Meita Alise, mūsu kaķis Sokrāts un raksta autore Ērika.
 
Ar bērniem
14.09.2021

Mēs esam par kaķiem!

Komentē
1
Saglabā

Par Ineses Zanderes un Anitas Paegles krājumu "Kaķis uz klavierēm", apgāds "Liels un mazs", 2021.

Tik skaistā vasarā, kad prātā tikai saule, peldēšanās, saldējums un iešana ārā, bērnus ir bijis samērā grūti pievērst grāmatu lasīšanai. Jāatzīst, ka arī mans darba ražīguma koeficients un mammas apzinīgums ir samazinājies vismaz uz pusi, jo arī man gribējies tikai atpūsties, neiespringt, nepiespiest darīt kaut ko, atslābt un aizmirst par pienākumiem (šīs recenzijas nodošanas termiņu esmu nokavējusi jau divreiz, lūdzu, piedod, Andrej!).

Šis bijis grūts gads skolēnu vecākiem, un arī man bija jāiejūtas mazā pirmklasnieka prasīgās skolotājas ādā (mācot dēlam lasīt, otrā rokā turēju vīna glāzi, lai mani nervi neietu pa gaisu, jau desmito un simto reizi sakot, ka tas ir par burtu...). Pirmklasniekam ar lasīšanu joprojām iet grūti, bet klausīties mammas priekšā lasīto gan nav nekādu lielo iebildumu, it īpaši, ja tas ir Ineses Zanderes dzejoļu krājums, it īpaši – ja tie ir dzejoļi par kaķiem.

Mēs ģimenē visi esam lieli kaķu mīļotāji un joprojām sadzīvojam ar zaudējumu – pirms trim gadiem uz citiem medību laukiem devās mūsu kaķis Sokrāts, kas piedzīvoja visu triju bērnu ienākšanu ģimenē un ir iemūžināts ne tikai manos dzejoļos, bet arī Ievas Jurjānes ilustrācijās grāmatas "Kaķīša dzirnavas" jaunizdevumam. Jaunākais dēls vakaros man vaicā, kad viņam būs savs kaķītis, un man četrgadniekam saprotamā un pieņemamā veidā jāpaskaidro, ka mēs jaunam kaķim ģimenē vēl neesam gatavi (es esmu, jau sen esmu!!!), bet varu viņam priekšā palasīt dzejoļus par kaķiem.

Meitas Alises gleznotais kaķis (īpašniece Nora).

Pirmais, kas dzejoļu krājumā "Kaķis uz klavierēm" visvairāk ieinteresē mazo lasītāju, ir mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijas. Vēl nesākuši lasīt grāmatu, apstājamies pie zīmējumiem un pētām melnbaltās kaķu skices – kuram kurš kaķis patīk vislabāk. Mans favorīts ir melnā, pūkainā aste – tā vien šķiet, ka pats kaķis noslēpies kaut kur zem grāmatas. Kaķu mīļotāji un saimnieki labi zina: kaķiem ir īpašas attiecības ar grāmatām – ja tu lasi grāmatu, tad kaķis teju vienmēr būs klāt, mēģinās uzgulties virsū atvērtajai lapaspusei, pabakstīs ar ķepu (varbūt pat nadziņu) un, tiklīdz saimnieks būs novērsies, ieņems galveno grāmatas lasītāja lomu.

Māksliniece Anita Paegle atzīst, ka viņai kaķi ir īpaši tuvi, tāpēc viņa tos attēlojusi ne tikai grāmatu ilustrācijās, bet arī pastmarkās un pat Latvijas Bankas monētā. Grāmatas ilustrācijās kaķis vienmēr ir priekšplānā un galvenajā lomā, hipnotizējot ar savu zaļo (arī dzelteno un zilo) acu skatienu un kaķisko grāciju. Ir daudz detaļu, kuras kopā ar bērniem izpētīt – saskaitīt putniņus koku zaros un uz māju jumtiem, ieraudzīt it kā nejaušus garāmgājējus, cilvēkus, kas skatās pa logu, nokritušu cimdiņu sniegā. Ilustrācijās var atpazīt Pārdaugavas ieliņas, mājas, pagalmus, Āgenskalna tirgus ēku, karuseli Kalnciema kvartālā u.c. Iedomājos, ka būtu ļoti interesanti kopā ar grāmatas autorēm doties pārgājienā pa šīm vietām un klausīties kaķu dziesmās un dzejoļos. Varbūt šādu ideju varam īstenot?

Krājumā "Kaķis uz klavierēm" lasāmi 23 Ineses Zanderes dzejoļi, septiņi no tiem ir jauni, pārējie publicēti dažādos gan bērniem, gan pieaugušajiem iepriekš izdotos dzejnieces krājumos. Ar lielo meitu Alisi (viņa Zanderes dzejoļus zina jau kopš agras bērnības un nu jau ir pusaudze) atpazīstam "Peļu pasaku" no krājuma "Princešu piedzīvojumi" un dzejoļus "Melnā runča pamošanās" un "Rīta darbi", kas ieskanas galvā kā dziesmas, jo ir dzirdēti Renāra Kaupera izpildījumā audio diskā "Sasauc smieklus izklīdušus".

Dēliem – septiņgadīgajam Hardijam un četrgadniekam Ernesto – visvairāk patīk skaitāmpanti. Esmu pārsteigta, ka Hardijs par vismīļāko dzejoli atzīst krājuma visgarāko tekstu (dzejolim ir 16 četrrindes!) "Pieci mazi kaķi". Dzejoli izteiksmīgi lasu viņam priekšā vairākas reizes – tā ir kā jautra spēle, jo lieku dēlam minēt, kādu vārdu katram kaķim dosim. Interesanti, ka bērna un pieaugušā (un arī autores) kaķu vārdu versijas atšķiras. Tas, ka Hardijs spēj noklausīties un prasa, lai šo garo dzejoli lasu vēl un vēl, apgāž apgalvojumu, ka mūsdienu tehnoloģiju pārņemtie un nozombētie bērni nespēj koncentrēt uzmanību garākiem tekstiem. Tā nav, vismaz ar maniem bērniem ne, lai gan arī viņi brīvos brīžos prasa, lai ļaujam skatīties datorā multenes...

Jaunākajam dēlam vairāk iet pie sirds īsāki dzejolīši, un te tiešām no svara, kā šos dzejoļus lasa priekšā (jāiejūtas tēlā un jābūt gana atraktīvam) un, protams, arī tas, kāds kaķis izskatās zīmējumā. Vislielāko prieku Ernesto sagādā kaķis, kurš staigā pa klavierēm (dzejolī "Kaķis uz klavierēm"), – tas rosina arī parunāt par to, kā skan klavieru taustiņi un vai tiešām kaķis ar ķepiņām var nospēlēt melodiju, un divi kaķi, kas izlemj desu lietas ("Divi prinči"). Savukārt ar Alisi dzejolī "Sniegaminka" atpazīstam sniega kaķi, ko meita šajā ziemā uztaisīja mūsu mājas pagalmā.

Alises veidotais sniega kaķis.

Kādi ir Ineses Zanderes dzejoļos sastopamie kaķi? Kā izteikusies pati autore, tie nav nekādi mincīši no sociālajiem tīkliem, par kuriem daudzi ironizē. Zanderes kaķi ir īsti (jā, gan kaķis Fricis, kas dzīvo kādā mūziķu ģimenē un pilnmēness naktīs staigā pa flīģeļa taustiņiem, gan kaķēns pirmajā krājuma dzejolī, kurš pats ierodas pie mājas durvīm un sameklē sev saimniekus). Tie ir kaķi, kas klīst pa nomales ielām, un, lai gan tiem tīk iet tur, kur acis rāda un kur var tikt pie medījuma ("Raibais runcis mednieks"), viņiem patīk arī sildīties pie krāsns un dzert pienu ("Augusts"), ķert savu asti ("Ņem, kaķīt, savu asti") un putnus ("Purniņš un putniņi"), sasildīt ne tikai cilvēku sirdis, bet arī pasauli ("Četri ziemas runči"), rādīt ceļu kuģiem ("Kuģis miglā") un mācīties burtus ("Ābeckaķis"). Šis krājums ir veltījums visiem kaķiem, un tam ir īpaša vieta ne tikai tavā grāmatplauktā un uz naktsskapīša, bet arī kaķu muzejā (Latvijā gan tāda pagaidām vēl nav). Tas ir stāsts par mīlestību, kas pārvar visu zemju un valstu robežas, vecumu, dzimumu, aizspriedumus… Atskanot draudzīgam "Ņau!", tu pacel roku glāstam.

Kad tavu mazo purniņu
starp lapām ieraudzīju,
no pirmā acu skatiena
jau iemīlējies biju.

Ērika Bērziņa

Ērika Bērziņa ir trīs bērnu mamma, dzejniece, strādā žurnālā "Mans Mazais".

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!