Atduroties pret nespēju ieņemt Kijivu vai Harkivu, Krievija pēc smagām sakāvēm saprot, ka ar pašreizējiem resursiem tā nevar uzvarēt karu visās frontēs. Tāpēc Krievijas karaspēks ir veicis masveida pārgrupēšanos, lai koncentrētu uzbrukumu vienā virzienā – uz austrumiem — ar mērķi ieņemt plašākas teritorijas Donbasa reģionā.
Šodienas rakstā aplūkošu, kā varētu izskatīties kara nākamā fāze un iespējamais draudīgākais scenārijs. Atgādinu, ka neesmu zīlnieks vai gaišreģis un neņemos paredzēt nākotni.
Plašāks konteksts
Pirms aplūkojam faktorus, kas ietekmēs kara tālāko gaitu, jāieskicē nedaudz plašāks konteksts. Respektīvi – tas, ka Krievijas karaspēks ir veicis taktikas maiņu, koncentrējot uzbrukumu tieši uz Donbasa reģionu, nebūt nenozīmē, ka Putins būtu fundamentāli mainījis karam izvirzītos uzdevumus.
Krievijas mērķis arī turpmāk būs Ukrainas valstiskuma graušana vai vismaz mēģinājumi padarīt Ukrainas eksistenci par neiespējamu bez "mākslīgas elpināšanas", atņemot tai piekļuvi pie jūras un atdalot veselus reģionus, kuriem ir nozīmīgs industriālais potenciāls.
Vēl viens nozīmīgs faktors – tuvojas 9. maijs, un vairāki Krievijas un Rietumu analītiķi pauž, ka Kremlim ir zināms laika spiediens prezentēt vismaz kaut kādu "uzvaru" iekšējam patēriņam.
Būtiskākais faktors, kas strādās par labu Krievijai
Galvenokārt koncentrējot savu uzbrukumu un saīsinot frontes līniju, Krievijas karaspēkam būs vieglāk veikt apgādes. Kā jau plaši dokumentēts, Krievijas karaspēku līdz šim vajājušas nopietnas loģistikas un transportēšanas likstas. Šajā kara fāzē loģistikai varētu nebūt tik liela nozīme, jo Krievijas karaspēks būs mazāk izkaisīts un tam būs piekļuve krietni plašākam dzelzceļu tīklam.
Ir paredzams, ka Krievija izmantos smagās artilērijas un gaisa pārspēku, lai izlauztos cauri Ukrainas aizsardzības pozīcijām un censtos aplenkt Ukrainas spēkus ap frontes līniju.
3 faktori, kas strādās par labu Ukrainai
Sāksim ar neparedzamāko.
- Ir maz publiskas informācijas, bet ir pamats domāt, ka Ukraina slepeni saņem arvien advancētākas un jaudīgākas ieroču sistēmas no Rietumu sabiedrotajiem. Runājot tieši – īpaši pēdējo 10 dienu laikā ASV un Eiropas sabiedrotie ir kāpinājuši slēptas ieroču piegādes Ukrainai. Kāpēc slēpti? Jo būtu politiski riskanti demonstrēt, ka šādas tehnoloģijas un sistēmas tiek nodotas Ukrainas rīcībā. Taču varam būt droši, ka Krievijai tas radīs nepatīkamus pārsteigumus uz frontes līnijas.
- Krievijas karaspēka morāle ir kļuvusi vēl zemāka. Vairākas vienības ir tikušas ātri "pārmestas" no vienas kaujas zonas uz citu, un tiek ziņots par arvien lielāku skaitu tādu gadījumu, kad veselas vienības atsakās sekot pavēlēm. Tāpat arī Krievijai neveicas ar piespiedu mobilizāciju Doņeckā un Luhanskā – izskatās, ka tur cilvēkresursi ir lielā mērā izsmelti.
- Sāk iestāties pavasara slapjdraņķis, kas nozīmē, ka Krievijas tehnikas vienības (īpaši bruņutransportieri) būs spiestas palikt uz ceļiem. Tas padarīs Krievijas karaspēku īpaši ievainojamu – ukraiņi jau ir kļuvuši par meistariem darbā ar prettanku raķetēm.
Eskalācija
Šos faktorus ņemot vērā, nav iespējams prognozēt gaidāmo kauju iznākumu. Vienlaikus mums jābūt gataviem visnopietnākajam eskalācijas scenārijam.
Ja Krievijas karaspēks turpinās ciest apkaunojošas sakāves un Kremlim joprojām trūks "uzvaras", ko prezentēt iekšējam patēriņam, tad nevar izslēgt, ka Krievija ķersies pie taktisko kodolieroču izmantošanas. Krievijas līdzšinējā uzvedība un attieksme pret starptautisko tiesību normām diemžēl neizslēdz šādu scenāriju. Krievijas vienpusēja eskalācija caur taktisku kodolieroču izmantošanu būtu absolūts "game changer" un iedarbinātu pavisam citu Rietumu iesaistes pakāpi.
No Rietumu puses raugoties, Rietumiem ir skaidra atbildība palīdzēt Ukrainai atvairīt jebkādus uzbrukumus. Zīmīgi, ka pēdējā ASV militārās aizsardzības sūtījumā Ukrainai (800 miljonu dolāru vērtībā) viena no izmaksu pozīcijām bija aizsarglīdzekļi pret ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču sekām. Šis ir pareizs un vitāli nepieciešams darbības virziens – pēc tam kad Putins ļāva sabiedrotajam Asadam pielietot ķīmiskos ieročus un, iespējams, pats tikko pielietoja ķīmiskos ieročus Mariupolē, būtu milzīga kļūda nenovērtēt Putina gatavību uz jebkādu rīcību savu mērķu sasniegšanai.
Vienkāršiem vārdiem sakot – ir prātīgi gatavoties ļaunākajam scenārijam.
Kopsavilkums
Rezumējot: ir gaidāma strauja konflikta eskalācija tuvāko nedēļu laikā un tam sekojošas ilgas kaujas Donbasa reģionā.
Arvien jaudīgākas Rietumu ieroču piegādes un cita veida palīdzība ļaus Ukrainai noturēties krietnu laiku. Savukārt Krievijas karaspēku turpinās vajāt gan loģistikas problēmas, gan morāles trūkums, ko tikai saasinās iepriekš piedzīvotās sakāves.
Taču mēs atduramies pret skaudru realitāti – pat ja Krievija cietīs sakāves Donbasā, Kremļa saimnieks var censties izbēgt no apkaunojuma caur visnopietnāko vienpusējo eskalāciju.
Mēs nevaram droši apgalvot, ka kauja par Donbasu būs pēdējā kauja.
4