Izstāde "Lūzuma punkts, smalka balansēšana" RIXC galerijā apskatāma no 20. aprīļa līdz 15. jūnijam.
Strauji pietuvojoties rēgainu MI attēlu piesātinātai nākotnei, fotogrāfija šķiet nokļuvusi eksistenciālā krīzē. Medijs, kas caur kultūras vēsturi radis (at)tēlot pasauli tās smalkākajās niansēs, tagad sastopas ar sarežģītu pretinieku. Atšķirībā no tradicionālās fotogrāfijas, kam nepieciešama informācijas ievade no reālas vides un fiziska klātbūtne, teksta vizualizācijas rīki spēj ģenerēt attēlus no nemateriāliem atslēgas vārdiem, padarot šķietami lieku fotogrāfiskā akta zīmīgo klātbūtnes apliecinājumu. Šī situācija uzdod plašu jautājumu loku par vizuālo kultūru. Šodien netrūkst kritiskas pētniecības, kas nodarbojas ar renderēšanas iespēju apzināšanu, tādēļ šī izstāde virzās pa citu ceļu. Tā vietā, lai ieslīgtu strauji mainīgajā MI modelēšanas tehniskajā virzībā, iekļautie darbi tiecas pievērsties fotogrāfijai un pētīt tās melanholisko stāvokli šajā brīdī. "Lūzuma punkts, smalks balanss" ieņem poētisku un pētniecisku nostāju, lai apzinātu šī brīža fotogrāfijas virzību un tās niansēto stāvokli. No vienas puses, pieredzam plašu reprezentatīvu fotogrāfisko prakšu izmantojumu, kad iepriekš nepieredzētā daudzumā attēli tiek lietoti ikdienas komunikācijā. No otras puses, fotogrāfiju aptver noklusēta spriedze, neskaidras un drūmas nākotnes gaidas. Kā ierosinājis Endrjū Dūdnijs un citi teorētiķi, šis varētu būt lūzuma punkts. Bet kam tieši lūzuma punkts? Vai zudusi ir (uz)ticamība? Vai tiek pārbaudīta fotogrāfijas spēja atveidot reālās pasaules notikumus, vai arī tiek izjautātas mūsu ierastās attiecības un mijiedarbība ar fotogrāfiskajiem attēliem? Šo trauslo attiecību stāvokli atspoguļo tradicionālu fotogrāfiju neesamība izstādē, vienlaikus tai paliekot pamatā fotogrāfiskai. Skartie jautājumi un iztaujājošo vārdu krājums izceļ fotogrāfiskās kultūras plašo izplatību.
Izstāde iekļauj videi pielāgotu lietuviešu mākslinieces Ievas Rojutes instalāciju, unikālas dāņu fotogrāfa Alberta Grondāla mēnessgaismā eksponētas cianotipijas un programmatūru ģenerētus kanādiešu vizuālā mākslinieka Bendžamina Frīdmena darbus. Šie darbi tematiski aptver jautājumus par fotogrāfijas stāvokļa nestabilitāti valodā (Rojute), MI ģenerētu attēlu "atmiņas" (Frīdmens) un virsmas nestabilitāti (Grondāls). Kopumā tie rāda vilinošu un estētisku ārējo veidolu, aiz kura vīd kritiski jautājumi par fotogrāfijas medija nepastāvību un tā nākotnes neparedzamību. Kā varam izmantot fotogrāfiju par rīku, ja neesam droši par pasauli, kuras attēlošanai tā tika izgudrota? Trauksme par fotogrāfiju ir trauksme par pasaules redzējumu un mūsu patību, ko veidojam un pārveidojam caur attēlu, kurā ik dienas pozicionējamies.
Izstāde apskatāma no trešdienas līdz sestdienai no plkst. 12.00 līdz 18.00.
0