Foto - Oļegs Poļakovs
 
Komentārs
12.08.2013

Sabiedriska cilvēka dzeja

Komentē
3
Saglabā

Par grāmatu "Artūra Puntes poētiskie veltījumi", Rīga: "Orbīta", 2013. Atdzejotāji Andris Akmentiņš, Ingmāra Balode, Pēteris Draguns, Jānis Elsbergs, Inga Gaile, Jo, Kārlis Vērdiņš. Atdzejojumu un latviešu tekstu redaktore Ingmāra Balode. Redaktors Aleksandrs Zapoļs. Latviešu tekstu korektore Guna Kalniņa, krievu tekstu redaktors Dmitrijs Rancevs, mākslinieks un maketētājs Mārtiņš Ratnieks. Metiens 1000 eks.

Dzejniekam Artūram Puntem ir iznākusi grāmata, kas sastāv vienīgi no veltījumiem. Ja tā būtu viena no vairākām, varētu domāt par kādu sakrājušos tematisku kopu. Taču tā ir autora pašlaik vienīgā dzejoļu grāmata – izlase, tajā sakopoti dzejoļi, kas sarakstīti kopš 1997. gada. Salicis kopā labāko šajos gados uzrakstīto, Punte savā veltījumu krājumā radījis dzejas cilvēku, kuram vairs nav jārokas savās sajūtās, bet kurš mierīgi un neizbēgami apzinās sevi saistītu visdažādāko virzienu tīklojumā – ar draugiem, darbabiedriem, iepriekšējo paaudzi, ar savu pilsētu un pasaules sakarībām. Un daudzās saistības, kādas dzīvē mēdz rasties, nostiprināties vai izirt un atkal savīties ilgākā laikā, šo dzejas "es" nekādi neierobežo, drīzāk padara stiprāku.

Interesanti tie veltījumi – vairākums dzejoļu ir ar diviem iniciāļiem. Nu, es varu izdomāt, kam tie veltīti, ja rakstīts Ž. U. vai I. Š., bet A. A., S. S., V. V. man nemaz ne ar ko neasociējas. Jāatzīstas, lasot mani arī netraucē tas, ka es nezinu, kam tieši katrs dzejolis ir veltīts, bet tie, kas zina, un tie, kam tie veltīti, katrā rindā izlasīs pavisam kaut ko citu. Bet "Vectēvam" un "Agnesei 80", protams, ir pavisam bez iniciāļiem – tāpat taču skaidrs. Abi pēdējie nosauktie dzejoļi ir tādas vērienīgas daudzfigūru gleznas, tādi vairāk vai mazāk ironiski kredo, kur izteikt izpratni par to, kā dzejas cilvēks redz savu laiku un tā sabiedrību. Bet sarakstīšanas gads ir 2002., tātad nu jau vairāk nekā desmit gadu šim dzejolim par 80 gadu jubileju tuvinieku un radu lokā (šeit un turpmāk atļaušos citēt lieliem gabaliem, jo vietas ierobežojuma taču nav un mans nolūks šajā publikācijā ir dalīties savā lasītpriekā):

"man ir tosts mums būs veikali pirmajos stāvos
un lauku viesnīcas kafejnīcas degvielas
uzpildes stacijas Tartu šosejā tikai lūdzu
nerunā ilgi Mārīte ies mācīties redzi
Valda vairs nedzer un Vilnim arī būs darbs
mēs dosim savām firmām mūsu uzvārdu
vecmammiņ tev jādzīvo lai to redzētu jādzīvo." (42)

Dzejoļos par draugiem un kolēģiem dzejas cilvēkam ir daudz asprātību, te visvairāk jūtamas sadzīviskas intonācijas, kas no sarunvalodas nemanāmi pārvēršas, nu, nepārvēršas, bet jau uzreiz ir dzejas valoda, kā dzejolī "Vienkāršas baltās tapetes…":

""Šis ir tas gadījums, kad uz idejas rēķina
ieguldītie līdzekļi un atdeve no tiem ir vienkārši nesalīdzināmi!"

"Amatierfilmas vislabāk uzņemt ir vasarā," – iespraužu
vienīgo domu līdzīgā sakarā." (37)

Šajā un dzejoļos no cikla "Kolēģi" ienāk arī citi tēli, ko dzejas cilvēks sastapis savā ikdienā – dīvaini, bailīgi, jokaini vai naivi. Bet īstā draugu kompānija gan ir spēcīga, to var izlasīt daudzviet – ik pa rindai, pa frāzei, pa mājienam – un es nedomāju par to, vai tā ir Rīgā zināmā īstā vai arī ideālā "Orbīta", kurā riņķo dzejas "es":

"Lūk mēs kļuvām
par pastāvīgajiem apmeklētājiem
uzreiz vairākos iestādījumos
atstājam tur ne mazumu naudas." (61)

"par ko klusē draugi
ir aizdomas
ka viņi mani saudzē." (65)

Rezultāts domubiedru loka labajai vizuālajai gaumei un līdzīgajai izpratnei par valodas skaņu ir arī videodzejolis "Tallinas iela", varbūt vispopulārākais šajā krājumā:

"Es zinu – Tallinas ielas pašpuikas jautrākus darīs
vien mašīna liela, kas aiztraucas garām par ātru." (41)

Rīga Puntes dzejā noteikti ir ar dimensiju gan telpā, gan laikā, piemēram, kad viņš raksta:

"cara laika rūpnīca
šķiet ka pēdējā centrā." (113)

Un citā vietā – Daugavas tēma, pie kuras dzejnieks visā krājumā atgriežas vairākas reizes:

"Ja zinātu vēl, kurp
caur visu pilsētu sev līdzi
mūs satumsušais ūdens nes..." (51)

Varbūt tā ir ne vairs jaunākā vecuma grupa, varbūt līdzīga humora izjūta, bet man patīk šīs rindas:

"pa Rīgu kolonnā ved vāciešus – tie tūristi – pavisam maz tiem palicis
līdz viesnīcai – jau satumst ātri, vakariņām laiks, gids piekusis – viss pastāstīts." (107)

Lasot nodomāju, ka Kārlis Vērdiņš varētu būt uzrakstījis šo dzejoli, kas sākas ar vārdiem:

"Likās, ka visu pareizi daru: gulēju ar galvu uz Austrumiem,
Dažkārt braucu uz Rietumiem, par iespiedkļūdām ziņoju redakcijai,
ar aukstu nazi nolobīju sev visu izolāciju .. ." (79)

Nē – Kārlis to ir atdzejojis; papētīju oriģinālu, ir gan intonatīva līdzība, kā ironija savienojas ar smeldzīti, gan kopīga sava laika sajūta abiem dzejniekiem, gan veltījums K.V.

Artūra Puntes dzejoļos līdzās tam, ko var nosacīti dēvēt par sadzīviskumu, raksturīgs priekšmetiskums – konkrētas mūsdienu reālijas, kas, protams, ir pārsvarā netveramas un nekad nav svarīgas pašas par sevi, bet kā laika zīmes un tuvinājums būtiskajam, kas taču ir tepat, pašlaik: "visiemīļotākajām interneta vietnēm/ kur pirmajā vietā vienmēr būs/ paša konts", "atslēgs tīklu –/ tu iesi pastaigāt un visus logus aktīvos/ aizvērt centīsies".

Puntes dzejas cilvēks rūpīgi izvēlas vārdus, kādos runāt par mīlestību – vai nerunāt. Arī to es pieskaitu nobriedušas personības izvēlei. Un tad uz papīra drīzāk nonāk refleksijas par jau apzinātu un saprastu mīlestību, tātad – bijušu:

"vārds pa vārdam
sadeg pavardā
mūsu kopotie raksti
tikai miegs nenāk." (69).

Lai gan nav jau tik vienkārši novilkt jūtām robežu un pateikt, ka te, lūk, ir mīlestība, te tā ne visai, bet te nu gan nemaz vairs nav. Ar laiku to saprot:

"mazā, tu ēdi lētu
rudens meloni un meloji...
(tā, lūk, ir dzīvot ar puiku)
kāpēc brilles vairs nenoņem,
kad pieskaros tavai rokai." (68)

Un šajā krājumā mans favorīts – manuprāt, diezgan labi slēpti dramatiskais dzejolis par mīlestību (bet izlasiet visu):

"Es lūdzu tevi nosaukt skaitli no pieci
līdz simt divdesmit četri, tad attaisu grāmatu
septiņdesmit sestajā lapaspusē
un pie sevis tulkoju no ceturtās rindiņas:
...labi, ka aizgāji, jo, zini, vienam
man nekad nav bijis
tik vientuļi kā kopā ar tevi..."
Tad tomēr lūdzu tevi nosaukt citu skaitli..." (81)

Par jūtam var runāt vārdu spēlēs un nozīmju dubultojumos, ar visu to, kas veido dzejas miesu. Pa 16 vai droši vien vairāk gadiem, kuros Punte ir strādājis ar vārdu, ar valodu (pat vairākām – divām) sasniegta izteiksmes veiklība, kas ir ne vien ekvilibristika, bet, manuprāt, vērā ņemama meistarība:

"Gulēt nogura mugura
tuvojās aukle ar auklu
ko tur vairs slēpt
analīzes
noteikti nodos –
mīlestības viela mūsu asinīs pierādīs." (74)

Dzejoļos daudz fonētisku smalkumu, bieži vien atkal aliterācija vai asonanse, atskaņas: "dārdina skārdu", "miegs/diegs", jau minētais "lētu meloni" man turpmāk asociēsies ar "melot". Krieviski 1997. gadā sarakstītais un netulkotais, domāju, pat netulkojamais "Предплюсна, плюсна, фаланги пальцев"  ir rakstīts vissenāk un uzdod toni visam krājumam, atgādinādams to, kā dzejnieks sāka, un ļaujot mums izsekot, kāds viņa dzejas cilvēks ir nonācis šodienā.
Un, ja latviski rakstītajos ir kāds "ģībsi/ģipsi", aiz kura aizķeras korektora acs, jāsaka, tās vietas man ir sevišķi mīļas:

""mums tāda egle tu ģībsi" "varbūt aiznesiet mani
ar visu ģipsi" "joko tas nozīmē drīz būsi vesels"." (63)

Cik labi tomēr, ka grāmatas sagatavošanā akuzatīvs netika norakts nominatīva dēļ, kurš nepieciešams vajadzības izteiksmei, un ka nepazaudējām to šarmanto "sviestu":

"Nestosties, nestosties,
šo sviestu beidzot ir jāizrunā:
kā mēs to mūsu puķi,
ne vienu vien reizi lejā sviestu,
turpmāk audzināsim?!" (97)

Lasu un lasu, un, jo vairāk lasu, jo skaidrāk redzu, ka tur, tajā dzejā, ir kaut kas vēl. Bet tas ir labi, tā jābūt – lai paliek nepateikts, nepasakāms ārpusē.


 

Tēmas

Guna Kalniņa

Guna Kalniņa ir valodas konsultante, literārā redaktore un ilggadēja žurnāla "Rīgas Laiks" valodas kvalitātes kontrolētāja.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!