Yolp+ Ujm Lop
pirms 2 gadiem
Kultūras darbiniekus var.
Vai cenu kāpums pa noliktavu plauktiem var sagraut sekošanu pulcēšanās gara radīšanas instrukcijas burtam?
Kādus gājienus Jūs esat iegaumējuši? Es nevaru atcerēties nevienu, kurā būtu piedalījusies. Bet es atceros, ka kādā subotņikā bērnudārza akvārija aprīkojums samaitājās. Tas notika tik agrā rīta stundā, ka mēs uzspējām tikai uz smaku. Bet pieaugušie esot paspējuši pat uz manifestāciju pēc sestdiennieka aktīvās dienas soļa. Mēģināju uziet kinoarhīva materiālus, jo tur bija jābūt daudz biedriem sanākušiem vienkopus... Diemžēl neko vairāk par funkcionāru klājienu krastmalā neuzgāju. Laikam vecāki sameloja.
Nesaprotu, kāpēc kultūras darbinieki var, bet mākslinieki nevar.
Klusums, kas rodas šādu mākslas paužu laikā ir īsts. Ļoti garas pauzes, pilnīgi nošķirtas no uzvedinošām pieturzīmēm.
Vārda cilme - funkcionārs - atkailina sevi tieši šādās kontrolpauzēs. Kad Tev ir atvēlēta funkcija "radīt kustību", izdzišana nav iespējama, jo ieradums "reaģēt uz komandām" dominē pār visiem citiem trokšņiem, pat tiem no Sirds Telpas.
Bet dzejnieks dzird sievieti, kas čukst "Neapstājies! Raksti tādiem vārdiem, kurus sapratīs tikai tie, kas nenorobežojas no sievietes..."
Es lasu Tevi un saprotu. Es gribu Tev nosūtīt vēl vienu tintnīcu, jo Tev ir, ko teikt; jā, un Tu proti neklusēt.
Lūdzu nesalauz spalvaskātu, jo tas nebiji Tu, kas izpirka cukuru un sodu. Tev tas nepiestāv. Burbuļojošs cukurūdens neatstāj pēdas.
Es nezinu, kādu krāsu Tu izvēlēsies pēc savas patikas. Bet bērza tāss vairs nav modē. Cenšos iztēloties cilvēku garu, kas griež burtus birztalu bālajā miesā. Es nevaru atrast pastmarkas...
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Aksels Hiršs
0Elza T. u.c.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Dzeja
25.03.2022
1
Vaļīga vārdu kārtība