Foto: MK
 
Komentārs
23.05.2022

Trioceros jacksonii xantholophus Latvijas politikā

Komentē
3

Latvijas politikas saprašanai visnoderīgākā lasāmviela ir pētījumi bioloģijā.

Visvieglāk un ērtāk būtu komentēt grūstīšanos valdošajā koalīcijā, norādot uz piemēriem citās valstīs, kur politiķi zaudē amatus vai paši izvēlas tos pamest pat mazāk svarīgu (vismaz mūsu skatījumā) iemeslu dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā uz izjukšanas robežas nonāca Izraēlas valdība, jo koalīciju pameta kāds deputāts, un nu koalīcijai ir 60 no 120 balsīm parlamentā. Iemesls tik nopietnam solim šāds: iepriekš veselības ministrs bija lēmis, ka Pasovera svinību un ar tām saistīto brīvdienu laikā slimnīcas drīkstēs pacientiem dot raudzētu maizi. Tikai un vienīgi neraudzētu, paziņoja deputāts, pēc kura domām šis ir jautājums par ebreju identitāti. Ņemot vērā, ka koalīcijā ir arī Izraēlas sabiedrības sekulāro daļu (un tā nav maza) pārstāvošas partijas, – diezgan radikāla izpratne par to, kas ir un kas nav politisko durvju ciršanas vērts. Īsi sakot, iekšlietu ministres Marijas Golubevas un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga profesionālās karjeras nedienas, ja paveras uz citu valstu pieredzi, nav nekas īpašs.

Tomēr es procesus Latvijas politikā, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, labprātāk salīdzinātu ar kādu nesen publicētu pētījumu par Džeksona hameleoniem. Vienkāršoti izklāsts ir šāds. Kad šis dzīvnieciņš cenšas piesaistīt sev vēlētāja, tas ir, mātītes, uzmanību, viņš, protams, ir motivēts kļūt maksimāli košs un attiecīgi labi redzams. Vienīgā problēma ir tā, ka šajā laikā viņš kļūst viegli pamanāms arī citiem radījumiem, kas apdraud ambiciozā hameleona veselības stāvokli un pat dzīvību. Tādēļ Džeksona hameleonu oriģinālajā mītnes areālā Austrumāfrikā visbiežāk novērojams kompromisa modelis. Pētniekus attiecīgi interesēja tas, kādēļ šīs sugas tēviņi, kuri ir nonākuši un iedzīvojušies Havaju salās, sevi košumā nepiebremzē. Atbilde nojaušama – konkrētajā ekosistēmā nav riska iedzīvoties problēmās, jo nav attiecīgo plēsēju. Tas pats politikā – ja politiķim nav apdraudējuma reālu alternatīvu izskatā, viņš var koncentrēties uz "sava" vēlētāja apžilbināšanu.

Ņemot vērā partiju skaitu Latvijā komplektā ar dažādu aktīvu ļaužu nevaldāmo vēlmi pirms jebkurām vēlēšanām šo skaitu palielināt vēl vairāk, tēze par alternatīvu trūkumu var šķist dīvaina. Mēģināšu paskaidrot.

Visvairāk motivētie vēlēšanu dienā doties pie urnām saprotamu iemeslu dēļ ir pilsoņi, kuriem jau ir noteikta uzskatu un vērtību sistēma (vai vismaz viņiem pašiem tā liekas). Ar šīm grupām – "liberāļiem", "nacionāļiem" vai vēl kā citādi nosauktām – konkrēto grupu apkalpojošs (ekspluatējošs) politiķis vismaz var puslīdz droši rēķināties, savukārt "elektorāts", kas kaut ko bubina par savu nepatiku pret "ideoloģijām", "partejiskumu" utt., nereti bubina, tomēr balsot neaiziet. Nav lielas jēgas nopūlēties ar šādu šaubīgu (dažādā nozīmē) personāžu aplidošanu. Drošāk rūpēties par "savējiem" labi saprotamu politisko profilu, turklāt – neaizmirsīsim Džeksona hameleonus! – ir maza iespēja, ka varbūt kāds konkurents, orientējoties uz neskaidro "vienkārši saprātīgi cilvēki" elektorātu, sāks izteikt ironiskas piezīmes par censoņa profilu. Piemēram, atgādinot, ka Nacionālās apvienības (NA) ministrs Jānis Vitenbergs šajā Saeimā vispār nonāca kopā ar citiem sen nedzirdētu blēņu stāstītājiem no partijas KPV LV, kas, starp citu, no "nacionāļu" viedokļa raugoties, par "nacionālajiem jautājumiem" runāja aizdomīgi pielaidīgi. Bet kuru tas vairs interesē un uztrauc – galvenais, lai "savējie" (konkrētajā gadījumā NA vēlētājs) novērtētu hameleona ugunīgo tērpu – pozicionēšanos šeit un tagad.

Nevarētu teikt, ka Latvijas politiskajā ekosistēmā trūktu projektu, kas pretendē uz principu "kompetence ir galvenais, ideoloģija – ne" (šī teksta ietvaros noliksim malā jautājumu, cik deklarētā kompetence ir reāla – dažkārt ir, visbiežāk nav). Piemēram, starp partijas "Latvija pirmajā vietā" atpazīstamākajiem cilvēkiem ir Ringolds Balodis, kura skepse par "ideoloģijām" ir nepārprotama – cilvēks ienāca politikā kopā ar Ingunas Sudrabas vadīto "No sirds Latvijai", tad pārgāja uz Nacionālo apvienību un nu uz nākamo projektu. Jāpiezīmē – Baloža kā jurista kompetence ir reāla, līdzīgi kā partijas "Katram un katrai" valdes loceklei Solvitai Zvidriņai valsts pārvaldes jautājumos. Tomēr – ko dod šādu "ideoloģijām pāri stāvošu" ļaužu kompetence, ja vēlētājs vienalga atpazīst vai nu "Šlesera partiju", vai "Gobzema partiju". Rezultātā vērtējumu primāri nosaka konkrētā vēlētāja attieksme pret Aināru Šleseru un Aldi Gobzemu, nevis ļaudis ap līderi – lai cik bieži viņi uzsvērtu, ka nav nedz "liberāļi", nedz "nacionālisti", toties "konstruktīvi pragmatiķi". Citiem vārdiem sakot, dzīves nomocītais Latvijas Republikas pilsonis, kurš negrib balsot nedz par "geju atbalstītājiem", nedz "lāpu gājienu", potenciāli secina, ka zīmoli "Šlesers" un "Gobzems" arī ir kā "birkas" (ideoloģijas), un balsot neaiziet.

Šādā kontekstā būs interesanti vērot, kā veiksies vēl citiem "neideoloģiskajiem pragmatiķiem" – kompānijai, kuru diedz kopā Liepājas partija, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Reģionu apvienība. No vienas puses, kompānijā ir gana daudz vēlētājam jau pietiekami labi zināmu politiķu – piemēram, ekspremjers Māris Kučinskis –, lai projektam nedraudētu iepriekš aprakstītais risks "ā, tā jau tā Pīlēna partija!". No otras puses, "saimniecisko latvieti", kurš uzskata sevi par "centristu", var mulsināt tas, ka šie "saimnieki" vairs negrib draudzēties ar latvju zemes "Saimnieku Nr.1", proti, Aivaru Lembergu. Ja sentiments pret Lembergu nebūtu tik spēcīgs, jaunais projekts būtu reāls konkurents "Jaunajai Vienotībai" (JV), kas ar mainīgiem panākumiem, toties ilgstoši cenšas apkopt to vēlētāju daļu, ko simboliski varētu apzīmēt kā "nepatīk nedz Jaunups, nedz Dombrava". Jāatzīmē vēl cita "Jaunās Vienotības" problēma – no t.s. polittehnoloģijas viedokļa var jau ekspluatēt to, ka vēlētāju vairākumam nepatīk "galējības" un "eksperimenti", bet tā nu sanācis, ka objektīvu, no mums pat neatkarīgu iemeslu dēļ pēdējie gadi – pandēmija, karš Ukrainā – nu nekādi nesniedz "prognozējamību" un "stabilitāti", lai par cik mēreni iekrāsotu, apdomīgu rāpuli premjera partija censtos sevi pozicionēt. "Kā tad izpaužas jūsu centriskums?" kašķīgi jautā ekonomikas sastresots JV "tradicionālais" vēlētājs. Savukārt košajiem hameleoniem krīzes situācija nav tik bīstama, jo viņi kopj savu politisko nišu, kurā mītošos interesē ļoti konkrēti tā saucamo vērtību jautājumi.

Nobeigumā vēl par kādu pētījumu. Izrādās, ka pudeļdeguna delfīnu savstarpējā komunikācijā svarīgas ir ne tikai "kolēģu" izdotās skaņas, bet arī viņu izdalītā urīna specifiskās īpatnības. Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk būs šādu izdalījumu okeānā – publiskajā vidē, un, kā redzam, arī tas nav nekas neparasts. Vienīgi slikti, ka arī mums šajā ūdenī jāpeld.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!