Tomass Pildegovičs ir ārpolitikas un drošības pētnieks, kas šobrīd Kembridžā raksta doktora disertāciju par ES un NATO lomu Gruzijas un Ukrainas konfliktu risināšanā.
Kopš Ukrainas kara sākuma viņš ik dienu ir publicējis savas piezīmes par Ukrainu, caur dažādiem tematiem skaidrojot notiekošo. Šajā saitē iespējams lasīt visas līdzšinējās piezīmes.
9. daļa: Krievijas agresijas blakusefekts – Somijas un Zviedrijas tuvināšanās NATO
Šodien īsi apskatīšu mazāk zināmu, taču Latvijas un Baltijas drošībai būtisku pavērsienu – pateicoties Putina režīma uzsāktajam karam pret Ukrainu, divās vēsturiski "neitrālās" mūsu reģiona kaimiņvalstīs – Zviedrijā un Somijā – aug sabiedrības atbalsts par pievienošanos NATO aliansei.
Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis un ziemeļvalstis ir ne tikai ģeogrāfiski tuvas, bet arī politiski un ekonomiski cieši saistītas, šāda Zviedrijas un Somijas drošības orientācijas maiņa var būtiski uzlabot arī mūsu drošības situāciju.
Īss vēsturisks ieskats
Zviedrija un Somija ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Pēc dažādiem globālajiem rangiem un indeksiem tās ir starp visattīstītākajām ekonomikām un demokrātijām pasaulē. Lai arī minētās valstis nav "neitrālas" vārda klasiskajā nozīmē (kā Šveice), jo tās piedalās ES ārpolitikā un drošības politikā, tās līdz šim ir principiāli atturējušās no pilntiesīgas dalības drošības aliansēs.
Šādu nostāju abās valstīs īpaši nostiprināja Otrā pasaules kara pieredze. Nepievienošanās drošības blokiem Zviedrijai ļāva kļūt par vienīgo ziemeļvalsti, kas izvairījās no Otrā pasaules kara. Savukārt Somijas politiskā elite guva divas mācības – 1) tās nacionālā drošība vienmēr būs pašu rokās; 2) tai neizbēgami būs pragmatiski jābalansē savas intereses ar PSRS/Krieviju, ņemot vērā abu kopīgo 1340 kilometrus garo zemes robežu.
Somijas un Zviedrijas līdzšinējās attiecības ar NATO
Lai arī tās nav dalībvalstis, Zviedrija un Somija ir veidojušas ļoti ciešu sadarbību ar NATO. Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā tās piedalās NATO sanāksmēs un kopīgajās militārajās mācībās, iepērk bruņojumu no NATO valstīm. Vienkāršojot: šo valstu bruņotie spēki jau spēj pildīt misijas kopā ar NATO spēkiem.
Tai pašā laikā abu valstu līderi ir publiski pauduši, ka Somija un Zviedrija saglabā sev tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par pievienošanos NATO.
Kas ir mainījies?
Krievijas agresija Ukrainā jau kopš 2014. gada ir atdzīvinājusi diskusijas par drošības politiku abās valstīs. Abas valstis ir uzsākušas pamatīgu apbruņošanos un militāro spēku modernizāciju. Savukārt pašreizējās Kremļa agresijas kontekstā NATO visu ar krīzi saistīto informāciju dala ar Helsinkiem un Stokholmu.
Turklāt Krievijas nesenie draudi par to, ka pievienošanās NATO Somijai un Zviedrijai radīs "militāras un politiskas sekas", ir izraisījuši tieši pretēju efektu. Kremļa agresija un draudīgā retorika grūž abas Ziemeļvalstis ciešākā NATO integrācijā.
Kāds ir atbalsts šādai orientācijas maiņai?
Sabiedrības atbalsts NATO ir audzis abās valstīs. Pēc pēdējiem pētījumiem, 53% Somijas sabiedrības atbalsta pievienošanos NATO, salīdzinājumā ar 19% vēl tikai 2017. gadā. Tikmēr Zviedrijā šādu soli atbalsta 41% sabiedrības, salīdzinājumā ar 35% pēc 2014. gada Krimas aneksijas.
Abu valstu līderi gan pagaidām atturas no tik būtiskas pozīcijas maiņas, pamatojoties ar tautas atbalsta trūkumu. Taču atbalsts aug arī parlamentā, un svarīgākais ir tas, ka ledus ir sakustējies, jo šādas debates, kādas notiek tagad, nav pieredzētas ļoti sen.
Kas notiktu, ja Zviedrija un Somija formāli pieteiktos dalībai NATO?
Skaidrs, ka abas valstis arī šobrīd galvenokārt izpilda NATO līguma kritērijus, jo tām ir spēcīgi bruņotie spēki un nobriedušas demokrātiskas sabiedrības.
Neskatoties uz to, iestāšanās process aizņemtu vairākus gadus, jo visām 30 NATO dalībvalstīm ir jādod sava piekrišana un jāratificē attiecīgie līgumi savos parlamentos. Tāpēc būtu pārspīlēti teikt, ka abas valstis tiktu uzņemtas uzreiz.
Citējot pētnieci Annu Vīslanderi: "Nav nemaz tik viegli pieteikties apdrošināšanai brīdī, kad tava māja jau deg."
Kāpēc mums Latvijā tas ir svarīgi?
Minēšu četrus galvenos iemeslus:
- Zviedrija un Somija ir mūsu kaimiņi, un to iekļaušana NATO kopīgajos aizsardzības un atturēšanas plānos un procedūrās stiprinātu Baltijas valstu drošību. Piemēram, NATO krīzes plānošanā iekļaujot Zviedrijai piederošo Gotlandes salu Baltijas jūrā, uzreiz augtu NATO spējas ātri reaģēt uz draudiem pret Baltijas valstīm. Vienkāršojot – ir krietni vieglāk aizsargāt Baltijas valstis, ja var rēķināties ar absolūtu Somijas un Zviedrijas iesaisti un atbalstu.
- Zviedrijai un Somijai ir nopietnas militārās spējas, kas stiprinātu reģionālo drošību. Piemēram, Somija bruņotajos spēkos var mobilizēt līdz 280 000 karavīru 30 dienu laikā un tā nopietni investē savos gaisa spēkos (Helsinki nesen iegādājās 64 jaunākās paaudzes F-35 iznīcinātājus par 9,4 miljardiem dolāru). Tikmēr Zviedrijai ir nozīmīgas krasta aizsardzības, jūras kājinieku desanta un zemūdens militārās spējas. Fundamentāli – abas valstis stiprinātu NATO spējas Baltijas jūras reģionā.
- Nedrīkst aizmirst par Kaļiņingradas lomu reģionālajā drošībā. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flote, advancētā S400 gaisa aizsardzības sistēma, kā arī "Iskander" raķetes ar rādiusu, kas ietver Varšavu, Viļņu un Rīgu. Zviedrijas un Somijas ciešāka integrēšana NATO aizsardzības plānos mazinātu risku, ka Baltijas valstis varētu stratēģiski "nogriezt" vai izolēt no pārējās alianses.
- Mazāk seksīgs, taču būtisks ilgtermiņa ieguvums – Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO stiprinātu Eiropas Savienības un NATO sadarbību. Šo abu organizāciju maksimāli cieša koordinācija un sadarbība tādās jomās kā hibrīdais apdraudējums un kiberdrošība ir vistiešākajās Latvijas interesēs.
Rezumējot: Kremļa agresija pret Ukrainu ir "sakustinājusi ledu" visdažādākajos tam nevēlamos veidos.
Tomēr mainīt drošības politikas orientāciju nav kā nomainīt apavu pāri. Tas aizņem gadus, ja ne gadu desmitus, un mums jābūt pacietīgiem pret mūsu Ziemeļvalstu partneriem. Tās ir ārkārtīgi nobriedušas demokrātijas, un tās pieņems attiecīgos lēmumus, kad tiem būs absolūts demokrātisks atbalsts.
Ir jāturpina maksimāli cieši iesaistīt Somiju un Zviedriju sadarbībā ar NATO, un, iespējams, kādu dienu mūsu kaimiņi mums pievienosies sabiedroto rindās.
0