Foto: Unsplash
 
Raksti
26.04.2023

Vai esi lasījusi šo grāmatu?

Komentē
0

Pēdējos gados iznākušajai latviešu literatūrai, īpaši prozai, ko salīdzinoši retāk var dzirdēt lasījumos vai lasīt interneta žurnālos, diemžēl sekoju samērā fragmentāri un pārsvarā lasu ārvalstu autorus angļu valodā, jo šie teksti gluži vienkārši biežāk tiek publicēti formātos, kuros varu lasīt.

Es dzīvoju ar tādu kā nobīdi laikā – kad mani draugi vai kolēģi literatūras vidē apspriež kādu svaigi iznākušu dzejas krājumu vai iztulkotu un latviešu valodā nupat izdotu romānu, bieži varu vien simboliski līdzpriecāties, ieliekot sirsniņu postam feisbukā, jo pārsvarā man nav iespējas šo darbu iegādāties grāmatas atvēršanā vai nedaudz vēlāk paņemt bibliotēkā – izlasīt un iesaistīties kopīgās sarunās par to. Tā kā esmu vājredzīga, es nevaru lasīt tekstu parastajā iespieddrukā. Tas nozīmē, ka man atliek vai nu gaidīt, kad konkrētais darbs parādīsies arī e-grāmatas formātā, vai, ja tas ir tulkojums, izlasīt to angļu valodā (ar nosacījumu, ka grāmata ir pieejama angļu valodā un elektroniski vai arī kā audiogrāmata), vai izmantot pazīšanos un palūgt pašam autoram/-ei grāmatas maketu. Vēl viens veids, kādā mēdzu tikt pie jauniznākušu grāmatu maketiem, ir piedāvājumi tās recenzēt. Ja salīdzina ar citiem vājredzīgiem lasītājiem, esmu privileģētā pozīcijā, jo, lai gan personiski nepazīstu pilnīgi visus autorus un autores, kam kādreiz esmu rakstījusi un lūgusi piekļuvi viņu grāmatām, saikne ar literatūras vidi man šādu soli noteikti padara daudz vienkāršāku. Protams, gana bieži neīstenojas neviens no šiem scenārijiem. Grāmatai tā arī nekad neparādās e-versija. Es viena vai otra iemesla dēļ nejūtos ērti autoram lūgt dalīties ar savu darbu. Bieži vienkārši esmu pārāk nogurusi no vajadzības kārtējo reizi kādam kaut ko prasīt. Te uzreiz gribu atzīmēt, ka autori lielākoties ir atsaucīgi un ar savu grāmatu maketiem parasti dalās, ko es ļoti novērtēju. Tomēr nepieciešamība nemitīgi kaut ko specifiski un it kā ārpus kārtas lūgt, īpaši, ja tās ir lietas, kas taviem līdzcilvēkiem ir pašsaprotamas un relatīvi viegli pieejamas, rada diezgan lielu emocionālu slogu, un es ar to tieku galā ar mainīgiem panākumiem.

Grāmatu un drukāto mediju pieejamība cilvēkiem ar dažāda līmeņa redzes apgrūtinājumiem un redzes invaliditāti formātos, kādos šie cilvēki tekstus var lasīt, nav privilēģija, un to nevajadzētu uztvert kā lieku valsts vai kultūras budžeta šķērdēšanu kam tādam, bez kā var arī mierīgi iztikt vai kā sistemātiska risināšana var pagaidīt labākus laikus. Visiem pieejami teksti ir vienīgā iespēja, kā realizēt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai. Tiesības uz netraucētu informācijas saņemšanu ir ietvertas "Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā"; attiecībā uz cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem tās specifiski tiek aizsargātas arī Latvijai saistošajā "Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām". Literatūras (un kultūras kopumā) pieejamība ir arīdzan fundamentāli būtisks sociālās iekļaušanas un solidaritātes jautājums. Teju nevienu no Kultūras ministrijas aizpērn pieņemto "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam" saturā iekļautajiem mērķiem nav iespējams realizēt, ja netiek sistemātiski strādāts pie tā, lai mūsu kopīgie kultūras naratīvi aizsniegtu pēc iespējas visas sabiedrības grupas. Pieejamas literatūras un citu tekstu trūkums ietekmē cilvēku ar redzes traucējumiem iespējas kvalitatīvi iesaistīties mācību procesā un darba tirgū – tādējādi ir pilnīgi pamatoti apgalvot, ka tekstu iztrūkums pieejamos formātos ir nozīmīgs diskriminācijas instruments un institucionālas vardarbības forma, kas atstāj ļoti nopietnas sekas uz cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti plašā mērogā.

Domājot par cilvēkiem ar redzes traucējumiem un literatūras pieejamību (tāpat kā vides un pakalpojumu pieejamību), ir būtiski saprast, ka redzes apgrūtinājumi uzlūkojami kā spektrs un tos nevar reducēt uz vienu konkrētu definīciju vai skaidrojumu, kas vienādi atbilstu visiem gadījumiem. Tas, protams, diemžēl sarežģī arī vides un pakalpojumu pieejamības veicināšanu. Kārtējo reizi cenšos apgāzt vispopulārāko mītu – nē, visi, kas nevar lasīt grāmatas vākos, izlasīt subtitrus filmām, mākslas darbu aprakstus muzejos vai autobusu numurus, nav pilnībā neredzīgi. Vājredzīgu cilvēku redze un tās ierobežojumi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, ne visi, kuri mani kādreiz kaut kur satikuši, zina, ka esmu vājredzīga, jo daudzās situācijās tas nav uzkrītoši pamanāms. Tāpat arī redzes apgrūtinājumi nav vienīgais iemesls, kādēļ cilvēkam var būt grūti vai neiespējami lasīt drukātu tekstu. Teksti alternatīvos formātos ir nepieciešami, piemēram, arī cilvēkiem ar disleksiju. Alternatīvi formāti, protams, ir noderīgi un ērti arī lasītājiem, kam nav nekādu specifisku grūtību lasīt drukātu tekstu –, un, lai gan man šķiet svarīgi atzīmēt, ka starp "ērtāk lasīt" un "vienīgā iespēja izlasīt" ir ļoti būtiska atšķirība, – literatūrai kļūstot pieejamai arī e-grāmatu un audiogrāmatu formātā, beigu beigās ieguvēji ir visi.

Ir vairāki formāti, kādos cilvēki ar redzes traucējumiem var lasīt grāmatas. Audiogrāmatas, e-grāmatas, ko iespējams lasīt Kindle un citos e-lasītājos vai digitālajās aplikācijās, kas ļauj tekstu pēc vajadzības palielināt vai klausīties balss sintezatora (text-to speech) programmas lasījumā. Braila raksts – taktilajā uztverē balstīta rakstu sistēma. Tā aizvien ir noderīga gana lielai vājredzīgu un neredzīgu lasītāju daļai, tomēr, attīstoties dažādām tehnoloģiju iespējām, šo lasīšanas tehniku mūsdienās apgūst arvien mazāk cilvēku. Es pati Brailu neesmu apguvusi, tāpēc šajā izklāstā nevarēšu komentēt literatūras pieejamību Braila rakstā, bet, manuprāt, varētu būt ļoti vērtīgi, ja šai tēmai nākotnē pievērstos kāds cits autors vai autore. Vēl ir iespēja lasīt tekstu palielinātā drukā. Manā gadījumā "lieli burti" vairāk noderīgi ir uzrakstu, dažādu pilsētvides norāžu un līdzīga tipa informācijas lasīšanā. Ja būtu jāizdrukā grāmata tādā burtu izmērā, kādā lasu savā Kindle aplikācijā, tad man nāktos sēdēt pie milzīgas papīru ķīpas, kas aizņemtu pusi istabas un kurā būtu ļoti grūti orientēties. Šāda metode nebūtu arī pārāk ilgtspējīga un dabai draudzīga; tiesa, ja kādam individuāli tāds risinājums ir derīgs, es to noteikti atbalstu, jo dažnedažādiem birokrātiskiem nolūkiem mēs papīru nešaubīgi tērējam krietni nejēdzīgāk.

Ja to var atļauties, noteikti pastāv arī iespēja vienkārši samaksāt kādam, kurš lasa priekšā visas jaunākās grāmatas. Reizēm iztēlojos, kā sēžu milzīgas savrupmājas verandā, malkoju savu pēcpusdienas kafiju vai vīna glāzi un klausos šādā priekšā lasīšanā, par kuru gluži kā kino un seriālos pēcāk samaksāju, pasniedzot aploksni, kas piebāzta ar krāsainām banknotēm. Nē, kādām banknotēm? – esmu sociāli atbildīga un par šādu pakalpojumu saņemtu rēķinu un to apmaksātu ar bankas pārskaitījumu, lai varētu būt droša, ka šīs transakcijas ietvaros tiek godīgi nomaksāti visi nodokļi. Tomēr uzskatu, ka sociāli atbildīgā un līdztiesīgā sabiedrībā arī tie no mums, kas nevar atļauties samaksāt par stundām ilgu priekšā lasīšanu, varētu izlasīt jaunākās grāmatas un sekot literatūras procesiem.

Tāpat kā grāmatas vākos arī e-grāmatas un audiogrāmatas var iegādāties vai paņemt bibliotēkā. Vēl – pastāv iespēja tās nelegāli lejupielādēt dažādās interneta platformās. Tas ir autortiesību pārkāpums, par ko, cita starpā, var piemērot arī kriminālatbildību. Rezultātā gandrīz visi lieto torentus, bet publiski to pārsvarā nosoda, jo lepoties ar to īsti nevar. Man grāmatu nelegāla lejupielāde nereti bijusi vienīgā iespēja tikt pie kāda teksta – ko vienkārši gribu izlasīt, kas nepieciešams studijām, profesionālām vajadzībām vai atdzejošanai – formātā, kādā varu to lasīt. Te gan, protams, runa ir gandrīz tikai par saturu angļu valodā, lai gan šādas tādas grāmatu zagtuves eksistē arī Latvijā. Kā bakalaura laikos LU obligātā kursa "Internets un tiesiskais regulējums" nobeiguma esejā jau reiz godīgi uzrakstīju: es apzinos, ka saskaņā ar esošo likumdošanu grāmatu un cita satura aprite torentos un līdzīgās platformās šobrīd ir pretlikumīga, tomēr nevaru apgalvot, ka šādu likumdošanu atbalstu un uzskatu par adekvātu; pati esot kultūras satura radītāja, es noteikti negribētu, lai kādam, kuru manas grāmatas tiešām interesē, tās nebūtu pieejamas – tāpēc vien, ka viņš vai viņa nevar atļauties par tām samaksāt vai nespēj tās izlasīt formātā, kādā tās pieejamas grāmatnīcā vai bibliotēkā. Tas nav šī raksta temats, bet mana pārliecība ir tāda, ka taisnīgā sabiedrības iekārtojumā cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā, jābūt ekonomiski un sociāli aizsargātiem, bet vienlaikus sabiedrībai jābūt pieejamam viņu radītajam saturam – un šie faktori nav savstarpēji izslēdzoši. Apsēstība ar autortiesībām līdz tādai pakāpei, kas ievērojami apgrūtina kultūras pieejamību, ir tipiska kapitālisma izpausme, jo tieši kapitālisms uztur dzīvu ideju, ka ar ikvienu preci vai pakalpojumu ir jāpelna, cik vien ilgi un daudz iespējams. Manuprāt, autortiesību pastāvēšanas būtiskākais uzdevums ir pasargāt autorus no tā, ka viņu darbus kāds cits uzdod par saviem. Ar to es negribu teikt, ka torentiem būtu jākļūst par centrālo piekļuvi filmām un literatūrai, vien to, ka kaut kas ir fundamentāli nepareizs un liekulīgs sistēmā, kas nosoda piekļuves iespēju kultūras resursiem, kura daļai cilvēku nereti ir vienīgā.

Ja runājam par legālām bezmaksas piekļuves iespējām literatūrai latviešu valodā, Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā un tās filiālēs citās Latvijas pilsētās nodrošina saturu Braila rakstā, palielinātā drukā un audioierakstu formā. Esmu reģistrēta šīs bibliotēkas lasītāja, taču jāatzīstas, ka bibliotēkas pakalpojumus neizmantoju pārāk bieži. Jau sākotnēji dažādu nelāgu sakritību dēļ manas attiecības ar to veidojās ne sevišķi veiksmīgi. Reģistrējos bibliotēkā laikā, kad biju nupat sākusi studēt bakalauros un nesen atsākusi dzīvot Rīgā. Neredzīgo bibliotēka atrodas Juglā, kas nozīmēja vairāk nekā stundu garu braucienu sabiedriskajā transportā vienā virzienā no manas toreizējās dzīvesvietas Pārdaugavā. Tolaik bibliotēkā vēl nedarbojās audiogrāmatu lejupielādēšanas sistēma tiešsaistē un klausāmgrāmatas bija pieejamas tikai kasetēs un kompaktdiskos. Paņēmu Gabriela Garsijas Markesa "Mīlestību holēras laikos". Diemžēl kompaktdisks jau bija bojāts vai arī klausīšanās laikā to nejauši sabojāju pati, jo visu romānu nebija iespējams noklausīties. Savukārt nupat uzsāktais nebūt ne gludais studiju process komplektā ar dažām citām problēmām radīja tik milzīgu fizisku un emocionālu pārslodzi, ka vairākus mēnešus vienkārši nespēju atrast sevī resursus sazināties ar bibliotēku un risināt radušos situāciju. Šķiet, ka viņi man pat pāris reizes zvanīja, bet mans mentālais stāvoklis tolaik bija tāds, ka pārsvarā pavadīju laiku mājās raudot un uz telefona zvaniem atbildēju reti. Pēcāk gan sazinājos ar bibliotēku un pārskaitīju naudu jauna kompaktdiska iegādei. Teorētiski šis nepatīkamais starpgadījums atrisinājās, bet sajūta bija neveikla un bibliotēka aizvien ļoti tālu, tāpēc vairs nekad klātienē to neesmu apmeklējusi.

Jau kādu laiku Neredzīgo bibliotēka piekļuvi audio grāmatām nodrošina tiešsaistes sistēmā "Balss", kas ļauj grāmatas lejupielādēt attālināti un klausīties sev ērtā ierīcē, tādējādi bibliotēkas lietošana ir kļuvusi krietni vien ērtāka. Tomēr es samērā reti bibliotēkas piedāvājumā atrodu grāmatas, kas mani tiešām interesētu. Caurskatot audiogrāmatu katalogu, var secināt, ka tur pārsvarā pieejami ceļojumu apraksti, kriminālromāni, kā arī dažādi ārzemju literatūras dižpārdokļi latviešu tulkojumā un tamlīdzīga galvenokārt uz izklaidi orientēta daiļliteratūra. Minētajos žanros nav nekā slikta, tikai es tos lasu samērā reti. Meklētājs neatrod nevienu no pēdējos gados iznākušajiem latviešu dzejas krājumiem. Ar prozu situācija ir labāka, audio formātā te pieejama, piemēram, daļa romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" un vēl citi mūsdienu latviešu prozas darbi. Tāpat ir ļoti iepriecinoši katalogā redzēt vairākas izdevniecības "Liels un mazs" pēdējos gados izdotās grāmatas bērniem. Tomēr kopumā piedāvājums nav diez ko plašs.

Ieskatoties citu Latvijas bibliotēku sastādītajos visvairāk lasīto grāmatu topos, uzreiz top skaidrs, ka lasītāju vidū dažādas kvalitātes dižpārdokļi pārsvarā tiešām ir visiecienītākā lasāmviela. (Nezinu, kā vērtēt to, ka Neredzīgo bibliotēkas audiogrāmatu katalogā nav pieejami latviešu lasītāju ļoti iemīļotie Karīnas Račko darbi.) Būtiska nozīme gan ir tam, ka citu bibliotēku piedāvājumā tomēr ir arī jaunākā dzeja un citi nosacīti margināli izdevumi, ko varbūt lasītāji izvēlas retāk, tomēr, ja kāds vēlas tos izlasīt, tāda iespēja ir. Tiesa, bibliotēkas piedāvājums man noteikti šķiet pārāk ierobežots arī tāpēc, ka lasu ne tikai izklaidei un priekam – ar literatūru tādā vai citādā veidā saistīts gandrīz viss, ar ko nodarbojos, tāpēc nemitīgi jūtu frustrāciju par to, ka nekur nevar dabūt to vai citu grāmatu, ko ļoti vajag.

Kultūras ministrijas, kuras pārraudzībā atrodas bibliotēkas, tostarp Latvijas Neredzīgo bibliotēka, mājaslapā var lasīt: "Bibliotēkas ir visdemokrātiskākā vieta, kur ikvienam ir brīva pieeja informācijai, zināšanām, civilizācijas un kultūras vērtībām." "Ikviens" te jāsaprot klasiskajā liberālās demokrātijas izpratnē – proti, ikviens, kura sociālā situācija un veselības stāvoklis ļauj apmeklēt konkrēto institūciju un saņemt tās piedāvātos pakalpojumus formā un kārtībā, kādā tie pieejami, neņemot vērā iespējamus fiziskus, ekonomiskus, sociālus vai cita veida ierobežojumus, kas atsevišķas sabiedrības grupas izslēdz no politiskās dienaskārtības un, likumsakarīgi, bieži arī no sabiedriskajām norisēm.

Vēlos atzīmēt, ka šeit rakstītais nebūtu uztverams kā pārmetumi vai kritika Neredzīgo bibliotēkai – drīzāk kultūrpolitikas veidotājiem un par to atbildīgajai ministrijai, kas, kā var noprast no dažādiem kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem un publiskiem izteikumiem, sevi uzskata par ļoti iekļaujošu.

Ja jākomentē pašreizējais e-grāmatu piedāvājums, šobrīd Latvijā ir vairākas izdevniecības, kuras piedāvā iespēju iegādāties e-grāmatas, piemēram, "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze" un "Latvijas Mediji". Ir arī vairākas vietnes, kurās grāmatas nelegāli pieejamas bez maksas, tomēr to klāsts nav pārāk liels. Tāpat elektroniski ir pieejami arī dažādi preses izdevumi. E-grāmatas teorētiski pieejamas arī Rīgas Centrālās bibliotēkas tiešsaistes platformā "3td", taču tās nav iespējams lejupielādēt, tādējādi konvertējot un pielāgojot failu, tāpēc vismaz man šī e-bibliotēka nav noderīga. Šobrīd latviešu valodā nopērkamo e-grāmatu klāsts aptver gan dažādus klasikas darbus, gan jaunumus latviešu un tulkotajā daiļliteratūrā un citos žanros. Te piedāvājums pilnīgi noteikti ir plašāks nekā bibliotēkas audiogrāmatu katalogā. Taču arī e-grāmatu aizvien nav pietiekami, piemēram, dzeja, reti iznāk e-formātā. Turklāt, lai gan e-grāmatas ir pieejamības risinājums man un daudziem citiem vājredzīgiem lasītājiem, tās ne tuvu nepadara grāmatas pieejamas visiem, kam nepieciešami alternatīvi formāti. Un, atceroties bibliotēku misiju būt par visdemokrātiskāko informācijas un kultūras piekļuves platformu ikvienam, šīs e-grāmatas tomēr var tikai nopirkt, nav iespējas tās bez maksas aizņemties uz laiku, kā tas būtu bibliotēkā.

Bez iegādājamajām e-grāmatām un Latvijas Neredzīgo bibliotēkas piedāvātā audiogrāmatu kataloga vēl ir iespēja dažādu literāru darbu fragmentus noklausīties arī literatūrai veltītos podkāstos un raidījumos, piemēram, Latvijas PEN podkāstā "Obligātā literatūra" vai radio NABA raidījumā "Bron-Hīts". Kopumā situācija literatūras pieejamības laukā vairs nav tik dramatiski slikta kā, teiksim, vēl pirms septiņiem vai astoņiem gadiem. Turklāt, lasot angļu un citās valodās, paveras plašie legāli un nelegāli apgūstamie resursi internetā. Piemēram, "Amazon" piedāvā aplikāciju "Audible" ar samērā plašu (tostarp nesen iznākušu) grāmatu klāstu, taču tā ir visai dārga un atšķirībā no tiešsaistes kino straumēšanas platformām saturs, kam tajā piekļūsti, samaksājot ikmēneša abonēšanas maksu, ir ierobežots, un par iespēju klausīties daudzas no piedāvājumā esošajām grāmatām ir jāmaksā papildus. Daļu no tur esošajām grāmatām gan pēc laika var atrast arī nelegāli. Tomēr secinājums, ka, nevarot lasīt drukātas grāmatas, labākais risinājums ir pāriet uz lasīšanu svešvalodā, ir visai bēdīgs.

Literatūras pieejamība, kaut gan, protams, prasa praktiskus un finansiālus risinājumus, savā dziļākajā būtībā ir jautājums par līdztiesību un par to, kā mēs izvēlamies sadalīt un prioritizēt resursus. Tas ir jautājums par to, vai solidāra sabiedrība ir tikai KM apstiprinātajās vadlīnijās ierakstīts deklaratīvs sauklis vai arī kas tāds, kam tiešām ir saistība ar Latvijas kultūras un sociālo realitāti. Parastā atruna, kādu var dzirdēt, kamdēļ šādas problēmas netiek risinātas, protams, ir finansējuma trūkums. Tomēr mēs taču ļoti labi saprotam – līdzīgi kā ar vides vai izglītības pieejamību: ja tās tik tiešām būtu politikas plānošanas prioritāšu saraksta augšgalā, tad finansējums atrastos. Turklāt literatūra noteikti ir viena no salīdzinoši visvienkāršāk alternatīvos formātos konvertējamām mākslas formām.


Saites

* Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649

* Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630

* Par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

* Bibliotēkas. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/bibliotekas

Tēmas

Katrīna Rudzīte

Katrīna Rudzīte ir dzejniece un feministe. Par dzejas krājumu "Saulesizplūdums" (2014) saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu. Interesējas un reizēm raksta par literatūru, kultūru un aktuāliem proce...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!