Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Tikko biju Briselē. Pamatmēŗķis bija apskatīt Karaliskos dārzus - tie , protams, bija izcili.
Bet - ne par to šoreiz. Briselē esmu bijusi nu jau reizes 50 un varbūt arī vairāk. Un protams, ka katru reizi ir jauna pieredze un jaunas atziņas.
Šoreiz mani pārsteidza pilsētas zaļums. Gan tāpēc, ka braucām uz Karaliskajiem dārziem (the Royal Greenhouses of Laeken), gan uz Centrālāfrikasmuzeju Tervurenā, gan tāpēc , ka visi pilsētas parki un dārzi plauka un ziedēja.
Tomēr - ko gribu uzsvērt, es , protams, salīdzināju atkal - Briseli un Rīgu. Briselē daudzas, patiešām daudzas ielas ir nostādītas ar jaunajiem kociņiem - un , protams, ir padomāts, lai kociņus ne tikai iestādītu, bet lai tie arī dzīvotu un katram tādaM kociņam - visas ielas garumā ir klāt apūdeņošanas vai aplaistīšanas caurule.
Rīgā, ne tikai cilvēki, bet arī koki paši cīnās par savu izdzīvošanu. Kā tāds centrāls piemērs, ir bērzs kanālmalā , pretī Armitsteda skulptūrām, vai precīzāk iznāk - pretī Folca Nimfai. Pirms kādām divām -trim nedēļām tas bija pilnībā nokaltis. Šorīt skatos - kaut kur vainagā daži zari zaļo - vāji vāji - var teikt - koks cīnās par savu dzīvību ar pēdējiem spēkiem - droši vien , ka dramatiski, jo ūdens tek garām dažu soļu attālumā ...
Tā simboliski.
Jā - Briseli var katru reizi vērtēt un ieraudzīt dažādi. Vieni iespaidi nostiprinās un paliek, citi - mainās , bet nu šoreiz - par kokiem un par zaļo vidi ...
Bet - ne par to šoreiz. Briselē esmu bijusi nu jau reizes 50 un varbūt arī vairāk. Un protams, ka katru reizi ir jauna pieredze un jaunas atziņas.
Šoreiz mani pārsteidza pilsētas zaļums. Gan tāpēc, ka braucām uz Karaliskajiem dārziem (the Royal Greenhouses of Laeken), gan uz Centrālāfrikasmuzeju Tervurenā, gan tāpēc , ka visi pilsētas parki un dārzi plauka un ziedēja.
Tomēr - ko gribu uzsvērt, es , protams, salīdzināju atkal - Briseli un Rīgu. Briselē daudzas, patiešām daudzas ielas ir nostādītas ar jaunajiem kociņiem - un , protams, ir padomāts, lai kociņus ne tikai iestādītu, bet lai tie arī dzīvotu un katram tādaM kociņam - visas ielas garumā ir klāt apūdeņošanas vai aplaistīšanas caurule.
Rīgā, ne tikai cilvēki, bet arī koki paši cīnās par savu izdzīvošanu. Kā tāds centrāls piemērs, ir bērzs kanālmalā , pretī Armitsteda skulptūrām, vai precīzāk iznāk - pretī Folca Nimfai. Pirms kādām divām -trim nedēļām tas bija pilnībā nokaltis. Šorīt skatos - kaut kur vainagā daži zari zaļo - vāji vāji - var teikt - koks cīnās par savu dzīvību ar pēdējiem spēkiem - droši vien , ka dramatiski, jo ūdens tek garām dažu soļu attālumā ...
Tā simboliski.
Jā - Briseli var katru reizi vērtēt un ieraudzīt dažādi. Vieni iespaidi nostiprinās un paliek, citi - mainās , bet nu šoreiz - par kokiem un par zaļo vidi ...
kuģis
pirms 4 gadiem
“Latviešiem Brisele nav tikai tāla zeme, kurā piepelnīties, – tā drīzāk ir mazas un pavisam nesen tapušas valsts (es teiktu – projekta) pārstāvniecība daudz nopietnāku spēlētāju vidū.”
- laikam uz ES pavelkas tie jaunieši, kuriem, acīmredzot, kāda iedzimta vai kūtra slinkuma izauklēta kognitīvi apdalīta nemīlestība pret savu valsti. Atkal un atkal. Citādāk eirokrātu nozombētības, žargona un neticības sev, bet svētas ticības ne ar ko stutētām abstrakcijām augsto līmeni nevar izskaidrot.
- laikam uz ES pavelkas tie jaunieši, kuriem, acīmredzot, kāda iedzimta vai kūtra slinkuma izauklēta kognitīvi apdalīta nemīlestība pret savu valsti. Atkal un atkal. Citādāk eirokrātu nozombētības, žargona un neticības sev, bet svētas ticības ne ar ko stutētām abstrakcijām augsto līmeni nevar izskaidrot.
Kino
22.05.2019
3
No Briseles par Briseli