Šīsnedēļas slejas sakarā "Satori" redakcija man ieminējās, ka vispār jau nebūtu slikti, ja sleja kaut kādā ziņā būtu saistīta ar praida pasākumu nedēļu, kas sākas šodien un kurā ietverta virkne dažādu kultūras un sabiedrisku notikumu. Sāk tumst novakare svētdienai, kuru esmu pavadījusi garās ciešanās, blenžot tukšā Word dokumentā un izdzēšot katru tajā ierakstīto teikumu. Man tiešām nav par praida nedēļu vai LGBTQ+ tiesību jautājumu nekā, ko teikt. Pat vairāk – man uznāk stipra pretestības sajūta, ja kaut kas par to jāsaka. Man gribētos, lai mūsu sarunas ir svarīgākas un mazāk tukšas, nevis riņķotu pa cilpu intelektuālā un informatīvā seklumā, kas, manuprāt, bieži ir raksturīgs skaļāko Latvijas diskusiju telpai, īpaši par šo jautājumu. Tādēļ tas, ko varu piedāvāt, ir mans personīgais saraksts ar aksiomām par jautājumiem, kas saistīti ar LGBTQ+ tēmu; manā ieskatā censties iztirzāt vai apstrīdēt kādu no šīm tēzēm ir tikpat muļķīgi, garlaicīgi un neauglīgi kā apspriest, vai Zeme ir apaļa. Nekas papildus tām man nav sakāms.
- LGBTQ+ tiesību jautājums ir cilvēktiesību jautājums. Dot viendzimuma ģimenēm likuma priekšā tādu pašu aizsardzību un tiesības kā pretējo dzimumu ģimenēm ir ikdienišķs nākamais vēsturiskais solis, kas normālai, netotalitārai nācijai kādā brīdī jāsper. Arī verdzība, zemnieku beztiesiskums vai balsstiesību nepiešķiršana sievietēm kādreiz bija status quo un šo netaisnību labošana kādam šķita "dabiskā stāvokļa apdraudējums". Mēs cilvēces attīstībā neesam sasnieguši taisnīguma un laimes griestus, aiz kuriem tālāk vairs nav kur augt un kuru dēļ būtu jācenšas par katru cenu visu saglabāt nemainīgu.
- Likumu sakārtošana, piešķirot aizsardzību viendzimuma ģimenēm, kā arī aizspriedumu un naida mazināšana Latvijas sabiedrībā padarīs Latviju par labāku vietu, kur visiem dzīvot. Latvija kļūs pievilcīgāka ārvalstu investoriem; pieaugs Latvijas IKP; samazināsies Latvijas pilsoņu pašnāvību skaits, ko rada izmisums, dzīvojot naida pārņemtā sabiedrībā, kā arī to pilsoņu skaits, kas spiesti emigrēt. Būs pat cilvēki, kas pēc šī soļa sajutīs spēku Latvijā atgriezties.
- Globālas pandēmijas laikā neielaist restorānā cilvēku, kurš var potenciāli aplipināt citus cilvēkus ar smagu infekcijas slimību, nav "cilvēku šķirošana". Dot iespēju vienam pārim ar bērniem reģistrēt kopdzīvi, taču citam ne – tā gan ir.
- Valstīs, kurās atļauts reģistrēt viendzimuma pāru kopdzīvi, tāpēc nav sabrukusi iekārta vai kolektīvā morāle. (Dānija to, piemēram, izdarīja pirms 32 gadiem.) Ne tur, ne citās Rietumu valstīs tāpēc nav legalizēta poligāmija, zoofilija vai nodedzinātas baznīcas.
- Ja tev personiski nepatīk kāda cilvēku grupa, šo cilvēku tiesību ierobežošana vienas pazīmes dēļ, ko viņi paši nevar mainīt, neliks šiem cilvēkiem izkūpēt gaisā. Viņi joprojām būs viņi, vien drīkstēs mazāk nekā tu. Ja šī doma tevi pacilā un iepriecina, es ieteiktu meklēt dziļāk – vai pacilā arī doma, cik labi būtu nodedzināt nepatīkamajam kaimiņam māju? Vai iepriecina fantāzija nošaut sievieti, kas negrib iet ar tevi uz randiņu? Varbūt vērts aiziet parunāt ar kādu speciālistu, lai atrastu cēloni tik dīvainai reakcijai?
- Piekrītu, ka tradicionālā ģimene piedzīvo krīzi un tā ir jāaizsargā. Tā primāri ir jāaizsargā pati no sevis – tās problēmas nāk no iekšpuses, nevis no ārpuses un lielākoties ir saistītas ar vīriešu varmācību pret savas ģimenes locekļiem un pašiem pret sevi.
- "Tradicionālās" (ar to saprotot nukleārās, heteronormatīvās) ģimenes tēls ir novecojusi fantāzija. Populārākais ģimenes modelis Latvijā ir vientuļā māte ar bērniem.
- "Gejs" un "gejisks" nav lamuvārds.
- Par to, vai LGBTQ+ kopienas juridiskais, sadzīviskais un sociālais stāvoklis būtu jāuzlabo, var spriest tikai LGBTQ+ kopiena. Tāpat kā par to, vai pilsētas infrastruktūra ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, var spriest tikai cilvēki ar kustību traucējumiem. Ja jūs kādai grupai nepiederat, jums nav informācijas par realitāti, kādā tās locekļi dzīvo.
- Es domāju: ja Dievs kaut kur ir, viņš lielāko daļu laika krindžo par tiem, kas uzstājas viņa vārdā. Par dažiem – kurus vada tikai cietsirdība, nevis informācijas trūkums un nezināšana – viņš bieži raud.
- Praida gājiens ir viens no vissaliedējošākajiem un skaistākajiem piedzīvojumiem, kādi mūsu pilsētā jebkad notikuši. Man ir ļoti žēl, ka tas šogad nenotiks, taču ceru, ka tas notiks nākamgad – es jūs visus aicinu pievienoties.
33