Katrīna Rudzīte

Vai esi lasījusi šo grāmatu?

Visi, kas nevar lasīt grāmatas vākos, izlasīt subtitrus filmām, mākslas darbu aprakstus muzejos vai autobusu numurus, nav pilnībā neredzīgi. Vājredzīgu cilvēku redze un tās ierobežojumi ir ļoti atšķirīgi.

Sarežģītais spēles laukums

Mēs visi dzīvotu daudz labākā vietā, ja māksla biežāk atklātu sociālo pieredzi, situācijas un problēmas, par kurām sabiedrības vairākums zina pārāk maz.

Tūkstoš neveiklības un izmisuma veidu

Šī "Homo Novus" izrāde man bija viens no retajiem gadījumiem, ko liktos godīgi raksturot kā apzinātus soļus ārpus nosacītas komforta zonas.

Polija – Latvija – varavīksne

Demokrātiskā iekārtā pastāvošie spēles noteikumi ir komplicētāki par cīņu starp "labajiem" un "ļaunajiem" – lai kaut ko sasniegtu, nepietiek ar lojalitāti režīmam; demokrātijā pastāv plurālisms un daudzas balsis, kuru intereses ir jāuzklausa un jārespektē.

ērti pārnēsājami spārni

tādēļ es intuitīvi turos atstatus,
lai neviens nepamanītu, pēc kā es smaržoju.
es meloju reti, bet ticami.

Dusmas uz Grētu

Ir būtiski reflektēt par to, kas ir mūsu nepatikas patiesie cēloņi, un neizmantot kritikas pamatošanai argumentus, kas balstīti uz aizspriedumiem un zināšanu trūkumu vai apzināti sagrozītiem faktiem.

***

Visneredzamākais

Mēs kā sabiedrība, iespējams, vēl neesam atraduši valodu, kurā runāt (domāt) par invaliditāti un cilvēku ar invaliditāti tiesībām un iespējām iekļauties sociālos procesos, kas nebūtu stigmatizējoša un vardarbīga.

Kad beigsies šis dzejolis?

katru rītu uz virtuves galda ir saārdīts apelsīns,
tu mēģini klusi pateikt dažus vārdus, lai
saprastu, vai joprojām spēj runāt,

Vai līdztiesība ir radikāla?

Nereti izskanējuši apgalvojumi, ka Latvijas kultūrtelpā saknes sāk dzīt no Rietumiem ievazātas radikālas idejas – saistītas ar dzimumu līdztiesību, feminismu, "dženderismu", homoseksualitātes propagandu un citiem bubuļiem.

Saziņas lauki

"Tālsaruna" noteikti ir viena no pēdējo gadu savdabīgākajām un interesantākajām debijām latviešu dzejā.

Izglītības politikas ēnā

Es neesmu un negribu būt īpaša savas slimības dēļ, un, savā dzīvē izdarot izvēles un pieņemot lēmumus, es ņemu vērā ar to saistītos apstākļus, bet tās dēļ negrasos kļūt nedz par upuri, nedz varoni.

Maigums un okupācija

Ir grāmatas, kas aiz sevis atstāj visam ķermenim cauri skrienošas tirpas, kas vienlaikus mudina domāt "par ko šis īsti bija?" un reizē priecāties, ka tu neko neesi sapratis, bet gan piedzīvojis kādā ļoti tiešā un nepastarpinātā veidā.

Literatūras piedzīvošana

Pagājušajā ziemā, kad biju sākusi nogurt no ikdienas, manī sāka dzīt saknes klusas ilgas pēc pārmaiņām un negaidīta vēlēšanās iesaistīties kādā mācību procesā. Negaidīti radās iespēja apmeklēt prozas meistardarbnīcas nodarbības.

Labirintā

Šī noteikti nebūs grāmata, ar kuras palīdzību pārcelties uz kādu citu eksotisku realitāti, aizbēgt no ikdienas nomāktības un noguruma vai caur literāriem tēliem, kuri pat ciešanās un nelaimēs ir skaistāki un patiesāki un jūt vairāk un intensīvāk nekā mēs.

Ziemeļu pusē

Pavisam konkrēti katedrāles kupoli, pludmale, mols un pavisam konkrēts gaisa tilts, kuram, ejot pāri, es turpmāk mazliet baidīšos vērst skatienu lejup, ja nu tur, apklāts ar zilu plēvi, guļ "pavisam svaigi mirušais".

Klusās fotogrāfijas

Šis krājums ļauj gan novērtēt autora prasmi gandrīz katru dzejoli uzbūvēt kā mazu Visumu, kam piešķirts centrs un noteikta virzības trajektorija un kas ir nesaraujami saistīts ar citiem sākotnēji apslēptiem Visumiem.

Starp sapni un izvēli

Romānā ir daudz nāves, kas kaut kādā mērā ir ārkārtīgi iederīgi un iedarbīgi, nāve, jo īpaši tāda, kas ir slepkavības vai pašnāvības rezultāts uztur spriegumu un pasvītro nepieciešamību un grūtības kļūt par sevi.

Ceļā uz metālu

Romānā līdzās reālajai tagadnei neuzbāzīgi, tomēr skaidri sajūtama ir arī mītiska pagātnes un dažādu vēsturisku personāžu klātbūtne, kas atklājas jau ar simbolisko šāvienu grāmatas sākumā un turpinās ar galvenā varoņa romantizētām Jelgavas vēstures atkāpēm.

Autora dvēseles tumsā

Dzejoļu ritmiskums un prasme ar valodas skanējuma palīdzību piešķirt tekstam lirisku vieglumu, kas brīžiem liek atcerēties Klāva Elsberga rakstības manieri, it īpaši grāmatas sākuma un noslēguma daļās, atstāj ļoti patīkamu nobriedušas un pārdomātas poētikas iespaidu.

Kā izdzīvot dzimtenītē?

Romāns kopumā uzdod daudz neērtu jautājumu, un viens no tiem ir – vai man kā lasītājam ir vairāk nepatīkami uzzināt par varoņu smagajiem dzīves apstākļiem vai par atklājumu un atzīšanos sev, ka patiesībā man negribas par tiem ne lasīt, ne domāt.

Varonis laika bedrē

Mežavilka lieliski apraksta varoņu iekšējos pārdzīvojumus, atklājot tos ar smalku metaforu un salīdzinājumu palīdzību, iezīmējot to pasaules un cilvēciskās būtības pusi, kas nav ieraugāma un sataustāma.

Latviešu literatūra nav mirusi

Studenti, iepazinušies ar jaunākās literatūras kursu, bieži vien ir pārsteigti, ka latviešu literatūra joprojām eksistē. Manuprāt, šāda situācija ir galēji absurda.

Vāgners un daudzi citi

Teksts pēc tā publicēšanas sāk savu, no autora šķirtu eksistenci, tas pats sevi pamato vai nepamato, attaisno vai neattaisno savu esamību, un nekādiem autora paskaidrojumiem vai komentāriem vairs nav nozīmes.