Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
IETEIKUMS AUTORĪTEI - PIRMS KAUT KO SLUDINĀT - IZGLĪTOTIES -

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0302054362|article:DIVL19|issueType:undefined
Stranga Aivars
Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940), (2002)
Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940)
Chapter
SATURS
IEVADS
1. nodaļa A. SMETONAS UN K. PETSA REŽĪMI LIETUVĀ UN IGAUNIJĀ UN EBREJI
2. nodaļa EBREJI UN LATVIEŠI LATVIJAS PARLAMENTĀRĀS REPUBLIKAS LAIKĀ 1918.-1934.
3. nodaļa K. ULMAŅA REŽĪMS UN EBREJI. 1934.-1940.
4. nodala AUTORITĀRIE REŽĪMI POLIJĀ, UNGĀRIJĀ, RUMĀNIJĀ UN EBREJI
NOBEIGUMS

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Viss, protams, ir ļoti sarežģīti.
Manā sapratnē, ir negodīgi salīdzināt holokaustu Latvijā un slaktiņu Serebreņicā.
Ir tāda filma Valsis ar Bašeru. Es vienmēr domāju, ka šādu filmu drīkstēja uzņemt tikai paši ebreji. Ir vērts to noskatīties un padomāt.

Linards Mucins
pirms 4 gadiem
Šādu “pētījumu” un “filmu” propagandiskā efekta iznākums un, ļoti iespējams, arī sākotnējais mērķis ir mēģinājums aizmirst, ka Latvijas valsts kopš 1940. gada vairs nepadtāv un ka visi šie pasākumi stratēģiski un taktiski ieplānoti no Vācu valsts amatpersonām un viņu realizēti. Tas, ka starp apsargiem, šāvējiem, mantu ūtrupniekiem ir gan latvieši, gan, sevišķi Kurzemē, Latvijā dzīvojošie poļi, leiši, krievi un citi, neatdzīvina Latvijas valsti un neuzliek atbildību par fašistu ieceru realizāciju latviešu tautai.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Nesen mani pārsteidza, ka Nīderlande atvainojās savai ebreju kopienai, ka to nenosargāja no nacistiem. Mans priekštats bija, ka tieši nosargāja.

Piekrītu Jums, ka ir negodīgi un nevajag runāt par Latvijas valsts atbildību. Bet - tieši tāpat kā mums nav čekistu vairs, tikai čekas upuri, iznāk, ka mums neviena žīdu šāvēja arī vairs nav. Kā tad tā?

Izrādē Vectēvs Daudziņa varonis stāsta, ka Balvos žīdus šāva šucmaņi - demoralizēti, ļauni cilvēki.

Mani baida tas, ka mums šodien arvien pieaug nabadzīgās, lumpenizētās sabiedrības daļa. Ka tādus būtu ļoti viegli pārliecināt, ka jāšauj, jākauj. Tāpēc svarīgi tomēr runāt par šādu mūsu vēstures daļu. Bet spriest par to godīgi, zinoši, nevis rīdot atkal ...
Skolotājs Freimanis saka, Kuldīgā žīdu šāvēji bija ģimnāzisti. Vai tā bija - nezinu. Man zināma tikao viena šī liecība

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
"Un ir par ko būt neērti," ļoti neveikli vārdi. Man škiet būtiski - nevis par kaut ko justies neērti tad, kad atbrauc ārzemnieki, vai tad , kad "kāds" Izraēlā vai Ņujorkā mums krata ar pirkstu. Būtu jābūt šodienas Latvijas sabiedrības iekšējam uzstādījumam - runāt par kopīgo vēsturi, izzināt to, izpētīt, izvērtēt. Vēl un vēlreiz likt runāt vēstures faktiem , skaidrot tos tiem, kuri nesaprot, negrib saprast, aizliegt manipulēt ar tiem sabiedrību.


Kuldīgā žīdu kopiena vislielāko triecienu guva tieši pirmā pasaules karā. Starpkaru posmā tā vairs neatguva kādreizējo varenību - saimniecisko ietekmi. Kuldīgā savulaik - 90 - os gados - ļoti ļoti aktīvi darbojās Latvijas - Izraēlas biedrība - tieši ar tādu pamatdomu - izzināt, izvērtēt , saglabāt liecības, lūgt piedošanu upuriem un sakārtot lietas nākotnes paaudzēm. Neatstāt savus grēkus uz nākamajām paaudzēm. Runāt, rakstīt, rādīt un atkal runāt ....
Bibliotēka sinagogā bija kompromisa lēmums - ebreju kopiena Kuldīgā ir pārāk maza, lai pati uzņemtos singagogas uzturēšanu.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
svarīgi - biedrība organizēja lūgšanas par notikušo - par upuriem , par slepkavām , par to , lai nekad nekad ļaunums nesvinētu tādas dzīres . Īsti nezinu, cik aktīvi šī biedrība darbojas šobrīd.

Par holokaustu Kuldīgā ir ļoti plašas skolotāja Freimaņa atmiņas. Kā es nopratu no kādas sarunas, šo atmiņu pieraksti ir Ebreji Latvijā muzeja rīcībā.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
No 1941.gadā izsūtītajiem 60 vīriešiem mana tēta dzimtajā pagastā - no Sibīrijas atgriezās tieši viens izsūtītais. Ir pierakstītas šī
cilvēka atmiņas, ka izsūtītie vīrieši tika turēti nometnēs, kurās nomira badā. Mātes redzēja, kā badā mocās viņu bērni, kā mirst .... Šiem upuriem arī nav piemiņas zīmju - dīvaini, ka jaunas dāmas - kā autore, piemēram, par to nav rakstījušas...

Vienlaicīgi - tas, ka padomju okupācijas varas noziegumiem nav bijusi starptautiska tiesa - kāds analogs Ninrbergai , ka mums - komunisma ideoloģijas upuriem, nav bijusi un izskatās, ka nebūs sava Hanna Ārendte utt.- jā, es to vērtēju kā ļoti bīstamu situāciju.

pirms 4 gadiem
Un ir par ko būt neērti, jo pat piemiņas vietu Latvijā nav praktiski nekur (ja nerunājam par bezpersoniskajām padomju laikā izveidotajām fašisma upuru piemiņas vietām - interesanti kad Latvijā parādīsies pirmais Stolpersteine?). Mēs varam bezgalīgi izlikties, ka nekas nebija, dzīvot pārliecībā, ka pietiek tikai par to nerunāt un neviens par to arī neko nezinās. Latvijas ebreju bērni, viņu radinieki joprojām ir dzīvi un viņi zina, kas pie mums notika, un to zina arī izglītotie cilvēki visā pasaulē. Ja kādam par to vēl ir šaubas, atliek kaut vai salīdzināt Wikipēdijas lapas latviešu, angļu un franču valodā...

Pastnieks
pirms 4 gadiem
Ir labi teikt "praktiski", jo tas ļauj atmest kā nesvarīgas tās vietas, kas ir?

Rīgā ir gan Geto un Holokausta muzejs Spīķeros, gan Horālās sinagogas Holokausta memoriāls; ne viens, ne otrs nav veidoti padomju laikā. Ir piemiņas plāksnes uz namiem. Vai nekur citur Latvijā nekā nav?

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Vecajos ebreju kapos ir ne tik sen veidots piemineklis no Ungārijas atvestajām un Rīgā nošautajām ebreju sievietēm. Tur regulāri notiek valsts līmeņa piemiņas ceremonijas, tāpat kā Rumbulā un Biķerniekos. Izsmeļošs stāsts par holokaustu ir arī Ebreju muzejā. Lipke ir godināts Izraēlā, bet Latvijā viņa vietu vēsturē "aktualizēja" paši latvieši.
Uz visu var paskatīties no labās puses un no kreisās puses.
Rīgas sinagogas atjaunošanai ziedoja arī latvieši. Prātā nāk V.Vīķe Freiberga.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
lūk, cik dīvaina tomēr tā pasaule - bija Kultūršoks raidījums - 21.02.20 - tur vairāki Latvijā zināmi ļaudis izteicās, ka Stūra māju vajag likvidēt - jo galu galā - cik var, nu cik var par tiem čekistu darbiem runāt un spriest. Okupācijas muzejs ir - pietiek , punkts , āmen.

Bet - tikko runa ir par holokaustu - tā izrādās - viss tikai sākas - piemiņas vietu par maz, latviešu - žīdu šāvēju nožēla par noziegumiem par maz, nacionālisma un fašisma par daudz .....

Pirms gadiem 5 mans bērns, piedalījās jauniešu nometnē Vācijā - tādā, kura kopa ne tikai holokausta, bet abu totalitāro režīmu upuru piemiņas vietas Austrumvācijā. Sarunas un diskusijas jauniešiem bija par abu režīmu noziegumiem.

Kāpēc Latvijā visu laiku tiek aktualizēts šis nošķīrums starp diviem režīmiem - it kā nacisti vai gluži otrādi - komunisti , nebūtu bijuši vienādi asiņaini un nežēlīgi, upuriem un ciešanām pilni.

Manā dzimtajā pusē nav piemiņas vieta 1941.gadā nošautajiem pilsētas žīdiem. Bet - pilsētā nav pat piemiņas plāksne izsūtītajiem, nerunājot par visu čekistu upuru piemiņu.
Vasarā biju Liepājā. Tur divās vietās uz namiem lasīju piemiņas plāksnes holokausta upuriem. Bet - ne uz viena nama neizlasīju un piemiņas vietas neatradu padomju okupācijas režīma upuriem . Tores stacijā ir Piemiņas akmens - bet pilsētā?
Es cenšos saprast - kāpēc tā? Kam tas ir izdevīgi - pat uz upuru rēķina dzīt ķīlu sabiedrībā?
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!