Šodien aprit trīssimt gadu, kopš 1724. gadā Kēnigsbergā (latviski – Karaļaučos, krieviski – Kaļiņingradā) piedzima Imanuels Kants. Latvijā šī jubileja tiks atzīmēta ar virkni pasākumu, sākot jau ar rītdienu, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks vēsturnieka Manfreda fon Betihera priekšlasījums "Divi Kanti". Latvijas filozofiem nozīmīgākais Kanta jubilejas notikums būs konference "Prāts Rīgā. Kants un viņa laikmets", kuru apmeklēs vairāki prominenti Kanta pētnieki.
Jāsaka, Latvijas filozofu vidē Kants ilgu laiku ir bijis ļoti būtiska un centrāla figūra. Nav nemaz tik viegli pateikt, kāpēc. Kants ir viens no nozīmīgākajiem Rietumu filozofijas domātājiem, un arī Latvijas filozofijas tradīcijā ir cienīti dažādi autori, bet Kantam izsenis tikusi atvēlēta īpaša vieta un īpaša cieņa.
Protams, nozīme ir Kanta tiešajām saitēm ar Latviju. Mēs patiešām lepojamies ar to, ka viņa slavenākie darbi pirmo reizi, un tas nozīmē – viņa dzīves laikā, ir izdoti Latvijā. "Tīrā prāta kritika" 1781. gadā Rīgā, "Praktiskā prāta kritika" 1788. gadā arī Rīgā, bet "Spriestspējas kritika" 1790. gadā Liepājas izdevēju Fransuā Teodora Lagarda un Johana Daniela Frīdriha izdevniecībā. Šo uzskaitījumu par Kanta saitēm ar Latviju varētu turpināt. Tomēr būtu pārāk banāli un provinciāli, ja galvenais mūsu intereses iemesls būtu nejaušie biogrāfiskie fakti.
Pirms dažām dienām "New York Times" publicēja Sūzenas Neimanes rakstu "Kāpēc pasaulei vēl aizvien ir vajadzīgs Imanuels Kants". Pirmais teikums rakstā skan šādi: "Atšķirībā no Eiropas ASV reti kurš atzīmēs filozofa 300. jubileju." Neesmu pārliecināts par Eiropu. Grūti pārbaudīt, protams, tomēr vismaz gūgles meklētājs lielākoties uzrāda pasākumus Vācijā, tai skaitā Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu konferenci, kuru ar svinīgu runu šodien atklās Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Aktīvi Kanta jubileju atzīmē arī igauņi, un Tartu ir apskatāma izstāde ar Kanta manuskriptiem. Franču žurnāls "Philosophie magazine" izdevis Kanta jubilejai veltītu speciālizlaidumu, bet analoģisks žurnāls angļu valodā "Philosophy Now" aprīļa un maija numuru velta filozofijas un literatūras saistībai, uz vāka Šekspīrs, bet Kanta jubileja pieminēta tikai nelielā rakstiņā par to, kā lasīt grūti saprotamos Kanta tekstus.
Reiz man gadījās satikt ievērojamo britu filozofu no Oksfordas – Dereku Parfitu. Viņš tobrīd strādāja pie teksta, kas apmēram 12 gadu vēlāk iznāca kā gigantisks trīssējumu darbs "Par to, kam ir nozīme" ("On What Matters"). Viņš stāstīja, ka rakstot par Kanta ētiku, un, lai gan viņa mērķis grāmatā bija radniecīgs Kanta projektam – formulēt ikvienam racionālam cilvēkam saistošus ētikas principus, tolaik Parfits izteicās, ka ar savu rakstības stilu Kants esot samaitājis filozofiju. Neieslīgstot diskusijās par to, kad filozofijas valoda kļūst tehniska un smagnēja, jāatzīst, ka anglofonajā pasaulē attieksme pret kontinentālo tradīciju vēl aizvien nav viennozīmīga un, lai gan Kants arī tajā tiek cienīts, viņa vārdam diez vai ir tāds spēks kā šajā Eiropas pusē. Kants viņiem ir tikai viens no ja ne daudziem, tad vairākiem. Lai nu kā, Oksfordas Universitāte šonedēļ plāno ap 60 dažādu pasākumu, bet Kanta jubilejai, šķiet, nekas vismaz tuvākajā laikā nav plānots.
Droši vien nozīmīgākā zinātniskā konference, kura veltīta Kanta jubilejai, ir 14. Starptautiskais Kanta kongress, kas notiks Bonnas Universitātē septembrī. Sākotnēji to bija iecerēts rīkot Kaļiņingradā, bet, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, organizatori nolēma, ka Krievija vairs nav opcija. Tomēr Kaļiņingradas Universitātē pasākums šodien notiks, to organizē Valdaja Diskusiju klubs. Saskaņā ar pasākuma aprakstu galvenā tēma būs jautājums par cilvēka spēju robežām. Pieteikumā izteiktas šaubas par apgaismības (Kanta) projekta reālistiskumu un atgādināts par Rietumu sabiedrības mazspēju. Vēl nesen Kaļiņingradas gubernators pārsteidza pasauli ar savām pārdomām par Kantu un viņa atbildību par Ukrainas karu. Kanta darbi, saskaņā ar gubernatora teikto, sludināja bezdievību un augstāku vērtību neesamību, Kants ir viens no modernās Rietumu sabiedrības garīgajiem tēviem, viņš ir sākums 1. pasaules karam un Ukrainas karam. Diez vai gubernators šajā konferencē runās, lai gan ievirze pieteiktajai diskusijas tēmai nav nemaz tik atšķirīga. Katrā ziņā, ja Kaļiņingradas gubernatoram ir taisnība, tad pēdējo 300 gadu vēsturē diez vai ir vēl kāds cilvēks, kuram ir tik liela ietekme uz pasaules gaitu kā Kantam, varbūt vienīgi Putins.
Kaut kādā ziņā Kanta mantojumam nav tie labākie laiki. Kā norāda Neimane minētajā "New York Times" rakstā, vēl 2019. gadā konferences nosaukums "Imanuels Kants: Eiropas domātājs" izklausījās labi, bet šobrīd tas liek "pacelt uzacis", kā saka mūsu bijušais ārlietu ministrs. Arī jaunākajā pārskatā par Kanta filozofisko domu "Kants: domāšanas revolūcija" ("Kant: Die Revolution des Denkens"), kas iznāca šāgada sākumā, tā autors Markuss Vilašeks pievēršas tādām tēmām kā antisemītiskie un rasistiskie izteikumi Kanta darbos, kā arī viņa teiktajam par sievietēm un homoseksualitāti. Bet, piemēram, Rūta Hāgenbrūbere norāda uz to, ka nav novērtēta franču filozofes un matemātiķes Emīlijas di Šatlē ietekme uz Kanta uzskatiem. Es šaubos, vai visas šīs lietas būtiski iedragā Kanta statusu un nozīmi filozofijā, tomēr tās nav arī bezrūpīgi noraidāmas kā jaunā politkorektuma izpausme. Galu galā runa ir par to, kas ir filozofija, kā tā veidojas, kādas ir tās tiesības uz patiesību – tai skaitā universālu, nevēsturisku patiesību, kādas ir filozofijas attiecības ar apgaismību un progresu.
Man nav dots nekas tāds, kas ļautu izvērtēt Kanta mantojumu. Arī jautājumu par to, kāpēc viņš ir bijis tik nozīmīga figūra latviešu filozofiem, es atstāju atvērtu vai, pareizāk sakot, priecātos, ja uz to atbildētu citi. Tomēr diez vai runa ir par to, ka tie filozofi, kuriem Kants ir svarīgs šodien, burtiski piekrīt Kantam. Filozofijas vēstures grāmatās galvenokārt nonāk nevis tie filozofi, kuri saka kaut ko patiesu, bet tie, kuri parāda jaunus domāšanas ceļus. Kants ir viens no viņiem – šeit nav jēgas pat mēģināt aprakstīt daudzos veidus, kā viņš ietekmē Rietumu filozofijas diskusiju. Bet atkal – diez vai kāds šobrīd burtiski atdarina viņa "metodi". Ja man būtu jānosauc iemesls, kāpēc Kants filozofiem ir svarīgs, es izvēlētos versiju, ka viņš ar savu filozofiju iezīmēja kaut kādu filozofēšanas ideālu. Tas nav atrodams tik daudz viņa tekstos kā viņa filozofijas projektā, pieejā, domāšanas veidā. Tas nav vienīgais ideāls, kas iedvesmojis filozofus, bet tāds, kuru praktiski nav iespējams aizmirst, ja esi ar to sastapies.
0