu šo burbuli uzpūst nedaudz lielāku.

Pašsaprotamais, ko vēlams regulāri atkārtot

Vēsturniekiem atkal izdevies atgādināt, ka Latvijas vēsture nav "plakana".

Tukšrunāšanas ziedu laiki

Labi, ka jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana notika salīdzinoši raiti – šādas deputātu "debates" ir nevajadzīgs pārbaudījums nervu sistēmai.

Inkunābula datorā

Kultūras mantojuma digitalizācija veicina ne tikai tā pieejamību. Interesenti savos meklējumos kļūst patstāvīgāki, bet, iespējams, arī paviršāki.

Eiropas Parlaments nav vienkārši dāsnāk apmaksāta Saeima

EP vēlēšanas atgādina, ka jēdziens "ģeopolitika" nav tukša muldēšana.

Tiesības apvainot un apvainoties

Jautājums par izteikšanās brīvības ierobežojumiem nav un netiks atrisināts.

Esam interesantā kompānijā

Ir apritējuši 15 gadi kopš brīža, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Šī situācija šodien šķiet pašsaprotama, tomēr tāda tā gluži nav.

Zelenskis – "fenomens" vai tendence?

Volodimira Zelenska pārliecinošā uzvara Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 21. aprīlī ir spilgts apliecinājums tam, ka demokrātijās mainās politikas stilistika un, iespējams, arī saturs.

Melnais bruņinieks, Lāčplēsis un pārējie

Ir kļūdaini iedomāties, ka viena cilvēka formālā statusa maiņa varas ekosistēmā strauji maina visu ekosistēmu.

Nevaino spoguli, ja ģīmis greizs!

Nav jāvaino "globalizācija", "Brisele" un "kosmopolītisms" pašiem savā kūtrumā.

Labas ziņas par sliktajām ziņām

Daļai Latvijas politiskās elites ir savdabīgi priekšstati par to, kā viņu līdzpilsoņi iegūst informāciju un kas šos līdzpilsoņus vispār interesē.

Paklupt uz līdzenas vietas

Prezidents Vējonis atklāj, kā nevajag runāt par vēsturi.

Vēl citi "baltie plankumi"

Ir maldīgi iedomāties, ka visnotaļ vētrainas diskusijas var būt tikai par Latvijas vēstures 20. gadsimta vidus un otrās puses posmu.

"Slavenas sievietes" un vēstures neizprotamība

Tas, ka šodien vērtību sistēmā iekļauta kvēla vēlme iegūt atpazīstamību un "palikt vēsturē", nenozīmē, ka tā bijis vienmēr.

Pēdējais piliens?

Rīgai nepieciešamās pārmaiņas neaprobežojas ar dažu politiķu aiziešanu.

Lauzties atvērtās durvīs

Tieksme uz vispārinājumiem, kas savukārt rada kļūdainus apgalvojumus, ir tik nepārvarama, ka rodas iespaids – tā ir domāšanas neizbēgama sastāvdaļa.

Lasīt to, kas nepatīk

Atmiņas, lai cik nedrošas kā vēstures avots, ir nepieciešamas kaut vai tādēļ, lai saprastu "nesimpātiskās puses" domāšanas veidu.

2 + 2 = ?

Dažkārt zinātnieki iegūst skandalozu publicitāti, izvirzot ekstravagantas idejas.

Valsts prezidents – postenis un tā saturs

Skeptisku attieksmi pret politiku nevajadzētu kompensēt ar cerībām uz "labu" Valsts prezidentu.

"Kultūrkari" pašmāju gaumē

Debates Saeimā aizvadītajā nedēļā par "Ieroču aprites likuma" projektu bija reta iespēja saskarties ar tautas kalpu priekšstatiem par vērtībām.

Teksts, kas uzstājīgi prasa līdzdarbošanos

Kā lasīt vairāk nekā 1000 lappuses biezu grāmatu?

Divdesmit pirmā kopš neatkarības atgūšanas

Neatkarīgi no tā, cik balsis saņems Krišjāņa Kariņa veidotais Ministru kabinets, šī būs mazākuma valdība.

Ir tāda zinātne - vēsture…

Diskusijās par to, ko dod/nedod "čekas maisu" atvēršana, parādās arī maldīgi priekšstati par to, kā vispār notiek vēstures izpēte.

Ko zvaigznes jums sola jaunajā gadā

Vai vispār ir jēga diskusijām, kuru mērķis ir kādu pārliecināt par viņa nostājas kļūdainumu?

Ziloņkaula torņa nav

2019. gadā zinātnē aktuāli būs jautājumi par pētniecības procesa uzbūvi, kvalitāti un angažētību.

Ar kartotēkām būs par maz

Lielajai interesei par savervētajiem nevajadzētu aizmiglot nepieciešamību tikt skaidrībā arī ar vervētājiem un sistēmu kopumā.

Banālas lietas

Nākamajai valdībai sarežģītākais būs tās otrais pusgads.

"Čekas maisi" zem Ziemassvētku eglītes

VDK dokumentu gaidāmā publiskošana no analīzes viedokļa var izrādīties pat ķēpīgāka, nekā par to līdz šim runāts.

Pārāk daudz daudzpunktu un jautājuma zīmju

Amatpersonu komunikācijas stils padara jēdzīgu politikas analīzi faktiski neiespējamu.

Lieka informācija

Kāda jēga aizvadītajā nedēļā izlasītajām piecsimt lappusēm?

Kopt savu lauciņu

Zinātnē nav marginālu tēmu. Jautājums ir par laiku, ko var veltīt lasīšanai.

Vismaz ir, ko apspriest

Starp premjera amata kandidāta komandas priekšlikumiem netrūkst tādu, ar kādiem citas amatpersonas savulaik jau "aplauzušās".

Starp amatpersonu uzrunām un svētku salūtiem

Lai gan valsts simtgades kontekstā par Latvijas vēsturi, šķiet, runāts krustu šķērsu, interesantu tēmu joprojām netrūkst.

Laika apstākļi un prognozes nolasītājs

Nevajadzētu lolot ilūzijas par Valsts prezidenta ietekmi uz jaunās koalīcijas veidošanu.

Arī Latvija

Vēsturē un politikā perifērijas, nomales jēdziens ir diezgan relatīvs.

Kreiso "restarts"?

Viens no interesantākajiem notikumiem nu jau aizvadītajās vēlēšanās saistās ar "Progresīvajiem".

Pa burzmu

Neesmu pārliecināts, vai priekšvēlēšanu drudzī ir patiešām saprasts, ko nozīmēs tas, ka jau nākamgad Valsts prezidentu parlaments ievēlēs atklātā balsojumā.

Sliktie scenāriji

Kas mainīsies pēc Saeimas vēlēšanām šīs nedēļas nogalē?

Teicamniekiem arvien lielākas grūtības uzturēt šo statusu

Arī tradicionāli par "rietumnieciskāko" uzskatītajai Centrāleiropas valstij Slovēnijai nav sveši Latvijai aktuālie demokrātijas līkloči.

Prasās "stingro roku"?

Ir nedaudz mulsinoši atklāt, ka daudziem atjaunotās valsts premjeriem sirdij tuvs ir autoritārisms.

Ja nevari palīdzēt, vismaz netraucē

Partijām ir viegli pamanāmas grūtības pateikt ko jēdzīgu par kultūru. Varbūt, ka labāk tā.

"Galvenais, lai būtu interesanti…"

Zinātnes komunikācijā ar sabiedrību sarežģītākais ir atrast līdzsvaru starp uzmanības piesaistīšanu un vulgarizēšanu.

Sarkanā kartīte pašsaprotamajam

Ja šīs vēlēšanas tiek dēvētas par īpašām, atšķirīgām utt., tad nav skaidrs, kādēļ tiek lietota politiskā retorika, kas sevi izsmēlusi.

"Sliktāk tāpat nevar būt"

Šis, daļai vēlētāju raksturīgais apgalvojums zināmā mērā ir apbrīnojami optimistisks.

Zilonis trauku veikalā

Viens no populisma mazāk apspriestajiem – nepelnīti! – aspektiem ir noraidoša attieksme pret zinātni.

Izvairīgums kā politiskās veiksmes metode

Reitingos visaugstāk esošo partiju programmas ir apbrīnojami neizteiksmīgas.

Māris Zanders: Jo mazāk, jo labāk

Vairāku partiju priekšvēlēšanu programmā iezīmēta nepieciešamība būtiski samazināt valsts pārvaldi.

Nepolitiski par politiku

Vēlētāju politisko izvēli var ietekmēt ar politiku maz saistīti faktori.

Atelpa pirms smaga perioda

Lai gan drūmākās prognozes par iepriekšējā nedēļā notikušo NATO samitu Briselē, šķiet, nav piepildījušās, neapskaužu Latvijas nākamo ārlietu ministru.

Jaunie ne tikai dejo un dzied

Gados jaunie līdzcilvēki, kuriem šīs nedēļas visupirms nozīmē augstskolas izvēli, būtu pelnījuši plašākas ekspertu diskusijas par to, kas viņus sagaida.

Racionalizēt verbālo agresiju

Neceļos aizklīdusi doma – kādi būtu priekšvēlēšanu strīdi par politiku, ja vēl būtu atļauti dueļi?

Vērtīgas 30 minūtes

Lai gan mani mulsina VVF glorifikācija Latvijas sabiedrībā, nevar noliegt, ka eksprezidentes sniegums Ceturtajā pasaules latviešu zinātnieku paneļdiskusijā bija izcils.

VDK – ne tikai "čekas maisi"

Pētniekiem, turklāt ne tikai vēsturniekiem, interesants varētu būt VDK darbības posms jau Atmodas periodā.

Iespaidīgi skanoši forumi un to "sausais atlikums"

Labas ziņas par dialogu starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību.

"Un tad saskries visādi trakie…"

Netrūkst priekšlikumu, kā uzlabot demokrātijas mehānismus, iesaistot lēmumu izstrādē izlozes ceļā izvēlētu pilsoņu struktūras.

Nesarežģīsim lietas

Viens no pēdējo mēnešu svarīgiem notikumiem Eiropas politikā bija vēlēšanas Grenlandē.

Katram savi tarakāni galvā

Tēze, ka ilga un stingra turēšanās pie saviem uzskatiem ir zināmas cietpaurības pazīme, sadzīvo ar tēzi, ka uzskatu būtiska mainīšana ir kaut kas vismaz piesardzīgi vērtējams, visbiežāk pat nosodāms.

Sarunas par vēsturi. Vēl viena versija

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā noritēja konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij".

Trīs tēzes par klasiķi un konteksta svarīgumu

5. maijā Kārlim Marksam bija apaļa jubileja.

Kas notika viņu galvās?

"Padomju tanki Prāgas ielās" ir viens no tiem vēstures "sižetiem", kuriem piemērojams mazliet banālais vērtējums "tas ir aktuāli joprojām".

Ziloņkaula torņa nav

Vai zinātne ir no politikas un politiskās ideoloģijas neatkarīga?

Politiskās tradīcijas nekur nav pazudušas arī 21. gadsimtā

Lai gan parlamenta vēlēšanas Ungārijā 8. aprīlī tika komentētas caur premjerministra Viktora Orbāna "prizmu", ne mazāk interesantas tās ir arī no opozīcijas neveiksmju viedokļa.

Vēl viena Ziemeļkoreja

Tas, ka Rietumos daudz runā par Krieviju, nenozīmē šīs valsts labāku izpratni.

"Nemiera gars" – 2018. gada versija

No ideju vēstures viedokļa interesants ir jautājums, kādas tēmas konkrētajā laika periodā tika uzskatītas par "neērtām", "strīdīgām".

Kas notika pavasarī pirms piecdesmit gadiem?

Sentiments par reālām barikādēm var izbūvēt simboliskas barikādes prātos.

Alternatīvu nav, ja tās tiek simulētas

Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāta prognozējamība nenozīmē līdzvērtīgu nemainīgumu kaimiņvalsts politiskajā dzīvē.

Pavasaris Apenīnu pussalā

Pēc Emanuela Makrona uzvaras prezidenta vēlēšanās Francijā 2017. gada pavasarī parādījās tēze, ka "populisma vilnis" vismaz Rietumeiropā ir noplacis. Nākamajā gadā šo tēzi apstrīd vēlēšanas Itālijā.

Aukstasinīgi un bez ilūzijām

Šis teksts ir piezīmes, kas radušās, lasot bulgāru izcelsmes politikas analītiķa Ivana Krasteva 2017. gadā iznākušo darbu "Pēc Eiropas".

Mazāk zini, labāk guli

Droši vien kaut cik izsmeļošu un vispusīgu informāciju par Latvijas finanšu sektora satricinājumiem mēs nekad neuzzināsim.

Parunāt par nākotni. Pašmāju versija

Laba zīme: Latvijā jautā ne tikai "kurš vainīgs?", bet arī "ko darīt?".

Laipošana – cilvēciski saprotama, bet neefektīva metode

Latvijas ārpolitika starpkaru periodā ir uzmanīgas izpētes vērta tēma.

"Piektā(s) kolonna(s)"

Kaut cik kvalitatīvi novērtēt Latvijas Krievu savienības (LKS) iespējamo vietu Latvijas politikā traucē zināšanu trūkums par LKS esošo un potenciālo auditoriju.

Patiesībā bija tā...

Atšķirībām starp kāda vēsturiska notikuma māksliniecisko un zinātnisko interpretāciju nav obligāti jābūt konfliktējošām.

Oligarhu sarunas - vai turpinājums sekos?

Komisijas vadītājas personība izpelnījusies, manuprāt, lielāku publikas uzmanību nekā parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs.

Pašizdomātais vāveres ritenis

Manuprāt, mēs sākam pārspīlēt, sludinot, ka dzīve ir kļuvusi nepieredzēti "dinamiska".

Otram galvā neielīdīsi

Grūtākais (iespējams, neiespējamais) vēstures izzināšanā ir notikumu dalībnieku motīvi.

Joki mazi

Pastāv versija, ka politiska satura anekdotes salīdzinoši vairāk uzplaukst valstīs, kurās ir problēmas ar demokrātiju.

Plašsaziņas līdzekļi – stimulējoša krīze

Viena no plaši apspriestām tēmām pērn bija t.s. tradicionālie plašsaziņas līdzekļi.

Ērtā "piektā kolonna"

Apzīmējums "ietekmes aģents" šķiet viegli saprotams, tomēr reakcija uz to visbiežāk ir vienkāršota.

Ir zinātniski pierādīts, ka...

Mūsdienu informatīvajā gūzmā ņirb ne tikai ziņas par slavenībām, nelaimes gadījumiem un politiku, bet arī informācija, kas pretendē uz zinātnisku atklājumu un pētījumu statusu.

Tuvojas Ziemassvētki, īstais brīdis parunāt par islāmu

Aprakstīt jēdzienu "islāma fundamentālisms" un tā dažādās izpausmes ir grūti pat akadēmisko aprindu ekspertiem.

Priekšlaicīgs sēru maršs

Cik lielā mērā sociālo mediju platformām jāuzņemas atbildība par saturu?

Vēstures ērtā vienkāršošana

Manuprāt, strīdi ap t.s. čekas maisiem ir nedaudz aizmiglojuši vēlamo rezultātu.

Tas taču ikvienam zināms!

Mēs bieži vērtējam citu priekšstatus. Ne mazāk interesanti būtu noskaidrot, kā tie veidojas.

Starp karogiem, parādēm un salūtiem

Nākamgada Saeimas vēlēšanas ietekmē šīgada 18. novembra svinības.

Politiskā atskurbtuve

Gads pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā bijis noderīgs.

Karogi un zinātne

Novembris esot "patriotu mēnesis", bet Letonikas VII kongress te laikam "neierakstās"?

7. novembris nav tikai sarkanie karogi

Šonedēļ apritēja simts gadi kopš Oktobra apvērsuma Krievijā. Vai tas "uz mums neattiecas"?

Elektrokrāsas un pasteļtoņi

Cik pamatoti ir spriest par kādu laikmetu pēc tā kolorītākajām epizodēm un skaļākajiem dalībniekiem?

Patīk mums tās "apaļās jubilejas"...

Neesmu pārliecināts, ka var iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par kaut ko paātrinātā tempā. To skaitā par t.s. Reformācijas 500.gadadienu.

Debates par budžetu kā rituāls

Populisma deva parlamentārajā opozīcijā nav lielāka nekā pozīcijā. Vienlīdz sliktas ir arī komunikācijas prasmes.

Eksperimenti turpinās

Lai gan, salīdzinot ar Ungāriju un Poliju, Centrāleiropas valsts Čehija pievērsusi sev mazāku uzmanību, parlamenta vēlēšanu rezultāti ir interesanti.

Pašmāju futuroloģijas "sausais atlikums"

Vai ir vērts domāt un runāt par Latviju 2050. gadā?

Lasāmviela pacietīgajiem

Valsts budžeta dokumentos, gluži kā daiļliteratūrā, dažādi lasītāji meklē un atrod atšķirīgas atziņas.

Mazākumtautību integrācija – diagnoze neskaidra

Pagājušajā nedēļā publiskotais Kultūras ministrijas analītiskais ziņojums ietver sevī pretrunīgus secinājumus.

Paliksim vienkārši draugi...

"Saskaņas" lēmums pārtraukt līgumattiecības ar "Vienoto Krieviju" ir loģisks un neko nemaina.

Biotopi un ekosistēma

Izglītības sistēma nepastāv atrauti no vērtībām un noskaņām sabiedrībā.

"Par ko viņi vispār runā?!"

Ja mēs vēlamies pilnvērtīgu diskusiju par t.s. pseidozinātni, vēlams vairāk runāt par pašas zinātnes metodēm un galvassāpēm.

Zinātne "iet tautā"

Zinātnes un sabiedrības komunikācijā ļoti būtiski ir nojaust pareizo šova elementu daudzumu.

Atmiņas plastiskums praksē

Partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumi vēlēšanās liecina, ka arī par ļoti noturīgām uzskatītas pašidentifikācijas un kolektīvas atmiņas matricas mainās.

Krievija un "ziloņkaula tornis"

Izsmalcināti (bez ironijas) teksti var liecināt par to autoru bezspēcību politiskās realitātes priekšā.

"Par" vai "pret"?

Pamatotas dusmas nav labs padomdevējs. Arī politikā.

Savdabīga politiskā ģeometrija

Mūsdienu politikā arvien grūtāk saprast, ko nozīmē jēdziens "centrisks".

Vējonis nejauši rada interesantu situāciju

Būtu vērtīgi, ja Vējoņa likumdošanas iniciatīva "bērnu – nepilsoņu" tēmā būtu iemesls nevis priekšvēlēšanu retorikai, bet gan mierīgai pašrefleksijai.

Mums būs jāmēģina domāt kritiskāk

Kad runa ir par mākslīgo intelektu (AI), arvien biežāk publiskajā telpā parādās vērienīgas apokaliptiskas ainas.

Atbalsts valdībai Saeimā kļūst nestabilāks

Parlamenta vēlēšanu tuvošanās objektīvi palielina kņadu politiskajās aprindās, t.sk. Saeimā, tomēr šoreiz tam ir papildu iemesli.

Stāsts ir arī par mums

Individuālās izdzīvošanas stratēģijas Staļina laikā ir iemesls pārdomām arī mūsdienās.

Viss iet uz galu

Nejauši uzdūros vārdu savienojumam, kas uzreiz iepatikās: "apokaliptiskais populisms".

Neapskaužu nākotnes vēsturniekus

Kādi avoti tiks izmantoti, lai 2037. gadā mēģinātu aprakstīt Latviju 2017. gadā?

"Pie laba pierod ātri"

Vienam no biežāk sastopamajiem skaidrojumiem t.s. populisma uzplaukumam, visticamāk, ir neapzināts, ļoti pesimistisks zemteksts.

Nejēdzīga aritmētika

"Tautas sapulces" kā politiskas aktivitātes problēma saistās ar jautājumu par sapulces dalībnieku skaita un aktivitātes nosaukuma savstarpējo atbilstību.

Iespēja paklusēt

Ir jautājumi, kurus arī var apzīmēt kā tādus, uz kuriem skaidru atbildi dot nereti ir grūti. Piemēram: "Vai esat laimīgs?"

Visgrūtāk būs "zaļajiem zemniekiem"

Partiju reitingi (jūlijā), protams, var mainīties, tomēr rodas iespaids, ka nākamo koalīciju izveidot būs grūti.

Ceļot laikā

Cik adekvāti mēs vispār spējam novērtēt to, kā citu paaudžu cilvēki uztvēruši kādus vēsturiskus notikumus vai artefaktus?

Pašiem savi beji un pašā

Lasot par 17.–19. gadsimta "mežonīgajiem Balkāniem", atpazīstami 21. gadsimta Latvijas politiskie paradumi.

Tehnokrāti politikā

Ķīviņi ap parlamentārās izmeklēšanas komisiju t.s. oligarhu sarunu lietā atgādināja publikai par visnotaļ interesantu stāstu pašmāju politikā – Ingunu Sudrabu.

Kurš te kuru apdraud?

Cita versija par tā saucamajiem vērtību kariem starp liberāļiem un tradicionālistiem.

Nu pilnīgs "bardaks"!

Latvijas politiskās vides juceklīgumam un vairāku tās dalībnieku sīkam savtīgumam ir arī savas labās puses.

Ne vienmēr uzbrukums ir labākā aizsardzība

Aivara Lemberga taktika t.s. Rīdzenes sarunu lietā var būt veiksmīga īstermiņā, bet radīt pašam politiķim nevēlamu spriedzi ilgtermiņā.

Liberāļi mēģina atkal

Manuprāt, svarīgāks jautājums ir nevis tas, vai Latvijas sabiedrībā ir pieprasījums pēc "liberālas politikas", bet gan tas, ko ar šādu politiku mēs saprotam.

Zem sveša karoga

Pilsoņu politisko aktivitāti nereti bremzē nevēlēšanās, lai to saviem mērķiem izmanto t.s. profesionālie politiķi.

Trīs dienas Hamburgā

Kā aprakstīt Hamburgas ielās notikušo G20 samita laikā? Vai tā arī ir politiska darbība?

Aisberga virsotne

Liela ir viļņošanās par sarunām vienā viesnīcā. Uzdosim sev jautājumu: cik vēl sarunu noticis un notiek x citās viesnīcās, restorānos, vasarnīcās utt.? Latvijā un ārzemēs?

Neatņemiet maizīti komentētājiem!

Vai vispār ir vērts diskutēt par tādiem jēdzieniem kā "atmoda" – vienalga, ceturtā, garīgā vai politiskā?

Starp Rātsnamu un Jēkaba ielu

Daudzskaitlīgāka opozīcija nenozīmē, ka mainīsies Rīgas pašvaldības darba stils. Toties būs vairāk politiskās retorikas un interešu.

Stipras politiskās tradīcijas...

Par vienu no nelāgām praksēm Latvijas politikā – gan mūsdienās, gan starpkaru periodā – tiek uzskatīta "savējo" iekārtošana dažādos amatos.

Pārmaiņu imitācija

Vējoņa 22. jūnijā paustais aicinājums Saeimai mainīt Satversmi tā, lai 2019. gadā Valsts prezidentu vēlētu tiešās vēlēšanās, primāri jāskata no paša Vējoņa interešu viedokļa.

Neatņemiet pēdējo prieciņu!

Jaunieceltais KNAB vadītājs Jēkabs Straume uzskata, ka korupcijas apkarošanā turpmāk jābūt mazāk aizturēšanas "šoviem".

"Neaktīvie jaunieši" un cita politika

Politika var interesēt gados jaunus cilvēkus, bet ne tā, kā to saprot politiskās partijas.

Partiju programmas – tikai formalitāte?

Diskusijas par nodokļu un veselības sistēmas finansējuma reformu nebūtu tik drudžainas, ja partijas nopietnāk izturētos pret savām programmām.

Apņēmīgs un vienlaikus apjucis

Britu konservatīvo partijas negaidīti vājie rezultāti parlamenta pirmstemiņa vēlēšanās liecina, ka elitei joprojām ir problēmas "nolasīt" vēlētāju noskaņojumu.

Partiju veiksmes vai neveiksmes cēloņi vēlēšanās (t.sk. aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās) tradicionāli tiek analizēti dūšīgi. Savukārt pietrūkst refleksijas par to, kādēļ cilvēki vispār dodas balsot. Vai nedodas.

Māris Zanders

Autors

publikācijas

pēdējā publikācija pirms

vērtējumi

kopā saņemti komentāri

kopā izteiktie komentāri

publikācijas

pēdējā publikācija pirms

vērtējumi

kopā saņemti komentāri

kopā izteiktie komentāri

Populārākās autora Tēmas

Populārākie autora raksti

Zinātne latviešu valodā – provinciālisms?

Kreiso "restarts"?

Kā man skaidroja Satversmes preambulu

Nav tā, kā izskatās

Visi autora raksti

Lielāka skaidrība būs jūnijā

Noderīga lasāmviela ne tikai pandēmijas laikā

2020. gada 12. marts

Dzīve pēc "Covid-19"

Balsot, kā "saka sirds" vai "aprēķins"?

Augstskolu pārvaldes modeļa reforma pārceļas uz Saeimu

Daži kilogrami zinātnes

Labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas

Stulbs vai izliecies?*

Komēta nāk! Un Jēčepingā skorbulis – šausmīga slimība

Krievija: "atkušņa" nebūs

Divi kaujas, bet galvu pārsit trešajam

Iztiksim bez politiskas "uguņošanas"

Nav tā, kā izskatās

Kārtējie "oligarhu kapu svētki"

Patiesību pārskatāmā nākotnē neuzzināsim

Mediju telpas krīze – "krokodila asaras"

Zinātne latviešu valodā – provinciālisms?

Kalendārā rudens, Rīgā – tropiskā Kongo

Pilnmēness – neatkarīgi no astrofizikas likumsakarībām

Kā man skaidroja Satversmes preambulu

Politiskā komentētāja nāve

Ģēnijam var piedot daudz

Arī zinātnieki ir tikai cilvēki

Partijas pārvērtē savu lomu

Nav jau uzreiz jāklaigā

"Eksperti prognozē, ka…"

Satiekas Brežņevs, Lembergs un Dombrovskis...

Putina krekli

Par Skolotāju, golfa prasmēm un Latviju

Šausmināties un turpināt maršēt iznīcības virzienā

Vienlaicīgi ir labāk un sliktāk, nekā domājam

Absurda spēks