Agra Lieģe ieguvusi izglītību analītiskajā filozofijā Lankasteras Universitātē Lielbritānijā. Uzskata, ka katram ir pienākums izglītoties sev pieejamo privilēģiju kontekstā un identificēt savas "aklās zonas", lai spētu pilnvērtīgi piedalīties sociālo pārmaiņu procesā. Patīk domāt, lasīt, rakstīt, skriet un kāpt kalnos, un, ja iespējams, nekad neiet uz IKEA.
Latvijā sieviešu bailes – nebūt gana sievišķīgai, būt sliktai mātei un sievai, palikt bez vīra vai partnera un novecot vientulībā – pārvērst ienākumu avotā izdevies ne tikai Aleksim Daumem.
Trīs nedēļas pavadu hormonu izvirduma varā, kurš nereti man liek prātot, vai mežonīgā emociju lēkāšana, raudāšana, trauksme, bailes un smacējoši spēcīgā mīlestība, ko izjūtu, ir klīniskas pēcdzemdību depresijas pazīmes vai gluži normāla mātes būšana.
Mēs esam Polijā, un šobrīd šeit notiek revolūcija – vai, precīzāk, mēs ceram, ka šībrīža norises vismaz ir patiesas revolūcijas aizmetņi. Mani centieni emocionāli pašizolēties no apkārt notiekošā ir cietuši neveiksmi.
Katru reizi, kad pēcāk šķita, ka vispār neko labu un pareizu savā dzīvē neesmu izdarījusi, atcerējos, ka tomēr esmu reiz aizvedusi Tevi uz Parīzi.
"Sievietes loma mūsu sabiedrībā joprojām ir cieši saistīta ar pašaizliedzīgu mīlestību: sievietes liktenis ir mīlēt un ciest. Iespējams, esam to internalizējušas, tāpēc gribam samaksāt sāpju cenu, lai pēc tam varētu "skaitīties" labas mātes, tātad – būt labas sievietes." Agra sarunājas ar Janu Kukaini.
Romantiskie un mītiskie uzslāņojumi, kas sabiedrībai joprojām ļauj aiz inerces kultivēt mātišķības ideālu, izslēdz Jūlijas pieredzes tiesības uz eksistenci – padarot šo pašapzināšanos sarežģītu un pretrunīgu. Un tomēr šī pieredze eksistē.
Tādās dienās kā šī es nezinu, vai šobrīd piedzīvotais ir vērtīga rūdīšanās uguns liesmās, no kurām izkāpšu kā pārdzimis fēnikss – labāks, vērtīgāks, nesavtīgāks cilvēks, vai tā ir klīniska pēcdzemdību depresija, ar kuru man steigšus vajadzētu vērsties pie speciālista.
Esmu daudzkārt dzirdējusi par to, cik nesalīdzināmi sliktāk ir bijis agrāk. Agrāk, piemēram, esot bijusi tikai viena grāmata par bērnkopību, kuru nācies izmantot, neņemot vērā visai apšaubāmo informācijas kvalitāti.
Runā, ka bērna piedzimšana cilvēkā izgaismo un daudzkārt pastiprina tās īpašības un personības šķautnes, ar kurām pašam varētu būt grūti sadzīvot. Piedzīvojot savu acīmredzamo kritienu spriedzes, stresa un neirožu aizā, es pie šīs tautas atziņas atgriezos atkal un atkal.
Deviņi mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai milzīgā nezināmā priekšā uzmāktos dažādas šaubas un bailes. Bailes, kuras mani pārņēma, piemēram, lasot fiziski spēcīgās jogotājas Džonsones dzemdību stāstu. Kāpēc viņai neizdevās? Vai viņa bija pārāk pašpārliecināta? Vai es esmu pārāk pašpārliecināta?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
