Melnā cauruma foto. Avots: "Vikipēdija"
 
Sleja
21.02.2022

Cilvēce

Komentē
6
Saglabā

– 2008. gadā kādā Aļaskas izgāztuvē tika atrasts izmocīts baltgalvas ērglis. Lai gan apkārt bija šķietami daudz iespēju tikt pie barības, ērglis bija tuvu nāvei no bada un slāpēm, jo kāda malumednieka lode bija norāvusi tam lielāko daļu knābja un plēsējputnam tas nozīmē nāves spriedumu. Ērgli nogādāja plēsējputnu saudzētavā Aidaho, kur par to sāka rūpēties saujiņa brīvprātīgo, ar caurulītes starpniecību barojot putnu ar šķidru pārtiku. Kad tapa skaidrs, ka ērgļa knābis neataugs, centra veterinārijas speciālisti vienbalsīgi rosināja putnu iemidzināt. Taču organizācijas vadītāja Džeina Veltkampa tā vietā uzmeklēja inženieri, kurš ar 3D printera palīdzību ērglim izveidoja knābja protēzi. Tā bija vairākkārt jāpielāgo, un tās piestiprināšanai ērgļa knābja atliekās tika iestrādāta titāna plāksnīte. Kad protēzi izdevās iestiprināt, ērglis, guļot uz procedūru galda veterināru komandas rokās, izdvesa neticības pilnu uzvaras kliedzienu. Pēc šī notikuma putns atguva iespēju patstāvīgi ēst un sevi aprūpēt.

– Ik gadu cilvēku patēriņam tiek nokauti aptuveni 60 miljardi vistu – dzīvnieku, kas intensīvās lauksaimniecības industrijā, iespējams, cieš vislielākās mokas. Dažas stundas pēc izšķilšanās cālēniem bez anestēzijas nocērt daļu knābja, lai tie milzīgās saspiestības, sāpju un stresa apstākļos viens otru nesaknābātu. Olu ražotnēs tikko izšķīlušos gailēnus kā nekam nederīgus samaļ dzīvus gandrīz uzreiz pēc izšķilšanās – šādā veidā tiek iznīcināti 4–6 miljardi gailēnu gadā. Lētākā cāļa fileja Latvijas veikalos decembrī maksāja četrarpus eiro kilogramā.

– 1979. gadā sešpadsmit gadus vecais Džadavs Pajengs lūkojās uz simtiem čūsku, kas bija nobeigušās no karstuma viņa dzimtajā Indijas salā, ko klāja smiltis, krūmāji un atliekas no panīkuša meža, kurā viņš bērnībā mēdza rotaļāties. Džadavs pieņēma lēmumu līdz pat sava mūža beigām katru dienu iestādīt pa kokam; viņš sāka ar divdesmit bambusa stādiņiem, bet lūkojās arī pēc citām koku un augu sugām, lai veicinātu vides daudzveidību. Šobrīd, pēc četrdesmit gadiem, viņa izveidotais mežs stiepjas vairāk nekā piecsimt hektāru apjomā. Tajā dzīvo Bengālijas tīģeri, Indijas degunradži, brieži, truši, pērtiķi un dažādi putni, kā arī reizi gadā to apciemo aptuveni simt ziloņu; pēdējos gados Pajenga mežā pasaulē nākuši desmit zilonēni. Tieši ziloņi ļāva pasaulei uzzināt par Džadavu – kad to pulks ieklīda mežā 2008. gadā, pa ceļam nodarot skādi vietējo iedzīvotāju īpašumam, viņš informēja vietējās varas iestādes, ka salas mežā ieklīdis ziloņu pulks. Iestādes sākumā noturēja viņu par jukušu, jo, pēc viņiem pieejamajiem datiem, uz salas nekāda meža nebija. Džadava Pajenga četrdesmit darba gados izveidotais mežs aptver aptuveni piecpadsmit futbola laukumu platību.

– Šajā planētas dzīves punktā meži visā pasaulē tiek izcirsti vai nodedzināti ar ātrumu viena futbollaukuma platība sekundē. Te būs ērts rīks šī tempa aplūkošanai.

– Arī nīderlandietim Bojanam Slatam bija sešpadsmit gadu, kad pār viņu nāca ekoloģiska atklāsme. Viņš Grieķijā nodarbojās ar niršanu, taču skaistās zemūdens ainavas vietā viņa acīm pavērās vairāk plastmasas atkritumu nekā zivju. "Kādēļ gan mēs nevarētu vienkārši to visu… satīrīt?" nodomāja Bojans. Šobrīd viņš vada iniciatīvu "The Ocean Cleanup" (jeb, burtiski, "Okeāna satīrīšana"), kas izstrādā tehnoloģijas okeāna, jūras un upju attīrīšanai no plastmasas piesārņojuma. Atkritumi okeānos koncentrējas noteiktās vietās, kur tos sanes straumes; ar īpašas sistēmas palīdzību (kuģīšiem, kas velk tādu kā lielu tīklu) atkritumi tiek savākti un izvesti krastā, kur tiek šķiroti un pārstrādāti. Organizācija sākusi ražot arī suvenīrus, piemēram, projekta mājaslapā var iegādāties saulesbrilles, kas ražotas no okeānā izzvejotas un pārstrādātas plastmasas. Uzņēmums prognozē, ka līdz 2040. gadam spēs iztīrīt līdz 90% okeānu atkritumu. Projekta kritiķi gan uzskata, ka šī prognoze ir absurda, un neatkarīgu ekspertu veikta analīze uzrāda, ka organizācijai būtu nepieciešami 130 gadu, lai samazinātu okeānos šobrīd esošo plastmasas apjomu par… vienu procentu.

– Atlantijas okeāna vidū šobrīd klīst pamests un degošs kuģis, uz kura klāja atrodas četri tūkstoši automašīnu, tai skaitā tūkstotis poršu, gandrīz divsimt bentliju un daži lambordžīni. Kuģis aizdegās netālu no Azoru salām ceļā no Vācijas uz ASV. Apkalpe izglābās, bet degošā autokapsēta turpina klīņāt pa okeānu.

– 2019. gadā astronomi nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu. Bija izdevies neiespējamais: uzņemta fotogrāfija ar melno caurumu, kas atrodas 55 miljonu gaismas gadu attālumā. Šī uzdevuma paveikšanā sadarbojās kopskaitā 350 cilvēku, kas strādāja no observatorijām visā pasaulē – no Havaju salām līdz Dienvidpolam. Šāds globālais teleskopu tīkls savā ziņā kļuva par "Zemes izmēra teleskopu", kas tika radīts sadarbības ceļā.

– Orbītā ap Zemi šobrīd riņķo milzīgs skaits kosmisko atkritumu – nestrādājoši satelīti, raķešu atlūzas u.tml. 2018. gadā veikta aplēse liecināja, ka ap Zemi riņķo aptuveni trīs tūkstoši vairs nefunkcionējošu satelītu, 10 tūkstoši objektu, kas lielāki par datora monitoru, 20 tūkstoši ābola izmēra objektu, pusmiljons objektu skrūvītes izmērā, kā arī vismaz 100 miljoni objektu, kas ir pārāk sīki, lai tos būtu iespējams uztvert. Riņķojot ar ātrumu 35 000 kilometru stundā (ātrāk par izšautu lodi), pat niecīgs objekts ietriecas citā objektā ar milzīgu spēku; sadursmes rezultātā tie var sašķīst neskaitāmās citās tikpat iznīcinošās daļiņās. Kosmiskais piesārņojums ap planētu primāri apdraud satelītus vai kosmiskās stacijas, kas arī uzturas orbītā, taču arvien straujāk tuvojas potenciālais brīdis, kad šai nāvējošajai miskastei vairs nebūs iespējams tikt cauri, un izplatījuma iekarošanas laikmets cilvēces vēsturē beigsies, nesasniedzis pat simt gadu atzīmi.

– Krievijas iebrukums Ukrainā 2014. gadā lika pusotram miljonam ukraiņu bēgt no savām mājām. Žurnāls "Forbes" aprēķinājis, ka iebrukums visā Ukrainas teritorijā var radīt līdz pat 7 miljoniem kara bēgļu, kas meklētu patvērumu kaimiņvalstīs.

– Feisbuka grupā "Gribu palīdzēt bēgļiem" tiek meklēts īres dzīvoklis Purvciemā septiņu cilvēku ģimenei. Uzzinot, ka ģimene ir patvēruma meklētāji no Afganistānas, visi līdz šim uzrunātie dzīvokļu īpašnieki izīrēšanu atteikuši.

 

–––

https://www.birdsofpreynorthwest.org/beauty-and-the-beak

https://thehumaneleague.org/article/factory-farmed-chickens

https://en.wikipedia.org/wiki/Jadav_Payeng

https://www.theworldcounts.com/challenges/planet-earth/forests-and-deserts/rate-of-deforestation/story

https://theoceancleanup.com/

https://hakaimagazine.com/features/scooping-plastic-out-of-the-ocean-is-a-losing-game/

https://www.theguardian.com/world/2022/feb/18/burning-ship-carrying-porsches-adrift-near-azores-without-crew-volkswagen-fire

https://www.youtube.com/watch?v=yS1ibDImAYU

https://www.nationalgeographic.com/science/article/space-junk

Tēmas

Liene Linde

Liene Linde ir kino režisore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!