Justīne Vernera

Autors

Justīne Vernera (1992) ir ieguvusi maģistra grādu rakstiskajā tulkošanā un patlaban galvenokārt nodarbojas ar tulkošanu no angļu valodas. Ir publicējusi rakstus žurnālos "SestDiena", "Kino Raksti" un "Punctum".

publikācijas

14

pēdējā publikācija pirms

1 mēnesis

vērtējumi

100

kopā saņemti komentāri

25

kopā izteiktie komentāri

0

publikācijas

14

pēdējā publikācija pirms

1 mēnesis

vērtējumi

100

kopā saņemti komentāri

25

kopā izteiktie komentāri

0

Visi autora raksti

Justīne Vernera

Cilvēks ir cilvēks

"Melnās pirts māsība" ir par to visu – Ziemeļaustrumeiropas tradīciju novest savu ķermeni līdz trauslam, tīram stāvoklim karstā, dūmainā telpā. Par ķermeni, kādu to pieredz sievietes. Par viņu reizēm biedējoši meistarīgo spēju par šo pieredzi sarunāties atklāti, skaudri un bez kauna, ja vieta un laiks ir pareizie.

Justīne Vernera

Tad beidzot Harkivas gaiss! Ukrainas dienasgrāmata

Krievijas centieni ir nolemti neveiksmei gluži vienkārša iemesla dēļ: viņus te negrib. Un, ja negrib, tas nozīmē, ka vietējie darīs visu iespējamo, lai kaut kā cits citam palīdzētu. Tā ir vienīgā loģiskā rīcība absurda priekšā.

Justīne Vernera

Tad tomēr Staņislavs…

Kas ar žurnālistu Staņislavu Asejevu notika "Izolācijā" – neoficiālā cietumā Doneckā, kas ierīkots kādreizējā mākslas centra telpās? Vai to ir iespējams aprakstīt vārdos?

Justīne Vernera

Viņi neiet mājās

Dz. jaunskungs sabrūk visai ātri un sāk čurāt lejup pa šahtu. M. jaunkundze paziņo, ka viņai nāk vēmiens, bet R. jaunskungs (viņš liftā nav iekāpis) jau vairākas minūtes dauzās pie visām durvīm un tikko saprotamā valodā lūdz pēc palīdzības.

Justīne Vernera

Pētot porno

Tīberga pornoindustriju ir pētījusi gandrīz 20 gadu garumā – pusaudzes gados aktīvi iestājusies pret to, studiju laikā rakstījusi esejas un pamazām ar pētnieces antropoloģes cienīgu interesi gadu gaitā iepazinusies ar pieaugušo filmu pasaules īpatnībām.

Justīne Vernera

Kaut kas tāds var notikt vienīgi karā

Vidējais šī raksta lasītājs diez vai ir kara laika bērns. Mani un manu vienaudžu vecāki nebija kara laika bērni. Tādā ziņā karš ir beidzies, un mēs dzīvojam dzīvi, par kuru Aleksijevičas stāstu autori varētu vien sapņot, – tādu dzīvi, kurā nešauj, nespridzina, nedeg.

Justīne Vernera

Gaļa un desa, uz maizītes, kellogi

Dažādu izmēru, netīrības pakāpes, dažādās valodās tapuši. Rokām rakstīti, zemē nomesti iepirkumu saraksti. Atceros, kā pirmo pamanīju uz Mērsraga ielas savus trīs četrus gadus atpakaļ. "Cīsiņi, baltmaize, pelmeņi", kaut kas no tās sērijas. Skaists rokraksts.

Justīne Vernera

Vai ir dzīve pēc slepkavības? Par "Riga IFF" filmu "Īzaks"

"Īzaks" diezgan meistarīgi izceļ būtisku holokausta aspektu – tas, tāpat kā pārējās tālaika nežēlības un principā viss šajā pasaulē, neradās tukšā vietā un pēc tam pēkšņi nepazuda nebūtībā.

Justīne Vernera

Joks aug līdz ar komiķi

Berlīnē gadījās tā, ka tajos dažos mēnešos, kurus tur nesen nodzīvoju, kaut kā iefiltrējos stendapa brīvo mikrofonu scēnā. Tā nu, lūk, lasītāj, daži īsi pastāsti par to, kā tas notika tolaik.

Justīne Vernera

Visai pilsētai bija neērti

Pērn franču pētnieku grupa apmeklēja Latviju, meklējot liecības par holokaustu, apkopojot dzīvo aculiecinieku stāstījumus un cenšoties atrast vēl neatzīmētās masu slaktiņu vietas. Es tiku pieaicināta darbam Kurzemē.

Justīne Vernera

(Dažu) šmugulētāju piemiņai

Lai arī likumi lielā mērā ir paredzēti mūsu pašu drošībai un labsajūtai, vēsture rāda, ka tiem ne vienmēr ir taisnība.

Justīne Vernera

Finišā visi izskatās slikti

Skrējēju kopiena man ir kļuvusi par vienu no retajām vidēm, kurā dzimumam un ārienei nav gandrīz nekādas nozīmes.

Justīne Vernera

Jaunās krodzinieces piezīmes

Ja viskijs garšo pēc kūdras, tas ir pluss. Es kūdru nekad neesmu ēdusi. Varbūt arī tāpēc no viskija maz saprotu.

Justīne Vernera

No Briseles par Briseli

Varbūt šī filma nākotnē – kad viss būs pazaudēts un celts no jauna – kļūs par nostalģisku apliecinājumu aizgājušam laikmetam mūsu valsts un reģiona vēsturē.