Tēzes nenotikušai sarunai par valodu kādā Rīgas koledžā
Precīzi runāt un rakstīt vajadzētu vienmēr, bet saspringtos laikos it īpaši.
Mazs citāts par latviešu īpašo vienskaitli no valodnieka Jāņa Endzelīna apkopotajiem "Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem 1933–1942": "Daudzskaitlis vienskaitļa vietā sastopams šādos teicienos "Jaunākajās Ziņās": "Minskas un tad Mohilevas garīgie semināri" un "Viļņas vai Pēterpils garīgajās akadēmijās". Šais gadījumos vienskaitlis pārpratumu nerada, un vecs paraugs ir "jaunā un vecā derība", tādēļ jāsaka: "Minskas un tad Mohilevas garīgais seminārs" un "Viļņas vai Pēterpils garīgajā akadēmijā"."
Man patīk iztēloties laiku, kurā Endzelīnam likās pats par sevi saprotams, ka visi nekļūdīgi zina frāzi "jaunā un vecā derība" (viņš raksta ar mazajiem burtiem). Pēc tā parauga var salīdzināt – ja nosauc vairākas lietas, latviešu valodā nosaucošo lietvārdu pieņemts lietot vienskaitlī. Tāda mūsu valodas īpatnība, kas droši vien pēc 20–30 gadiem pazudīs. Vai agrāk. Arī Brīvības un Tallinas ielas krustojumā, nevis ielu.
*
Manuprāt, latviešu valodas kultūru nemācās skolā, tā jāiemācās pašam un jāmācās visu dzīvi. Labs skolotājs var būt palīgs vai piemērs, kuru gribas atdarināt vai no kura mācīties, bet ne obligāti. Tiem arī nav noteikti jābūt vecākiem, kas iemāca labu latviešu valodu. Atrodiet pats sev paraugu, kāda valoda, kāds runasveids vai rakstības stils jums patīk. Varat paspēt to apgūt, ja sāksiet tagad.
Latviešu valodas kultūra ir tas, a) kādā veidā un b) par ko runājam, c) ko lasām, d) par ko interesējamies, e) kā rakstām.
Pamaniet, kāds ir jūsu sarunāšanās stils:
- Vai lietojat frāzes, kas atkārtojas, bet kas gandrīz neko nenozīmē: "tā kā", "kainda", "akšelī"…
- Vai izrunājat teikumu līdz galam.
- Vai iepriekš izdomājat, ko teiksiet, pirms verat muti.
- Vai runājat un pēc tam domājat, ko pateicāt.
- Vai pārtraucat sarunbiedru, kad nepiekrītat viņam vai kad esat jau ātrāk sapratis, ko viņš grib teikt, vai kad nav pacietības noklausīties līdz galam, jo vairāk gribas pateikt savu domu.
Pavērojiet sevi un cilvēkus, kas ienāk telpā, – kas ir galvenā tēma, ar kuru kāds visbiežāk uzsāk sarunu:
- viss slikti/visi slikti;
- ko kāds pateica, kā izskatījās;
- kas smieklīgs noticis pa ceļam;
- katastrofas, briesmas un šausmas;
- redzētas filmas atstāstījums;
- par mammu/vecākiem/bērniem;
- par mīlestību;
- par mākoņiem.
Labā ziņa, ka jūs katrs pats varat izvēlēties, kāds sarunbiedrs jūs gribat būt – par ko runāt ar citiem, bet par ko nerunāt.
*
Lasīšana atraisa fantāziju un nomierina prātu. Jo burtu kodēšana par tēliem, priekšmetiem un notikumiem smadzenēs notiek visu laiku – tā ir liela šifrēšana, ļoti smalka, bet prāta attīstībai noderīga prasme.
*
Dariet kaut ko savu, kaut ko nelietderīgu, kas interesē tikai jūs, – un redzēsiet, cik neparastos apstākļos tas jums noderēs! (Man ir plāns Rīgas parkos sakrāt telefonā visus nokarenos vītolus, tādus, kam zari ir dzelteni, tievi un taisni kā duša līdz zemei. Liekas, kādam pilsētas dārzniekam tā šķirne patikusi jau sen, pieci vītoli man ir. Jāpainteresējas vairāk.) Kad nonāksiet darba attiecībās, pamanīsiet, ka pat ar līdzīgām bāzes zināšanām veiksmīgāks ir tas, kam plašāks redzesloks, vairāk dažādu spēju un talantu ārpus ierobežotās prasību kastes.
*
Tas, no kā jūs iemācāties valodas kultūru, var būt jūsu treneris sportā, diriģents korī vai vaļasprieka kursu vadītājs. Vienai meitenei liela daļa vizuālās gaumes, vispār arī skatīšanās prasme, informācijas nolasīšana un izvērtēšana, sarunas maniere grupā – kā izturēties citam pret citu, ja katram ir savas domas un savrupas idejas, – nāk no bērnības fotopulciņa vadītāja.
*
Mācīties rakstīt jāsāk ar pamatiem – ar gramatiku. Tai vienkārši ir jābūt. Nav cita lielāka iemesla, kāpēc vajag rakstīt precīzi un pareizi, – mēs visi gribam, lai mūs saprot un nepārprot. Ja meklē kādai kafejnīcai bāra vadītāju, tad nederēs sludinājums feisbukā "meklē bara vadītāju"; ja nav, kur dzīvot Rīgā pa mācību laiku, nederēs ieraksts "izīrēšu mazu dzīvokli tuvējā Pārdaugavā".
Un, ja esat apguvis rakstīšanas pamatus, tad jau būs vieglāk uzrakstīt jebko, varēsiet drošāk dažādot savu rakstīšanu uz visām pusēm, kur gribat, – rakstiet īsziņas, projektus, sludinājumus, blogus, dzeju vai dziesmu tekstus.
7