agrāk es zināju vietas

***
bākā aizmigušais pāris
lietū
neredzēja kaiju
zivju tēlā
viļņi
kas devās uz caurspīdīgo krastu
atkusuši no smiltīm
akmeņu acīm tuvojas bērni
iemetot tos nemākulīgi
vecākie ieliek akmens silto aci viņiem plaukstā
balts plakans baiļu akmentiņš
pārskrienot ūdens šļakatām
niris
atvadījās
pilieni
bērnu kliedzieni
tā ir vardes tehnika!
skaidroja pieaugušie
pāris bākā nepamodās
izšķīdis
zilā horizontā

***

1.
sausā zālē
gulējuši atkritumi
lēnām pārvēršas
simfonijā
celofāna maisiņi
kvadrātveida
konfekšu iesaiņojumi
piespiesti
ar sausām lapām
dzeltens
balts
pelēks
pacēlās gaisā

2.
blakus pagalmā
pusaudži
jautri spēlē volejbolu
izveidojot apli
vecākais puisis
nostājas centrā
metiet bumbu man!
zem priedēm
kur
paslēpies vīrietis
it kā cērp suni
vai savāc aiz tā
gaismas plīvurs
no māju logiem
krīt
aplī
starp spēlētājiem

***
zem izģērbta koka
                        lapu kafijas hieroglifi
salocīti pie saknēm
                        pie siltām skropstām
ar sētnieka slotu
                        ozola saburzītās plaukstas
ar likteņa dzīslām
                        ar zirga seju
ar pagātnes smaržu
                        klusi deg
virs sevis paceļot violeto pili
                        dūmus
kas lido virs ielas

***
agrāk es zināju vietas
pilnas ar upju gliemežvākiem un gliemežiem
pie to krastiem gulēja vēži apskāvuši akmeņus
tuksnesī dzīvoja peles
ziedēja dadzis

agrāk es zināju vietas
kur ar tevi varētu aizmukt
zem ābeles vai meža meloņu smaržas
skatoties zvaigžņu pilienus debesī
saspiest tavu roku

tagad es esmu iegrimis papīros
tabulās un kartotēkās
atbildībā un filigrānumā

es vairs nezinu šīs vietas
es vairs neatceros, kad tas bija