Šonedēļ beidzas kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām.
Piezīmes par partiju priekšvēlēšanu programmām vēlos sākt ar mazliet ironisku saturisku atkāpi. Kādā parunām un izteicieniem veltītā pētījumā ir nodaļa par izteicienu "būvēt gaisa pilis" (varianti – "pilis debesīs", "pilis mākoņos" un līdzīgi). Pētnieki piemin, [1] ka 2012. gadā veikta analīze "Google" meklētājprogrammā angļu valodā fiksē 87 500 ierakstu "būvēt pilis mākoņos", 1 090 000 ierakstu "būvēt gaisa pilis" un vēl 1 270 000 ierakstu "būvēt pilis debesīs". Īsi sakot, patīk mums šī nodarbe, un politiskās partijas saprotamā kārtā nav izņēmums. Taisnības labad gan jāpiemin, ka – un to parunas izplatības pārskatā min pētījuma autori – ne vienmēr parunā iekļauta zobgalīga vai noraidoša attieksme. Lūk, amerikāņu literatūras klasiķis Henrijs Deivids Toro kādā 1854. gada tekstā: "Ja jūs esat cēluši gaisa pilis, tas nenozīmē, ka jūsu darbs ir bijis veltīgs. Nē, tikai jums tagad jāizbūvē šīm pilīm pamati…" [2] Līdzīgi ar partiju programmām: nav tā, ka tajos izlasāmais ir tukši solījumi vai fantāzijas. Par šo nošķīrumu starp "gaisu" un "zemi" arī tālākais teksts.
Partiju tā saucamās 4000 zīmju programmas lasāmas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļa vietnē. Pieminot konkrēto partiju, īpašu saiti uz šīs partijas sadaļu vietnē nelikšu, jo domāju, ka ikviens pats to atradīs kandidātu sarakstu kopējā "listē". Šis teksts veidots 29. jūlijā, kad savus kandidātu sarakstus un programmas bija iesniegušas 13 partijas vai to apvienības, kas veido vairākumu no 14. Saeimā iekļūt gribošajām grupām (vēl sarakstus plāno iesniegt 6 grupas), turklāt vismaz manā skatījumā šīs ir arī kaut cik nopietni ņemamās.
Manuprāt, ir lietderīgi nošķirt divas situācijas. Pirmā: vēlētājam jau ir noteikti apsvērumi un favorīti starp partijām, attiecīgi viņam citu partiju solījumi vienkārši nav interesanti. Nav problēmu, var saprast. Otrā: ja paturam prātā, ka Latvijā varu īsteno koalīcijas, principā nenāk par ļaunu zināt, ko plāno arī tās partijas, par kurām konkrētais vēlētājs balsot negrasās. Vai pat tā: lai iegūtu zināmu priekšstatu par vēsmām Latvijas sabiedrībā kopumā, ja vien ir laiks un pacietība, var lasīt arī tādu partiju programmas, kuru nonākšana koalīcijā ir mazticama, tomēr arī šo partiju tēzes, lai kādas tās būtu, laikam taču atspoguļo noteiktu sabiedrības grupu priekšstatus un vēlmes. No šī viedokļa raugoties, nav no svara, vai es partijas x idejai piekrītu; jautājums ir par tās realizējamību. Minēšu vairākus piemērus.
Grūti nepamanīt, ka vairāku partiju programmās iecienīta tēma ir ne tikai pāreja uz modeli "tautas vēlēts prezidents", bet arī Saeimas deputātu skaita būtiska samazināšana ("Saskaņa", "Republika", "Stabilitātei!", "Katram un Katrai!", "Latvija pirmajā vietā"). Neatkarīgi no tā, ko lasītājs domā par šādām idejām, jāatgādina, ka Latvijā virkni jautājumu nosaka Satversme – tostarp parlamenta deputātu skaitu (5. pants) un to, ka Valsts prezidentu ievēl Saeima (35. pants). Tas, protams, nenozīmē, ka šī kārtība nav maināma – tādēļ jau Satversmē ir 76.–79. pants. Tomēr atļaušos apšaubīt, ka šos priekšlikumus vai nu atbalstīs puse no balsstiesīgajiem tautas nobalsošanā, vai divas trešdaļas deputātu parlamenta sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu. Tas pats attiecas uz "Latvijas Krievu savienības" vēlmi atcelt Satversmes preambulu, jo preambula nosakot "viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas tautas interesēm".
Skatāmies ekonomiku. Virkne partiju grasās vai nu atcelt nekustamā īpašuma nodokli vispār ("Latvija pirmajā vietā"), vai cilvēka "vienīgajam īpašumam" ("Stabilitātei!"), "mājsaimniecībām" ("Katram un katrai"). Ņemot vērā, ka autoram nav nekādu nekustamo īpašumu, man arī, atklāti sakot, šis jautājums sevišķi neinteresē. Bet ir kāds "sīkums" – atbilstoši Finanšu ministrijas izziņai 100% no iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa nonāk konkrētās pašvaldības budžetā, un man grūti iedomāties, kura pašvaldība no šī ienākuma ir gatava atteikties. Šajā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanas rosībā vienīgais formulējums, kas izklausās kaut cik ticami, ir "Konservatīvo" – "atcelsim NĪN primārajiem mājokļiem līdz noteiktai vērtībai [mans izcēlums – M. Z.], mazināsim NĪN lauksaimniekiem un komersantiem". Tajā pašā laikā reāls ir priekšlikums palielināt pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu no pašreizējiem 75% līdz 80% ("Zaļo un Zemnieku savienība", "Konservatīvie"). Ja runa ir par nekustamajiem īpašumiem, tad, manuprāt, reāli īstenojama ir "Progresīvo" ideja – "celsim nodokļus īpašumiem dīkstāvē". Iespējams, "Satori" lasītāju daļai tuva tēma ir arī nevalstiskā sektora finansēšana, un tēze par 1% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa novirzīšanu sabiedriskā labuma organizācijām ("Jaunā Vienotība") man šķiet realizējama.
Viens no niķiem, kas raksturīgs teju vai visām partijām, ir tik plaši interpretējami solījumi, ka tie saērcina – vismaz mani – pat tad, ja tie nav klaji aplami. "Konservatīvie" – "Apkures sezonā komunālajiem rēķiniem jābūt samaksājamiem." Vai tas attiecas arī uz t.s. luksusa kategorijas nekustamajiem īpašumiem? "Apvienotais saraksts" – "Ja ir inflācija, biežāk jāindeksē pensijas." Arī tad, ja inflācija ir 1%? "Latvija pirmajā vietā" – "Nepieļausim piespiedu vakcināciju. Vakcinācija var būt tikai brīvprātīga, bez cilvēka tiesību ierobežojumiem." Vai jāsaprot, ka tas attiecas arī uz bērnu vakcināciju pret tuberkulozi, hepatītu B, difteriju, poliomielītu? "Progresīvie" – "Pārtikas cenu kāpums un energoresursu krīze nedrīkst pazemināt mūsu cilvēku dzīves līmeni." Vai tas attiecas arī uz sabiedrības turīgāko daļu? "Zaļo un Zemnieku savienība" – "Atjaunosim mediju neatkarību." Varētu, lūdzu, konkrētāk? "Nacionālā apvienība" – "Atbalstīsim latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā." Ar kādām juridiski korektām metodēm?
Nobeigumā sadaļā par idejām un solījumiem, par kuriem es labprāt dzirdētu tālākas, detalizētākas diskusijas, jo tajos ir, kā saka, zināms racionāls kodols, pat ja vēlētājam (piemēram, man) dziļu un tūlītēju sajūsmu tās neizraisa. Pirmkārt, runa ir par kodolenerģijas parādīšanos Latvijas energosistēmā – par to runā "Konservatīvie", "Nacionālā apvienība", "Attīstībai / Par!". Svarīga un sarežģīta tēma. Tālāk. "Zaļo un Zemnieku savienība" – "atbalstīsim [..] tādu starptautisku kārtību, kas nepieļauj iespēju Krievijai atgriezties pie imperiālistiskās politikas". Domāju, ka šādu kārtību vēlas daudzi, bet kā tādu izveidot? "Saskaņa" sola gādāt ilgtermiņa ieguldījumus no valsts budžeta zinātnē, konkrētāk, "eksperimentālajās ražotnēs, projektēšanas birojos, pētniecības laboratorijās". Te derētu ieklausīties pašos zinātniekos, jo, piemēram, "eksperimentālo ražotņu" nepieciešamība ir skaidra, tomēr pašmērķīgi investēt "dzelžos", nevis pētniekos arī nav jēdzīgi. "Progresīvie" – "Paplašināsim dabas aizsardzības tīklu un kompensācijas." Jāpiezīmē kā sasniegums, ka partija vispār apzinās adekvātu kompensāciju nepieciešamību, jo paģērēt no īpašniekiem a priori ekoloģisku apzinīgumu ir naivi. "Attīstībai / Par!" – "Mēs atbalstām [..] ātrāk paplašinātu Eiropas kopienu." Ļoti delikāts jautājums. "Jaunā Vienotība" – "Gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī." Nav iebildumu, bet jautājums ir par tam nepieciešamā finansējuma avotiem.
Un, protams, ir vēl kāda tēma, par ko plānoju rakstīt atsevišķi, jo, iespējams, korektāk būtu sagaidīt partiju plašākas diskusijas un nebalstīties tikai 4000 zīmju programmās. Šī tēma ir: kādēļ politiskajai elitei tik maz sakāms par kultūras ekosistēmu (tas ir, ne tikai būvniecības objektu) attīstīšanu?
[1] Mieder, W. (2014). Behold the Proverbs of a People : Proverbial Wisdom in Culture, Literature, and Politics. University Press of Mississippi. 422. lpp.
[2] Turpat, 424. lpp.
1