Šodien sākas ikgadējā "Satori" ziedošanas kampaņa. Tas ir ne tikai laiks, kad lūdzam jūsu atbalstu, bet arī pārdomājam to, kādam "Satori" vajadzētu būt.
Atbildēt uz to man šajā rudenī šķiet sarežģīti un reizē ļoti vienkārši. Sarežģīti, jo medija uzdevums ir skaidrot notiekošo, bet to, kas notiek šobrīd – vairāk nekā pusotru gadu dzīvojot pandēmijas diktētā pasaulē –, mums, manuprāt, vēl nav izdevies intelektuāli aptvert, izanalizēt un raksturot. Process ir atvērts, ierastie domāšanas veidi vairs īsti nestrādā, bet jauni vēl nav nākuši vietā; visapkārt ir daudz neziņas, baiļu un agresijas.
Svarīgākais šajā laikā man šķiet atcerēties par vienkāršo: mainoties attiecībām ar pasauli, mierinājumu un atbildes uz jautājumiem, kas mūs nomoka, ir vieglāk meklēt kopā. Mūsu dzīvi veido attiecības ar citiem, un, jo vairāk labestības un atbalsta sniegsim, jo drošāk jutīsimies paši. Autoru pārdomu un ideju iepazīšana, diskusijas un refleksijas ir veids, kā saslēgties ar citiem, un tā ir pretinde gan fiziskai, gan emocionālai izolācijai.
Par kampaņas simbolu esam izvēlējušies Romeo un Džuljetu, kuru stāstu gribam iedomāties citādu – ja karojošās dzimtas noliktu ieročus pie malas, nevienam nebūtu jāmirst. Pārspīlējums piedāvā iespēju pakāpties soli atpakaļ un paraudzīties uz notiekošo no citas puses – mūsu atšķirības nemaz nav tik nesamierināmas, un mīlestībai, kas vajadzīga, lai tās pārvarētu, nav jābūt liktenīgai.
Informatīvajai telpai kļūstot arvien nomācošākai, "Satori" virzienu šajā laikā jūtu tieši kā intonāciju, un mūsu uzdevums – meklēt pārdomātas un iejūtīgas balsis, kas palīdz redzēt pāri dažādām viedokļu plaisām un atgādina, ka tieši pasaules plašums un daudzveidība padara to dzīvu un pilnu ar iespējām.
Lai ļautu šīm balsīm nokļūt līdz lasītājiem, mums arī šogad vajadzīgs atbalsts. Katrs ziedojums, kas palīdz tapt žurnāla saturam un ļauj vienam otru labāk izprast un pieņemt, ir arī balsojums – par ikdienu, kurā ir mazāk indes un vairāk mīlestības. Par iespēju savu stāstu uzrakstīt pašam.
7