Vaļīga vārdu kārtība

***

gada vārds ir vārds
gada nevārds ir nevārds
gada aplis ir saule
gada pusaplis ir varavīksne
gada kvadrāts ir debesis
gada sirpis ir āmurs
gada es esmu es
gada tu esi tu
gada cilvēks ir cilvēks
gada prieks ir tas lielais prieks
gada bēdas ir tās lielās bēdas
gada sapnis ir burbulīši, aveņu lūpukrāsas un piparmētru smarža
tavs gada sapnis ir tikai sapnis
tavs gada sapnis ir tikai tavs gada sapnis

mirkļi, kad man sāp 

kad skatos bērna acīs.
kad skatos citās.
kad velku nost drēbes,
un zinu, drīz vairs negribēsies.
(domā vajag? tu jautāji.
es nesu tevi uz istabu, kurā mazāk logu.)
dzejnieks ieteica
apsteigt katras atvadas.
atā. es pirmais pateicu.
proti,
žēlot to, kas ir,
un sargāt un kopt jau tagad.
es novēršu acis.
tādu mīlu es pazīstu.
vēlmes atgriešanu pasaulei. nē, paldies.
sajūta ir tāda:
blakus tramvajs sakustas,
un šķiet, tu kusties atpakaļgaitā.
tikai tramvajs nebeidzas.

***

mums nav kur iet
un dabūšana tālu
mēs slapstāmies
pa apstādījumiem
balkons aizmieg
šausmīgs kā atvērta mute
zini es ziemā mēdzu iet uz veikalu kaila zem mēteļa
tas ir skandāls ka cilvēks zem drēbēm ir kails
un debesīm
nu gan
nav kur iet
rokas sažņaudzas

vasaras dzejolis

dzīve ir īsa
ieliekam zīles statujām acu vietā
dzīve ir īsa
izplati svarīgu viedokli tagad
dzīve ir īsa
ir konsūmeristu sauklis
dzīve ir īsa
bildējies rapšos kalpo senajam auglības kultam
dzīve ir īsa
es pilinu uz vēdera sievietei ko mīlu kā ar eļļas kanniņu puk puk
dzīve ir īsa
šim izteikumam trūkst ētiska satura
dzīve ir īsa tāpēc neuzvedies slikti!
dzīve ir īsa
esmu dzejnieks 29 g.v. izmisums smaržo pēc patiesības sievietes skrien uz smaržu kā lapsenes
dzīve ir īsa
nav vērts kavēties atmiņās par Ž., Z., V., U., T., S., R.
dzīve ir īsa
mīlestība ir nepelnīta un negodīga
varbūt to tu nojauti
audzējot dūres uz iekšu cīruļa dienā
mīlētais mīlētais pārlieku mīlētais
viņas acis bij zvaigznes azote debesis divi bruņurupuči klēpis
tāpat tu augi lēnās sāpēs kā zobs
dzīve ir īsa
paskaties auzās peld divas haizivis lapsa garajām ausīm
paskaties plašumā līksmo tava sirds blakus zalktim un stārķim
paskaties viendienīt ozolā acis karājas gatavas izšaut starus
skaties uz laternu krēmīgo gaismu
brīnies arī auksta gaisma ir silta
pavadi mājās kādu kas smejas uz iekšu
pildies ar viņa būtni kā trauks
dzīve ir īsa
nesmādē skaistumu

***

mīļais draugs,
ar tevi nākotnē eju atmuguriski.
kaut tas bija tik sen –
liekas, kāds man to izstāstījis –
un vrakam vairs nav vajadzīgs balasts,
pati telpa mūs pieradina,
ir iegūlies manī tavs pilnīgais tukšums,
tu esi ar mani šai istabā.

*

muļķīgs ir saiklis
starp vīru un vārdu.
vārdu un vīru, kam neprasīja
apprecēt vārdu.
jā, man ir izvēle –
nest tevi rokās
vai uz pleciem kā vectēvu.
tu esi mantojums,
teikuma sākums.

*

par ko te ir runa?
vārdu vai cilvēku?
nesenai nācijai
piestāv vaļīga vārdu kārtība.
melanholiskāks nekā citi
ir prezidents atmiņu valstī.

*

draugs mīļais,
grieķim līdzīgi soļoju atpakaļ nākotnē,
turoties pie tevis.
atvaino, līdz šim brīdim vēl neesmu ticis,
taču nevaru sagaidīt, kad visu izstāstīsi.
ja atceries teikuma sākumu –
divus vietnieka, darbības vārdu –
pārējā, ko saku,
tas atbalsojas.