Valda Čakare
Autors
Valda Čakare dzīvo Rīgā, strādā Latvijas Kultūras akadēmijā un katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Vienā laivā ar Jāni
Kad 1990. gadu sākumā vienā no pirmajām ārzemju konferencēm, kurā bija iespēja piedalīties pēc dzelzs priekškara krišanas, dzirdēju pieminam nepieciešamību būt politkorektiem jeb politiski pareiziem, naivi pabrīnījos, ka rietumu literatūras un teātra zinātnieki izmanto no padomju retorikas patapinātu jēdzienu
Pandēmija, postdramatiskais teātris un cukura vate ar actiņām
Skaties, no kuras puses gribi – kā var justies teātra kritiķis bez teātra? Kā dārznieks bez dārza, kā sētnieks bez slotas. Kaut gan, ja labi padomā, drūmajam pandēmijas mākonim ir arī sudraba maliņa.
Lieluma ābola sīvā garša
Ir laikmeti, kad pietrūkst augstākās idejas, kas nepazīst cilvēka žēluma, un ir laikmeti, kad pietrūkst žēlsirdības, kas gatava upurēt augstāko ideju. Atliek vien saprast un izlemt, kādā laikmetā dzīvojam.
Godīgā meitene Stricka villas pagalmā
Lāksonenas pasaulē viss šķiet esam vienā vērtē – priekšmeti, cilvēki, daba, puķes, tīrumi un mājlopi. Ko ar šo spilgto un izteiksmē skaudri tiešo parādību var iesākt izlikšanās māksla – teātris?
Visi autora raksti
Valda Čakare
9Par nevajadzīgā vajadzību un vēl šo to
Savā ziņā Jonesko ir gaišredzīgs, kad pauž domu, ka pilnīgi pietiktu, ja kritiķis kļūtu par darba deskriptoru, tas ir, par to, kurš seko darbam tā norisē. Citiem vārdiem sakot, kritiķis būtu darba māceklis, nevis skolotājs. Tādējādi Jonesko iezīmē ceļu uz to funkciju, kāda kritiķim atvēlēta šodienas postdramatiskajā teātrī.
Valda Čakare
3Kāpēc ceļi ir slikti
Dabas sarūpētas sakritības pēc gan ukraiņu viesizrādes laikā, gan arī JRT pirmizrādes vakarā nerimstoši līst. Tā vien velk uz banālo piebildi par dabu, kura raud, rezonējot Ukrainas kara šausmām. Taču lietus nav vienīgais faktors, kas mudina saskatīt paralēles starp abām izrādēm.
Valda Čakare
2"Mūžīgais bērns" Jāsons un viņa Mēdeja
Cilvēki ar kustību, intelektuālās attīstības un autiskā spektra traucējumiem Latvijas teātra telpā arvien biežāk parādās tieši pēdējo gadu laikā, turklāt ne vairs kā metafora autsaiderismam vai ģēnija izredzētībai, bet kā mākslinieciskas izpētes objekts.
Valda Čakare
3Vētrasputnu "suņa dzīve"
Audioprojekts "Žēlojumi", ko iedvesmojusi Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa sarakste, uzjundī atmiņas par studiju gadu grāmatu vākiem un publiskajā telpā skatāmiem plakātiem, uz kuriem greznojās trīs bārdainu vīru profili – Markss, Engelss un Ļeņins. Visi viedi lūkojās kaut kur tālumā.
Valda Čakare
3Katrs ar savu kameru jeb Nelabums
Ekrāna versiju izrādei "Medības", ja grib, var skatīties "no nulles". Arī Elmārs Seņkovs uzsver – sadarbībā ar kinorežisori Lieni Lindi tapis pilnīgi jauns darbs, kas nav salīdzināms ar 2019. gadā iestudēto. Tomēr toreizējie iespaidi negrib izgaist bez pēdām.
Valda Čakare
0Varoņeposs pa telefonu
"Kvadrifrona" "Rolanda dziesma" nepārprotami atgādina mākslinieku naivistu darbus, kuri ar savu vientiesību un primitīvismu, tieši un bez aplinkiem atklājot autora sapņus, nerealizētās vēlmes un pasaules izjūtu, reizē amizē un – lai cik dīvaini neliktos – spēj arī aizkustināt.
Valda Čakare
19Vienā laivā ar Jāni
Kad 1990. gadu sākumā vienā no pirmajām ārzemju konferencēm, kurā bija iespēja piedalīties pēc dzelzs priekškara krišanas, dzirdēju pieminam nepieciešamību būt politkorektiem jeb politiski pareiziem, naivi pabrīnījos, ka rietumu literatūras un teātra zinātnieki izmanto no padomju retorikas patapinātu jēdzienu
Valda Čakare
0Kā ar Šekspīru?
Šī luga ar 21. gadsimta realitātē iegremdētajiem arhetipiskajiem tēliem – ticīgie/neticīgie, liberāļi/konservatīvie, tradīciju atbalstītāji/inovāciju piekritēji – perfekti pārklāj sabiedrības dzīves laukumu, tieši tāpat kā "Zoom" platformā ar attēliem tiek pārklāts datora ekrāns.
Valda Čakare
0Pabeigtais vārds
Nosaukums "Willa Teātris" gan izklausās pagalam dīvaini, bet, ja esam iemanījušies sadzīvot ar tādu gramatisku ārprātu kā "Mans Rimi" karte vai "Krievijas siers" no "Smiltenes piens", tad "Willa Teātra" adaptēšanās latviešu valodas telpā tēlojas tikai kā laika jautājums.
