Literatūras piedzīvošana

Katrīna Kuduma, ļoti gaidām tavu pirmo stāstu krājumu, kura idejiskie aizmetņi varbūt ir izšķīlušies Bereļa&Brieža Prozas meistardarbnīcā.
Ronalds Briedis gan pagaidām sevi pierādījis tikai dzejā, bet Berelis mazliet ar romānu radīšanu ir piebremzējis - pietrūkst jaunu viņa nosaukumu.
Pasaulē pie katras augstskolas ir šādas meistarklases, visiem vietas tajās nekad nepietiks.
Man pie Noras Ikstenas kursos pavadītais laiks deva drosmi sadūšoties pirmo stāstu krājumu nepubliskot, bet iepludināt un pārvērst pirmajā romānā, jo apjēdzu, cik grūti uzrakstīt piemēram perfektu noveli.
Iesaku meklēt savu skolotāju un pētīt sev tīkamu autoru daiļrades metodes.

Es brīnos par tavu skatījumu uz literāta sūtību. Kur mācījās... labi, tu pati vari nosaukt dažus vārdus. Es nezinu, kā var bez argumentiem tā runāt. Es kad aiznesu savu darbu manuskriptus uz LNB glabāšanai, darbiniece bija nikna, bet pēc nedēļām divām aicināja mani ciemos uz LNB.

Jūs pareizi saprotat rakstnieka dotības. Iegaumējiet, ka IEDVESMA DOD MATERIĀLU RAKSTĪŠANAI, kā arī formu, kā to materiālu izklāstīt. Jūs sapratāt, bez šaubām, ka apmeklēt kaut kādu prozas darbnīcu ir veltas pūles. Mani nepieņēma Jauno literātu studījā, un es viens bno milzīgā pūļa kļuvu par rakstnieku. Tā arī dzīvē mēdz notikt.

zinot, cik daudz lielisku autoru ir atvērušies rakstīšanai, izmantojot Literārās akadēmijas piedāvātās izglītošanās iespējas, man Tavs komentārs šķiet pilnīgi aplams.