Sadarbībā ar projektu "LU Open Minded" piedāvājam jums apgūt lekciju kursu "Dzīvnieku un vides ētika", ko 2014. gada oktobrī – decembrī nolasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedras lektors Artis Svece.
2. lekcija. Dzīvnieku ētiskais statuss
Dzīvnieku aizstāvības ētikas pamatā ir nevis abstrakti argumenti, bet pieredze – sastapšanās ar nežēlību un dzīvnieku ciešanām, netaisnības sajūta un nespēja ar to samierināties. Tomēr pieredze ir individuāla un personiska, dažādi cilvēki uz līdzīgām situācijām mēdz reaģēt visai atšķirīgi. Filozofi, kas pārstāv dzīvnieku aizstāvības ētiku, ir mēģinājuši noskaidrot, vai pastāv pienākumi, kas nepieciešami nosaka robežas tam, kā pret dzīvniekiem drīkst izturēties. Šādi pienākumi nebūtu personiskās attieksmes vai izvēles jautājums, bet būtu saistoši visiem, pat tiem, kam tie nešķiet tīkami. Var strīdēties par to, vai šis mēģinājums ir vainagojies ar panākumiem, bet jebkurā gadījumā diskusija par dzīvnieku ētisko statusu ir uzrādījusi daudzas problēmas cilvēku pieņēmumos par dzīvniekiem.
Literatūra:
1. Midgley M. Animals and Why They Matter. Athens, Georgia: The University of Georgia Press, 1983. Pp. 9-18 (1. nodaļa).
2. Morris C. W. The Idea of Moral Standing // Beauchamp T. L., Frey, R. G., eds. The Oxford Handbook of Animal Ethics. Oxford: Oxford UP, 2011. Pp. 255 – 275.
(Grāmata pieejama: Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) bibliotēkās)
3. Ferry L. Neither Man nor Stone // Atterton P., Calarco M., eds. Animal Philosophy: Ethics and Identity. London: Continuum, 2004. Pp. 147-156.
(Grāmata pieejama: LNB)
4. Diamond C. The Difficulty of Reality and the Difficulty of Philosophy // Cavell S. et al. Philosophy and Animal Life. New York: Columbia UP, 2008. Pp. 43-89.
Es piekrītu, ka ir būtiski, lai kultūras ministrs spētu ar nozari komunicēt un artikulēt tās vajadzības pašai nozarei pieņemamā valodā, bet nedomāju, ka tas ir galvenais.
Žurnālista Gundara Rēdera intervija ar Hermani, šķiet, ir nostrādājusi kā zināms katalizators, lai gan nezinu, kam, jo, atklāti runājot, īsti nesaprotu, kāpēc tā radīja tik lielu viļņošanos.
Kad skolās telefoni ir aizliegti, skolēniem ir vairāk gara spēka, lai mācītos, kas, protams, nav mazsvarīgi. Turklāt arī skolotāja enerģijas un psihoterapeitisko prasmju apjomam ir robežas, tāpēc dažkārt vienkāršs un brutāls aizliegums ir attaisnojams. Tomēr ir lietas, kuras ar aizliegumu diez vai var atrisināt.
Ja nostalģija ir ciešanas, ko rada ilgas pēc mājām, no kurām esi šķirts, tad solastalģija (sāpes mierinājumā) ir ciešanas, kas rodas, kad mājas, kurās mitināmies, mainās un zaudē mierinājuma spēku.
Vai empātija būtu jāatrunā normatīvajos aktos, attiecinot juridiskas personas statusu uz dzīvniekiem? Galu galā mēs to esam piešķīruši uzņēmumiem un kuģiem. Ir savdabīgi turpināt praktizēt līdzšinējo attieksmi, pamatojoties uz to, ka dzīvnieki nespēj spriest vai komunicēt.
Jaunie žurnālisti nebija trenējušies amatā padomju presē, stāstot par izslaukumiem un kompartijas plēnumiem, bet viņiem nebija arī skaidru rāmju, kādai jābūt atbildīgai žurnālistikai demokrātiskā valstī. Atbildības principi bija jāapgūst praksē un, tāpat kā atjaunotās valsts likumi, jāuzliek uz papīra.
Eifēmisms "iemidzināšana" realitātē iemieso nāvējošas injekcijas procedūru, kas ikdienā tiek praktizēta dzīvnieku patversmēs un klīnikās. Kāpēc un kādiem dzīvniekiem to veic? Vai ir izskatītas ne-letālas alternatīvas? Kāpēc citur pasaulē izdodas šo praksi būtiski samazināt, bet mēs to turpinām?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
1