Veranda

Apgāds "Valters Dakša" nupat laidis klajā Annas Belkovskas debijas dzejas krājumu "Veranda". Piedāvājam īsu ieskatu jaunajā grāmatā.

par grāmatzīmēm vislabāk noder zagtas vai atrastas lietas

mazs sarūsējis medību nazis no meža ar skrūvēm kā lūša acīm
no citas grāmatas izplēsts Šekspīra portrets ar pildspalvu pāršvīkātām lūpām
mušpapīrs no gada kurā nomira Leontīne
drāts gabaliņš no opja garāžas izlocīts atslēgas cauruma formā
līmlapiņa uz kuras rakstīts "atcerēties..." bet pārējo nevar salasīt
lidmašīnas biļete no gada kurā Elziņa piedzima
teikums ko pateicis neapdomīgs draugs pārvērsts par dzejoli
Lotes pazaudētais auskars
mēģinājumi uzzīmēt trauksmi
punkts kas uzlikts uz tukšas lapas
ļoti cienītu pat mīlētu cilvēku uzmanība
laiks salocīts kā papīra lidmašīna

spriedze

toreiz pilsētā spridzināja ūdenstorni un vairākas klases gāja skatīties bet mūsējo nelaida mums bija jāpaliek uz latviešu valodu tā šķiet vēlāk kad atnācu redzēju baltu ķieģeļu kaudzi gaisā varbūt vēl lidoja putekļi man nācās vien iztēloties kā piepūtās torņa vēders pēdējā brīdī kā ķieģeļi kļuva par nospriegotu loka līniju kā troksnis aizrāva paralēlklases zēniem un meitenēm elpu kā tantes no blakus mājām nāca ārā lai sūkstītos
tagad mani vienmēr pārsteidz tukšums ūdenstorņa vietā es neredzēju tā nāvi manī ūdenstornis palicis vesels bet es gaidu kad tas sabruks
es gribu lai manī sabrūk
ūdenstornis

Diena, tu biji varena

Tikai vienreiz dzīvē nobijos no zibens.
Pāri Aiviekstei uz tilta mums pakaļ skrēja sudraba rokas.

Manī toreiz izkustējās tektoniskās plātnes.
Ciešāk ieskatoties varēja redzēt, ka drebu.

Kopš tās dienas manī mīt jauni kontinenti,
pašatklāti un kļūdaini nodēvēti.

Katru reizi, kad pamalē pērkons ieslēdz gaismu,
man starp ribām plešas Rodīnija.

Drīz tai vairs nebūs vietas.
Es padošos sudraba rokām.

visas manas fantāzijas par nāvi beidzas ūdenī

vēlu vakarā nāku mājās un taisnā līnijā iebrienu Māras dīķī
ap mani riņķo gulbju mazuļi

ir novembris un es apguļos sūnās vai sapuvušās lapās
mani lēnām apēd ezers

no rīta atveru logu lai izvēdinātu piedegušo pelmeņu dūmus
pār mani nogāžas lietus siena uzkāpusi līdz piektajam stāvam

kādu dienu es būšu dabiska stāvoša saldūdens tilpe
tad arī lieciet man akmeni uz galvas

Annas glāstu akadēmija

nevaru uzšķērst nevienu valodu
lai tu redzētu kas manī iekšā
burti un domas izsīc no galvas
kā satracināts iršu pūznis
vistreknākie un stulbākie
veido vārdu PIEDOD

bet izrādās es varu runāt pieturzīmēs
ja defisēm ir virziens
tās visas rāda uz tevi
visur kur tu meklē punktus
es lieku komatus

mūs abus veido iekavas
kas guļ cieši blakus kā jauni cilvēki naktīs

korespondence

atsūti man zīmīti uz adresi:

"Visums, Jaunavas galaktiku superkopa, Lokālā galaktiku grupa, Piena ceļš, Oriona zvaigznājs, Saules sistēma, trešā planēta no saules, Ziemeļu puslode, Eirāzija, Eiropa, Baltijas valstis, Latvija, Latgale, Aglonas novads, Šķeltovas pagasts, kreisā puse autoceļam P62, labā puse Jazenkas ezeram, 3 km uz ziemeļrietumiem no Grāveriem, Čertoks (Valnezers)"

es saulē izlijusi
gulēšu ķērpjos

Biļete 

cītīgi cenšos saprast, kas tev atņēma vietu,
kurš paspēja pirmais, apsēdās, pagrūda.
nolika somu, varbūt pat roku
kurš teica: neviens te tāpat nesēž pēc numuriem
teica: vajag nākt agrāk,
kad nekāda nākšanas laika nebija
ja es tur būtu, tad viņi zinātu, tad viņi redzētu.
bet neko viņi nezināja un neredzēja

tu pastāvēji
nekas, var arī pastāvēt
taču zini
tev šeit, šajā verandā, ir vieta