Foto: "Unsplash"
 
Vide
05.02.2020

Neatliekamā saruna par klimatinženieriju

Komentē
0
Saglabā

Jo ilgāk valdības, uzņēmumi un pilsoņi vilcināsies ar siltumnīcas gāzu emisiju būtisku samazināšanu, jo vairāk klimata inženierija jeb ģeoinženierija šķitīs kā nopietni apsverams, pat nepieciešams ļaunums mūsu ekonomikas dekarbonizācijai. Arī "ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām" neveiksmīgo konferenču virkne nevieš optimismu.

Par spīti nesen veiktam daudzsološam pētījumam par liela mēroga apmežošanas potenciālu [1], laiks ir ģeoinženierijas pusē, un mēs neesam tai gatavi. Šī tēma saņēmusi nepelnīti maz uzmanības, un iemesls tam vismaz daļēji ir vispārēja noraidoša attieksme pret ideju, ka cilvēks drīkst ietekmēt klimatu, tomēr arī esošā situācija nav nekas cits kā cilvēka darbības sekas.

Kamēr vien cilvēce iesprosto sevi pašas radītos izmešos un nespējā atteikties no fosilās degvielas un rodas aizvien jauni apokaliptiski scenāriji [2], pieaug arī spiediens atstāt problēmas vairāk vai mazāk reālistiskiem "tehnorisinājumiem". Cita starpā tie iekļauj oglekļa uzkrāšanu un uzglabāšanu zemes dzīlēs vai okeāna dzelmē, jūras fertilizāciju (mēslošanu) ar dzelzi, atstarojošu paneļu izvietošanu ģeostacionārā orbītā [3] vai sērskābes izsmidzināšanu stratosfērā [4].

Lasītājiem, kuri nav pazīstami ar ģeoinženieriju, – tā ir nozare, kas apskata dažādas gatavības, dārdzības un bīstamības pakāpes metodes, kuru mērķis ir pārveidot klimatu. Oglekļa dioksīda daudzuma samazināšana (sekvestrācija) un saules starojuma ierobežošana ir divi galvenie virzieni [5].

Par šo tēmu tiek diskutēts Lielbritānijā un ASV, tomēr pievērst plašākas publikas uzmanību aizvien ir grūti. Satraukums ir saprotams, jo uz spēles ir zinātniski, ekonomiski, politiski un ētiski jautājumi. Dažās valstīs, piemēram, Francijā, šis temats praktiski neeksistē ne sabiedrības, ne mediju dienaskārtībā. Daudz lielāks uzsvars tiek likts uz būtisku, bet nepietiekami iedarbīgu risinājumu – Zemes apmežošanu (bet varbūt vajadzētu vienkārši pārstāt izcirst mežus tādā ātrumā?).

Visā pasaulē pēdējā laikā notikušas jauniešu organizētas demonstrācijas, kas aktualizē klimata tēmu, tomēr nedrīkst ļauties pārmērīgam optimisma uzplūdumam, jo laiks, kas bija nepieciešams publiskās domas saliedēšanai, bija pārāk ilgs: īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa pierādījumu par cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām bijusi pieejama jau kopš 80. gadiem. Domājot par ģeoinženieriju, vairākuma atbalsts varētu nākt par vēlu. Mums ir atlicis mazāk par 30 gadiem – situācija ir nopietna. Ārkārtas gadījumā gan pilsoņi, gan lielākā daļa zinātnieku tiktu nostumti malā, izpaliekot demokrātiskām diskusijām. Cilvēce būtu atstāta taustāmies tumsā, un miljoniem dzīvību būtu uz spēles (atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas), jautājumam tā arī paliekot demokrātiski neapspriestam.

Pie šādas situācijas izveidošanās daļēji vainojama vispārējā pretestība šo tematu pētīt zinātniski. Daudzi ne vien noliedz iespēju uzkrāt oglekli vai ierobežot saules radiāciju, bet uzskata, ka pats ģeoinženierijas koncepts ir neprātīgs un to nedrīkst pētīt.

Pirmais arguments pret ģeoinženierijas metožu zinātnisku izpēti – tā ir slikta pēc būtības, jo var izjaukt sarežģītus "dabiskus" procesus, turklāt te darbojas tā pati prometejiskā domāšana par cilvēka uzvaru pār dabu, kas ir pamatā pašreizējai katastrofai. Otrais arguments – zinātniska izpēte ļaus apcerēt domu par pēdējā glābiņa meklēšanu šajās tehnoloģijās. Vēl jo vairāk: ja cilvēki pieņems nepieņemamo, radīsies jauni ētiski riski – valdības, uzņēmumi un pilsoņi jutīs mazāku spiedienu samazināt emisijas. Īsumā – ģeoinženierijas metožu izpēte var paātrināt klimata pārmaiņas.

Pat ja šajā kritikā ir grauds taisnības, tas mums neaiztaupīs lielmēroga eksperimentus. Anglosakšu kultūrtelpā diskusijas par šo tēmu nerimstas jau vairāk nekā desmit gadus [6]. Jo vairāk mēs iebildīsim pret ģeoinženierijas metožu zinātnisku izpēti, jo mazāk materiālu mums būs, kad pienāks laiks (un tas pienāks), lai izvērtētu, noraidītu vai regulētu ģeoinženierijas metožu īstenošanu vienā vai vairākās valstīs.

Šis jautājums ir būtisks, jo dažas no tehnoloģijām jau ir gatavas izmantošanai vai tādas kļūs drīzumā. Piemēram, Ķīna vai ASV varētu izveidot lidmašīnu floti sērskābes daļiņu izplatīšanai stratosfērā. Šāda rīcība dramatiski mainītu globālo nokrišņu apriti, dažiem reģioniem izžūstot, bet citiem – applūstot. Ozona slānis varētu atsākt dilt, un tas apdraudētu lielu daļu planētas iedzīvotāju, padarot viņus neaizsargātus pret ultravioleto starojumu (attiecīgi palielinātos iespējamība saslimt ar ādas vēzi, traumēt redzi utt. [7]). Šajā kontekstā nevar ignorēt jautājumu: kāda ir iespēja, ka valsts iestādes vai privāti uzņēmumi ar pietiekamiem resursiem [8] atturētos no ģeoinženierijas metožu pielietošanas, saskaroties ar ekstrēmām klimata pārmaiņām, piemēram, atkārtotiem karstuma viļņiem [9]?

Cilvēki, kuri iebilst pret zinātniskiem pētījumiem, mudina koncentrēties uz emisiju samazināšanu (vai likvidēšanu), bet citu variantu apsvēršanu sauc par bīstamu vieglprātību. Šāda atbilde ir daudz pārliecinošāka nekā iespēja, ka šādi pieņēmumi izrādīsies patiesi:

  1. Ir saprātīgi tuvā nākotnē (augstākais vienas vai divu desmitgažu laikā) [10] gaidīt dramatisku siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanos;
  2. Ar šādu samazinājumu pietiks, lai atsvērtu lielāko daļu jau notikušo klimata pārmaiņu;
  3. Samazinājums notiks, pirms cilvēce būs zaudējusi kontroli un sasniegusi lūzuma punktu, kurā klimatiskais līdzsvars zudīs un viens process aizsāks nākamo (piemēram, kāpjot temperatūrai, kusīs mūžīgais sasalums un atbrīvosies liels daudzums metāna, kas temperatūru paaugstinās utt.).

Lai runātu par šo problēmu, nepieciešama drosme un vēl kāds cits tikums – reālistiska īstenības uztvere. Ilgtermiņa politikas pamatā nevar būt mazticami pieņēmumi vai pozitīva domāšana. Problēmas kodolā ir izpratne par to, vai iepriekšminētie pieņēmumi ir vērā ņemami.

Citiem vārdiem sakot – vai cilvēce ir pierādījusi gribu un spēju strauji mainīt klimata pārmaiņu gaitu? Visticamāk, procesi turpināsies tāpat kā līdz šim – mēs nemitēsimies radīt siltumnīcas gāzes, kas uzkrāsies atmosfērā un okeānos arvien pieaugošā tempā, kam nākamo gadsimtu laikā (un droši vien arī pēcāk) būs traģiskas sekas.

Šo iemeslu dēļ vairs nav atliekamas diskusijas, kurās piedalītos zinātnieki, valdības, uzņēmumi un pilsoņi. Tām ir jābūt nacionālām un internacionālām, īpašu uzmanību pievēršot attīstības valstīm, kuras būtu tieši pakļautas klimatinženierijas riskiem, jo īpaši vielu izsmidzināšanai stratosfērā [11].

Šādām diskusijām jābūt balstītām faktos. Zinātniekiem vajadzētu veikt iespējami precīzus aprēķinus, jo sevišķi tāpēc, ka ne visas ģeoinženierijas metodes paredz līdzvērtīgus ieguvumus, riskus un praktiskos šķēršļus. Lai izvērtētu dažādās iespējas un atteiktos no tādām, kas ir pārāk bīstamas vai neizpildāmas, ir nepieciešami dati, tātad – nopietni pētījumi. Uz spēles ir cilvēku dzīvības.

Pamatīga izpētes programma nesniedz carte blanche trakiem profesoriem. Tas ir sine qua non priekšnoteikums, lai liberālā demokrātijā būtu iespējama faktos balstīta vienprātība. Turklāt tas, ka naftas industrija un valstis, kuru priekšgalā ir Saūda Arābija un ASV, bloķē jebkādas starptautiskas regulas, ir papildu iemesls, lai mēs pieprasītu savām valdībām organizēt šādas diskusijas [12].

P.S. Plašāku informāciju par ģeoinženieriju var meklēt rakstos mājaslapā "Slate".
Vairāk par klimata pārmaiņām: Ilzes Prūses (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata departamenta vadītājas) publiskā lekcija "Klimata pārmaiņu realitāte pasaulē un Latvijā" Stokholmas Ekonomikas augstskolā.

 

[1]  https://science.sciencemag.org/content/365/6448/76
[2] Trampa administrācija uzskata, ka temperatūra paaugstināsies par 4 grādiem līdz 2100. gadam, nevis par 2, kā prognozēts Parīzes līgumā. https://www.livescience.com/63709-trump-climate-report-7-degrees.html
[3] http://www.bbc.com/future/story/20160425-how-a-giant-space-umbrella-could-stop-global-warming
[4] https://www.nature.com/articles/d41586-018-07533-4
[5] http://www.geoengineering.ox.ac.uk/www.geoengineering.ox.ac.uk/what-is-geoengineering/what-is-geoengineering/
[6] https://www.businessinsider.com/andrew-yang-thinks-geoengineering-could-lead-to-war-2019-4?r=US&IR=T

[7] https://news.harvard.edu/gazette/story/2016/12/mitigating-the-risk-of-geoengineering/
[8] Paldies par šo argumentu manam draugam Filipam Perhokam.
[9] https://www.bbc.com/news/world-us-canada-49049378
[10] Patiesībā, ja vēlamies nopietni pievērsties klimata pārmaiņām, mums jākoncentrējas uz oglekļa dioksīda samazināšanu vienā vai divās desmitgadēs.
[11] https://www.nature.com/articles/d41586-018-03917-8
[12] https://www.theguardian.com/environment/2019/mar/18/us-and-saudi-arabia-blocking-regulation-of-geoengineering-sources-say

Ksavjē Lands

Ksavjē Lands ir politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Kopenhāgenas Universitātes pasniedzējs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!