Tomass Pildegovičs ir ārpolitikas un drošības pētnieks, kas šobrīd Kembridžā raksta doktora disertāciju par ES un NATO lomu Gruzijas un Ukrainas konfliktu risināšanā.
Kopš Ukrainas kara sākuma viņš ik dienu ir publicējis savas piezīmes par Ukrainu, caur dažādiem tematiem skaidrojot notiekošo. Šajā saitē iespējams lasīt visas līdzšinējās piezīmes.
17. daļa: kara globālās sekas – pārtikas krīze
Jo ilgāk Putina izraisītais karš turpinās, jo lielākas sekas tas atstāj uz pārējo pasauli un draud pāraugt krīžu kaskādē trijos līmeņos, kas skar enerģētiku, finanses un pārtiku.
Šodienas ierakstā apskatīšu konflikta dimensiju, kas nav tik pamanāma – karš pret Ukrainu draud pietuvināt bada stāvoklim desmitiem miljonu cilvēku visā pasaulē.
Kāda ir šī brīža situācija?
Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu tiešā veidā ierobežo divu lauksaimniecības supervalstu – Ukrainas un Krievijas – ražošanas un eksporta spējas. Abām šīm valstīm ir vitāla nozīme pasaules pārtikas ķēdēs, kuras jau tā atrodas zem liela spiediena gan Covid-19 pandēmijas, gan klimata pārmaiņu dēļ.
Pēdējo piecu gadu laikā Ukraina un Krievija kopā eksportēja 30% pasaules kviešu, 17% kukurūzas, 32% miežu, kā arī 75% saulespuķu sēklu eļļas.
Vēl tiešāk šo problēmu ilustrē fakts, ka Ukraina un Krievija kopā ik gadu saražo aptuveni 12% no globāli patērētajām ēdiena kalorijām.
Kā Krievijas izvērstais karš izraisa pārtikas krīzi? Minēšu trīs galvenos aspektus.
- Karš tieši iznīcina Ukrainas lauksaimniecības potenciālu un izkropļo teritoriju – pēc ANO aplēsēm līdz pat 30% Ukrainas lauksaimniecības zemes var kļūt par "kara zonu". Tiek izpostītas saimniecības, tehnika, un, jo ilgāk ievilksies karš, jo vairāk tiks traucēts arī sējas laiks aprīlī un maijā, kritiski samazinot nākamās ražas potenciālu.
- Degvielas krīze ir novedusi pie krīzes Ukrainas lauksaimniecībā – ņemot vērā to, ka liela daļa degvielas krājumu ir tikusi pārdalīta bruņotajiem spēkiem, Ukrainas lauku saimniecības nespēj pilnvērtīgi veikt sējas vai ražas novākšanas darbus.
- Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas un piekļuvi Melnajai jūrai, tādējādi liedzot veikt piegādes.
Skaidrs, ka arī pret Krieviju ieviestās sankcijas rada pārrāvumus globālajās pārtikas piegāžu ķēdēs.
Viens īpaši būtisks piemērs – Krievija ir pasaulē lielākā minerālmēslu eksportētāja (ap 15% globālā tirgus), un šomēnes, laikā, kad daudzi pasaules reģioni gatavojas sējas laikam, tā sankciju dēļ apturēja eksportu.
Šī gada laikā minerālmēslu cenas globāli ir augušas 2–3 reizes, kas īpaši skar attīstības valstis.
Sankcijas ir dramatiski ierobežojušas arī Baltkrieviju, kas ir pasaulē lielākais potaša minerālmēslu eksportētājs. Potašam ir būtiska nozīme sojas pupiņu un kukurūzas audzēšanā, īpaši tādās valstīs kā Brazīlija.
Kas cietīs visvairāk?
Vistiešāk šī kara izraisītā pārtikas krīze skars valstis, kas ir graudu importētājas – tostarp nabadzīgās valstis Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā, arī Somāliju, Etiopiju un Keniju, kas importē 90% kviešu no Krievijas un Ukrainas.
Eksperti brīdina, ka pārtikas krīze var izraisīt masu nemierus – piemēram, Tunisija jau strauji tuvojas ekonomikas sabrukumam, Marokā augošā inflācija ir rezultējusies masu protestos, Sudānā režīms jau uzsācis vardarbīgas represijas.
Nedrīkst aizmirst, ka arī arābu pavasara revolūcijas aizsākās uz pārtikas cenu kāpuma fona.
Tāpat ir sagaidāma pasaules katastrofālāko humāno krīžu pasliktināšanās.
Kā ziņo ANO Pasaules pārtikas programma, kas nodarbojas ar pārtikas atbalstu krīžu skartajās vietās, no 2019. līdz 2022. gadam badam pakļauto cilvēku skaits pieauga no 27 miljoniem līdz 44 miljoniem, savukārt vēl 232 miljoni cilvēku ir tuvu bada slieksnim.
ANO Pasaules pārtikas programmas ikmēneša krīžu atbalsta izmaksas ir pieaugušas par 50 miljoniem dolāru mēnesī, un situācija draud kļūt vēl sliktāka tādās valstīs kā Jemena, Sīrija un Dienvidsudāna.
Dažādas NVO arī ziņo, ka šis karš ir saasinājis humāno krīzi Afganistānā, kur jau vairāk nekā pusei iedzīvotāju – 23 miljoniem afgāņu – trūkst nepieciešamās pārtikas.
Rezumējot: Putina izvērstais karš pret Ukrainu ir izraisījis krīžu domino efektu – drošības krīze ir novedusi ne tikai pie strauja enerģijas cenu kāpuma, bet arī pietuvinājusi desmitiem miljonu cilvēku bada slieksnim.
Putina impērijas atjaunošanas projekts rezultēsies neizmērāmās cilvēku ciešanās ne tikai tiešajā kara zonā, bet arī attālos pasaules reģionos.
Vairs nevar būt nekādu šaubu – šim karam būs globālas sekas.
0