Elīnas Brasliņas ilustrācija
 
Ar bērniem
20.10.2022

Miers, nātrene un tamboradata

Komentē
2

Pulksten 05:30 Jašuks sauc no savas istabas. Ārā vēl tumšs. Vēl pirms nedēļas vai divām ap šo laiku bija gaišs. Tā tagad būs ilgu laiku. Uz kuru pusi būs jāgriež pulkstenis? Vai sanāks, ka viņš celsies vēl agrāk? 06:00 ejam dzert kafiju, Jašuks ēdīs banānu. 7:00 ejam staigāties dārzā, 8:00 brokastu putra. 9:00 nāk auklīte, ja paveiksies, tad 08:45. Tad es izfēnošu matus un sākšu "Zoom" tikšanos. Citādi – fēnošu, kamēr Jašuks blakus, bet viņš no fēna joprojām mazliet baidās. Pjotrs aizgāja skriet – baigi reti viņam tagad sanāk. Biežāk tas ir viņš, kurš ceļas agri un iet ar Jašu staigāt, es lieku gulēt vakaros un ceļos naktī, ja vajag. Joprojām vajag diezgan bieži.

Jādabū rokā tā bērnu psiholoģe, lai sarunātu "Zoom" par viedierīču ietekmi uz bērnu viņa dzīves pirmajā gadā. Labi, ka Jašukam jau gads un astoņi mēneši – vismaz šīs sarunas laikā nebūs tā jātrīc un jādreb kā toreiz, kad satikos ar runas speciālisti, kura izvilka sarakstu ar obligātajiem bērna pirmā gada runas sasniegumiem. Uz e-pastu viņa nav atbildējusi, bet tas pirmais, ko uzrunāju, teica – ja visi citi atkrīt, viņš pēc 11. oktobra varētu pieslēgties. Baigi vēlu, bet nu vismaz kaut kāds plāns B. Vai varbūt tomēr vajadzētu dabūt neirologu?

Jāsarunā, kuras divas autores piedalīsies online sarunā par sievietēm rakstniecēm kara apstākļos – ļoti gribas dabūt OZ, bet ar viņu jau nesen bija intervija. Taču viņa runā tik labi, ka to varētu tomēr neņemt vērā. Atceros, kā viņa man toreiz stāstīja par to interviju ar Čūsku salas čalīša mammu – es no smiekliem gandrīz nokritu no krēsla. Otra uzrunātā saveda kopā ar savu aģenti, bet ar šo aģenti jau iepriekš esmu sarakstījusies citā sakarā, viņa ir šausmīgi lēna un čakarīga. Jāuzraksta arī igauņu žurnālam, jāpalūdz, lai atsūta tās vienas autores e-pasta adresi, viņu arī varētu intervēt.

Šodien obligāti jāatrod kāds, kurš var saīsināt videoklipu no pusotras minūtes uz pusminūti. Tad ir viena diena taisīšanai, viena saskaņošanai. Paldies dievam, bijušais klasesbiedrs "Facebook" pieteicās. Es nemaz nezināju, ka viņš tādas lietas māk. Neticu, ka ārpus Latvijas kāds strādātu tādā ātrumā un tad, ja viņam nebūtu uzņēmuma, no kura izrakstīt rēķinu, lūgtu, lai klients vienkārši noziedo samaksas summu Ukrainai.

Vienam no mums jāaizbrauc uz veikalu. Drīz beigsies pamperi un jogurts, vajag nopirkt zivi rītdienas vakariņām, Biedronkā pagājušajā nedēļā bija labi apelsīni. Es varētu iebraukt arī datorveikalā un beidzot nopirkt lādējamo bateriju telefonam. Sestdien jābrauc ar vilcienu uz Varšavu balsot, varētu lasīt telefonā – gribu pabeigt Zabužko "The Museum of Abandoned Secrets", bet baterija neizturēs. Lai gan nu jau bieži vilcienos var lādēt. Bet nevar zināt, vai paveiksies. Ā, un vēl taču uz šuvējas veikalu – nopirkšu tamboradatu un dziju un pamēģināšu uztamborēt Dainas Taimiņas hiperbolisko plakni – viņas grāmatā bija precīza instrukcija. Jāatceras viņai šodien nosūtīt e-pastu – jāpalūdz, lai nofočē ar telefonu gan visus tamborēto plakņu paraugus, gan to pirmo, viņas vīra uzlocīto papīra modeli. Bez attēliem neviens tajā tekstā neko nesapratīs. Un, ja uzrakstīšu līdz galam, varbūt viņa varētu intervijas tekstu izskatīt vēl šodien? Viņai taču ir par sešām stundām mazāk, beidzot tās laika joslas vienreiz strādā man par labu.

Jāsāk taisīt turku zirņu kariju – intervijā vēl palikušas kādas 10 minūtes, bet tās varu atšifrēt pašā vakarā. Diez vai Jašuks ēdīs? Nelikšu klāt čili, bet tur tāpat ir daudz garšvielu. Turku zirņus vakarvakarā ieliku mērcēties, bet izrādās, ka tie vēl pusotru līdz divas stundas jāvāra. Tagad jau ir 17:15, tā ka nekas tomēr nesanāks, vajag, lai vakariņas būtu gatavas, vēlākais, pēc stundas. Jašukam 19:15, vēlākais, jāiet gulēt. Vēl pa vidu vanna. Nu, nekas, uztaisīšu rīsus ar vistu un dārzeņiem, bet no turku zirņiem vakarā pagatavošu humusu. Varētu taisīt ar bazilika garšu, mums taču vēl siltumnīcā ir palicis mazliet svaiga bazilika.


***

Zvanu draudzenei – šorīt atcerējos, ka viņai arī tā kaut kad nesen bija. Viņa savā "Instagram" kontā rakstīja, ka divas reizes saukusi ātro palīdzību, jo naktī bija neizturami nokasījusies. Stāsta, ka viņai diagnosticējuši psihogēno nātreni – tā ir psihosomatiska saslimšana. Saka, lai nopērku suprastīnu vai tavegilu iekšķīgai lietošanai. Man gan vajag zināt aktīvo vielu, Polijā ir citi medikamentu zīmoli – tie esot antihistamīni, aktīvā viela – klemastīns. Un lai smērēju kaut ko ar alveju sastāvā – želejveida, ne krēmveida. Un lai dzeru šķidro kaļķi. Pjotrs aizbrauks uz aptieku pakaļ – man nav laika, tūlīt sāksies nākamā tikšanās, šo nevaru kavēt.

Nieze pirmoreiz parādījās jūnijā, uz augšstilbu aizmugures, bet tad atkal pazuda. Tad atkal augustā, bija traki, bet ne tik traki kā tagad. Tagad ir sarkani jēlumi, tāda nieze, ka nevaru nekasīties. Un, pat ja dienā varu kaut kā sevi apturēt, naktī miegā atkal nokasos. Tas ir īss, niecīgs milzīgas baudas brīdis, pēc kura seko ilgstoša nožēla. Bet vakarnakt nieze vispār nepārgāja, pat pēc kasīšanās ne – likās, ka jāceļas un jāiet aukstā dušā vai vannā. Šonedēļ niezēt sāka arī pārējais ķermenis – galvenokārt rokas un kājas. Nātrene parādījās uz plaukstām, uz augšdelmiem, uz potītēm. Vakar un šodien arī uz lūpām – redzēt nevar, bet var just mazos punktiņus. Augšstilbu aizmuguri esmu nokasījusi tā, ka izskatās jau pēc apdegumiem. Bail, ka tā paliks vienmēr. Šifrējot kādu šīs nedēļas interviju, video redzēju, kā vienā vietā spēcīgi pakasu kāju. Nezinātājs varbūt nepamanītu.

Dermatologi neko tur nevarot izdarīt, saka draudzene. Tā jau man likās – es jau arī vēl ne pie viena neesmu aizgājusi. Iepriekš, kad gāju pie dermatologa, teica, ka tābrīža sūdzība varot būt no visa kā – ēdiena, vietas maiņas, stresa. Paldies, ka pateicāt. Tagad zināšu: ja naktī atkal paliek traki, var saukt ātro palīdzību vai dienā braukt uz kādas slimnīcas uzņemšanu. Nevis aiziet un samaksāt 40 eiro, lai kāds pateiktu, ka tas ir no stresa. Bet ko man vispār paredzēts iesākt ar šo nepakļāvīgo ķermeni, kurš tik izmisīgā veidā man par sevi atgādina? Ko tam no manis vajag?


***

Ir 19:15, jāliek Jašuks gulēt. Pēdējās dienās esmu pasākusi aiznest viņu uz otru guļamistabu, kur pustumsā noguļos gultā, kamēr viņš izstiepjas man uz krūtīm un piespiež galviņu man pie kakla. Atrodoties šādā pozīcijā, mani vairs neuztrauc, pēc cik ilga laika viņš aizmigs – viņš ir mierīgs un mēs abi klusi elpojam, beidzot atpūšoties no kārtējās garās dienas. Gandrīz neticami, ka mieru šobrīd spēju atrast situācijā, kurā to vismazāk būtu gaidījusi – kurā tas līdz šim būtu šķitis neiespējami. Varbūt mans rāmums ļauj arī viņa ķermenītim atslābt bez līdz šim tik bieži piedzīvotajiem cīniņiem. Žēl, ka tā nevarēja agrāk. Man tā īsti nemaz negribas celties augšā un nest viņu uz gultu – zinu, ka brīdī, kad viņu apsegšu un iziešu no istabas, mans skrējiens vēl kādu brīdi turpināsies.

Nonest uz veļas kasti netīrās drēbes, pamperi – uz miskasti. Sakārtot un salikt atpakaļ kastē Jašuka mantiņas, kas izmētātas lejā pa grīdu. Uzkārt atpakaļ uz pakaramā viņa ārjaku, nolikt cepuri. Un vai veļas mašīnā nav aizmirsusies slapjā veļa? Tā vēl šodien jāizkar. Jāpabeidz šifrēt un rediģēt interviju, jānosūta.

Visbeidzot apsēžos uz dīvāna, izņemu no iepakojuma tamboradatu un dziju. Atveru telefona aplikācijā "Crocheting Adventures with Hyperbolic Planes" – lapu ar hiperboliskās plaknes tamborēšanas instrukciju. Jāsāk ar 20 gaisa cilpiņu pīnīti, pēc tam tamboradata jāiedur pīnītes 2. gaisa cilpiņā, skaitot no tamboradatas, jāapmet dzijas pavediens ap adatu virzienā no aizmugures uz priekšpusi un jāizvelk šis apmetums cauri pīnītei un pēc tam caur abām uz adatas esošajām cilpiņām. Process jāatkārto n reizes (pie pirmās hiperboliskās plaknes tamborēšanas iesaka par n izvēlēties 5). Nonākot pie sestās (vai n+1) cilpiņas, process jāveic divreiz – atkārtoti durot tajā pašā cilpiņā. Un tā turpināt, kamēr vēlamā lieluma hiperboliskā plakne gatava.

Nokaunējusies par to, ka pat pēc tik precīzas instrukcijas vairākkārtējas izlasīšanas man ir kādas neskaidrības, tomēr sūtu Dainai e-pastu ar jautājumu: "Vai, tiekot līdz rindiņas beigām, man n jāatsāk skaitīt no jauna vai jāturpina iepriekšējās rindiņas uzskaite?", pievienojot pielikumā pāris notamborēto rindiņu attēlu. Daina atbild pēc pavisam īsa brīža, sakot: "Jauki izskatās! Var gan tā, gan tā, tam nav lielas nozīmes." Nav jau arī. Bet man ļoti prātā palikuši Dainas vārdi: "Taktili mēs spējam izjust un saprast lietas, kurām pat var nebūt vārda – mēs uztveram daudz ko, ko nevaram aprakstīt." Negribēju, lai mana izpratne par Dainas paveiktā nozīmi paliktu tikai domu līmenī. Un varbūt man arī vienkārši gribējās uz mirkli atpūsties no domāšanas.

Tagad dzeru "Amertil Bio", ūdenī izšķīdinātu kalciju un regulāri ieziežos ar fenistilu. Grūti pateikt, vai ir jau kādi uzlabojumi, bet vismaz pagājušajā naktī es, šķiet, pa miegam neesmu kasījusies. Turku zirņi savukārt, uz galda aizmirsti, šorīt apvilkušies ar baltu kārtiņu – humuss nesanāks. Jāatdod zivīm dīķī, Pjotrs saka, ka ēdīšot. Nekas, turku zirņi vēl ir, varbūt nākamnedēļ izdosies kaut ko uztaisīt.

Agra Lieģe-Doležko

Agra Lieģe ieguvusi izglītību analītiskajā filozofijā Lankasteras Universitātē Lielbritānijā. Uzskata, ka katram ir pienākums izglītoties sev pieejamo privilēģiju kontekstā un identificēt savas "aklās...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!