Ceļā uz metālu

Jā. "Izrāvu" šo gabalu nepilnas dienas laikā. Esmu pats dzimis 1980.g. un kādu laiku piedalījos t.s. "metāla kustībā" ar visu no tā izrietošo, tāpēc bija jauki lasīt grāmatu, kas tik precīzi atgādināja to, cik naivi un tajā pat laikā brīvi toreiz jutāmies. Vietas un cilvēki, viss tas vēl daudziem ir svaigā atmiņā. Starp citu, JRT "Smagais metāls" arī ir par skolu un būtu droši vien ieteicams tiem, kam grāmatā skartās tēmas (skola. pusaudžu gadi, utt.) interesē no padomju viedokļa. Paldies Jānim!!!

tā nav metāla ģitāra, vismaz bleka jau nu točna nē

Un Flying V vai kas tāds rakstot laikam šķita pārāk acīmredzama izvēle.

Tomēr daudzi metāla zvaigznes šo spēlēja. "Anathema" nāk prātā tā uz sitiena.

^ Ģitāra? Tagad vairs kaut kā roka neceļas.

Tā ģitāra ir tik skaista.

http://www.guitarmessenger.com/wp-content/uploads/2006/08/Zakk-Wylde-by-Ivan-Chopik.jpg

Grāmatu noteikti gribu izlasīt,jo par to esmu lasījusi tikai labas atsaukmes.
Tomēr uzreiz apzinos,ka ar autoru esam no dažādām pasaulēm. Mani 90-ie pagāja ar enigmu un deep forest un patiesibā - tie nav manī beigušies vēl šodien. Tagad klausos martas song uin pieķēru sevi pie domas, ka dekorācijas manā dzīvē ir mainījušās,bijušie sapņi piepildījušies, bet jauni jau vietā un stāsts ir par to pašu ...
Marokā ievēroju,ka vietējo mūzika loti līdziga tai - no deep forest. Vietējie saka, ka mūziķi Marokā vai nu ir no Ganas, Senegālas utt, vai spelē viņu mūziku. ļoti skaista mūzika.

Skatos KD ,ka uz Nībelungu gredzeniem -uz ģenerālmēģinājumiem var nopirkt biļetes. Foto rāda,ka tur pilns ar plikām dāmām. Un tas mani attur. Biju uz Reinas zeltu un nelecu kājās skaļi lamājoties ar bļedj un nahuj tikai tāpēc,ka biju kopā ar savu mīļāko,bet iekšēji tā sajūta man bija,ka kāds mani vardarbīgi grib iebāzt savās apakšbiksēs un tur kādu laiku paturēt,bet es nē.
Varbūt viens no iemesliem,kāpēc visiem patīk Joņeva grāmata ir tas,ka ir skaidrs,ka sekss bija, bet tas nav tā truli - pliku dupšu līmenī parādīts, tikai nojaušams.
Es no 90 atceros tādu šoku. Skolas bibliotēkā bija žurnāli pusaudžiem - kaut kas tāds kā Sīrups,piemēram. Un tur 12 gadīga meitene jautā - vai tas esot labi,ka viņa ejot uz tualeti un viņu vilku sugas suns nākot līdzi un viņai laizot kājstarpi. Un it kā kāda daktere - nopietni tur atbild - ir tas labi vai nav. Nākošais jautājums bija tāds,ka kāda pusaudze jautā vai viņa var palikt stāvoklī no orālā seksa. Viņa satiekoties ar ārzemnieku un par sūkāšanu viņš viņai dodot naudu,bet dažreiz viņs mutē izšļācot savu sēklu. Ar tādiem hardporn bija pilni pusaudžu žurnāli. Tagad meita jūtjūbī skatās Hot Girls Nirvana - smells like teen spirit (electro) amazing remix , bet man jau tas šķiet gaumīgāk tomēr, kā 90 gadu sīrupi.

Jāni, bet tagad taču sanāks?

Pirmkārt, gribu izteikt visu veidu komplimentus par tiešām izdevušos debiju.

Intervijā RSU studentu radio uz manu jautājumu par to, kādēļ romānā nav seksa, Jūs atbildējāt, ka seksa scēnas romānā nav, jo tā būtu klišeja. Šāda atbilde ir diezgan nepārliecinoša, jo kas liedz Jums kā autoram parādīt sava talanta spožumu un izveidot baudāmu mākslu no klišejas. Galu galā, pati romāna fabula - stāsts par autsaidera pieaugšanu un nobriešanu - ir nodrāzta klišeja, taču tas nekādas problēmas nav sagādājis.
Seksa trūkums ir mulsinošs tieši tādēļ, ka 90-tajos tas bija visuresošs. Nezinu, kā bija Jelgavā, bet Rīgā dažādas kvalitātes žurnāli brīvi cirkulēja skolēnu vidē. Erotiska satura raidījumi aizpildīja TV ētera vēlās stundas un, ņemot vērā to, ka interneta vēl nebija, esmu diezgan drošs, ka skatītāju netrūka. Pat senilitātes apdvestajā humora žurnālā "Dadzis" bija sava pikanto jociņu sleja.