Kad pirms gada rakstīju praida mēnesim veltītu sleju, šķiet, iemeslu priecāties par LGBT+ tiesību situāciju Latvijā bija nedaudz mazāk – gada laikā Satversmes tiesā izcīnīti jau divi LGBT+ ģimenēm labvēlīgi spriedumi un rekordātri savākti vairāk nekā 20 000 parakstu, apliecinot, ka LGBT+ un viņu draugu balsis vēl nekad nav bijušas tik skaļas kā šobrīd. Profesionālu prieku radīja arī "Ascendum" paspārnē gatavotais Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu izdevums, kas iznāks jau drīzumā un būs nozīmīgs pieturpunkts gan Latvijas, gan pasaules LGBT vēstures apzināšanā.
Tomēr nav trūcis arī iemeslu skumjām. Kopš pagājušā jūnija Saeima jau otrreiz ignorējusi vairāk nekā 10 000 pilsoņu izteikto vēlmi reģistrēt partnerattiecības. Kaut kur parlamenta gaiteņos klīst homofobisku politiķu iniciatīva izslēgt no Satversmes "nepareizas" ģimenes un šim pašam nolūkam tiek vākti paraksti. Neiecietība organizējas ap jauniem medijiem, partijām, nevalstiskajām organizācijām. Arvien skaļāk skan cietsirdīga retorika citviet Eiropā.
Un ir arī lietas, kas nemainās gadu no gada – Latvija turpina ieņemt vienu no pēdējām vietām Eiropā LGBT+ tiesību aizsardzības jomā, atpaliekot tikai no dažām valstīm, piemēram, Polijas, Baltkrievijas un Krievijas.
Šogad publiskajā telpā par visvairāk apspriesto jēdzienu kļuvusi "ģimene". Nekaitīgs un mīļš vārds, ko līdz šim mediji lielākoties izmantoja tādos rakstos kā "10 idejas ģimenēm vasaras brīvlaikā", pēkšņi ir palikts zem griezīgi spilgtas, aukstas gaismas, preparēts, pārdefinēts un pielaikots dažādos salikumos ar mērķi pierādīt, kuras ģimenes ir pelnījušas šādi sevi saukt un kuras ne. Mēģinot atgriezties pie vārda "ģimene" jēgas un noņemt tam mākslīgi uzspiesto elitārisma un nesasniedzama ideāla uzslāņojumu, nupat sākām video un rakstu sēriju, kurā dodam vārdu "nepareizajām" ģimenēm, tostarp viendzimuma pāriem ar un bez bērniem. Spoiler alert – nē, šīs ģimenes pie brokastgalda nekaļ plānus tradicionālā laulības institūta iznīcināšanai un naktīs nešuj tērpus praidiem. Šajās ģimenēs spriež, kurš vedīs bērnus uz skolu, satraucas par rēķinu apmaksu, pirms gulētiešanas kopīgi skatās filmas un svētdienās cep pankūkas. Tāpat kā daudzās citās, par "īstām" sauktās ģimenēs. Kas atšķiras? "Nepareizās" ģimenēs domā par to, kā noslēgt laulību ārvalstīs un vienlaikus nebankrotēt. Kā nokārtot vajadzīgās atļaujas, lai abi vecāki varētu izņemt bērnu no bērnudārza vai aizvest pie ārsta. Kas notiks ar bērniem, ja valsts acīs "īstais" vecāks ies bojā. Ko darīt, ja partneri piekaus par sadošanos rokās uz ielas. Kā bērnam izturēt naidu, ko pret viņa vecākiem vērš sabiedrība.
Jau rīt ir Baltijas praida centrālais notikums – šoreiz gan nevis gājiens, bet svinības dažādos Rīgas punktos, ko savienos praida autobusa maršruts. Piekrītu Lienei Lindei, kura šīs nedēļas slejā raksta – runāt par praida nepieciešamību jau ir apnicis. Likumdevēju gadiem ilgā, apzinātā vilcināšanās adekvāti sodīt homofobiskus uzbrukumus un nodrošināt iespēju diviem pilngadīgiem, lemtspējīgiem, mīlošiem viena dzimuma cilvēkiem reģistrēt savas attiecības turpina radīt augsni neauglīgām diskusijām un naidīgiem komentāriem. Mēs esam noguruši, un vārdi šķiet izsmelti. Ir laiks atrisinājumam.
22