Henriks Eliass Zēgners

Kara nebūs

Zīmīgs ir pats formulējums – kultūru vai vērtību kari. Attiecināt ko tādu uz procesiem sabiedrībā, manuprāt, nav auglīgi. Lai karotu, nepieciešami pretinieki – skatot cilvēku savstarpējās attiecības kā cīņu, tā jau ir zaudēta.

Kļūs arvien gaišāk

2020. gads ir pierādījis arī to, ka plāni un prognozes ir trauslas, taču novēlējumi spēku nav zaudējuši.

Pret tumsu ar mīlestību

Sagaidot gada vistumšāko laiku, grāmatnīcām esam nosūtījuši mūsu jaunāko drukāto izdevumu – Satori "Mīlestības grāmatu".

Svinēt vai nesvinēt

18. novembrim šķietami atgriezusies piemirstā nozīme, jo pandēmijas ēnā daudz vairāk laika esam pavadījuši mājās, maz ceļojuši un dzīvojuši ciešākā kontaktā ar "valsti".

Pienācis laiks atklāt patiesību

Šo pirmdien beidzās septītā gadskārtējā "Satori" ziedošanas kampaņa, kurā tika savākti 33 221 eiro. Ko tagad?

Kas stāv aiz "Satori"?

Šī ir mūsu ziedošanas kampaņas pirmā diena – īstais brīdis, lai atklātu patiesību un atbildētu uz šo jautājumu reizi par visām reizēm.

Skolas psihologa kabinetā

Man patiešām riebās skola – no pirmās dienas līdz pēdējai. Skolas gadus pārcietu, pateicoties dažiem konkrētiem skolotājiem, ģimenei un draugiem, kuriem esmu ļoti pateicīgs. Bet kas man īsti bija par "vainu"?

Mīlestība, šausmas, riebums un skaistums

Pēc sastinguša pavasara un baigas un bezrūpīgas vasaras pienācis rudens. Ko darīt pasaulē, kas jau ir beigusies?

Nezināt nav stulbi

Cilvēki baidās, ka svešais viņiem nodarīs pāri, neatkarīgi no tā, vai tam ir pamats vai nav. Un nobijies cilvēks nekļūs iejūtīgāks, ja viņam kliegs virsū.

Viss būs labi

Šobrīd nav pieejamas daudzas izvēles, pie kurām esam pieraduši, taču joprojām ir iespēja izvēlēties, kā šo transformējošo periodu izmantot. Uz šķībo struktūru drupām uzbūvēt ko labāku.

"Balva par mūža ieguldījumu nerealizēto ideju izcilībā"

No kultūras balvām izrietošais statuss "labākais" mākslas kontekstā ir apšaubāma vērtība.

Tosts zelta ērai

Pirms nepilniem diviem mēnešiem ievācos jaunā dzīvoklī. Man ir tradīcija katrā šādā pārmaiņu laikā pārlasīt visas Remarka grāmatas. "Trīs draugus" pirmo reizi atšķīru agrā pusaudzībā, un tas mainīja visu manu pasauli.

Upurēt un uzvarēt

Šodien sākusies "Satori" ziedošanas kampaņa, kuras tēma ir "Upurēšana". Iestājoties par caurspīdīgu mediju vidi, kārtis jāliek galdā arī pašiem – jāpastāsta, kāpēc šāda kampaņa nepieciešama.

Vasara ir beigusies, baby

Samierināties ar izzūdošo laiku ir vieglāk, ja apkārt ir laba kompānija.

Nokavēt nav iespējams

Neatceros, kad pirmo reizi uzzināju kaut ko par Berlīni. Varbūt tie bija Zoo stacijas bērni vai Bovija "Heroes", varbūt melnbaltas bildes no laika, kad vēl nebiju dzimis.

100 gadi smieklu

Ad hominem principa piesaukšana ir vietā, ja ir runa par argumentāciju. Bet attiecībā uz jokiem – tostarp "cepiena" žanra izsmiešanas kontekstā – nu nekādi.

Pārmaiņu vēji

Mainījusies interesanta trijotne – valsts prezidents, Rīgas mērs un kultūras ministre. Tie, kuri tagad šo titulu stafeti pārņems, visa cita starpā turpmāk ietekmēs arī mūsu redakcijas darbu.

Slinkums iet ārā

Palikšana mājās norobežo mūsu istabas no pasaules tikai līdz brīdim, kad no tām izejam ārā.

Pēdējais koncerts dzīvē

Kopš amerikāņu avangarda mūziķa Džeimija Stjuarta grupas "Xiu Xiu" uzstāšanās Rīgā pagājis nepilns mēnesis. Dažiem māksla nav vien interesanta nodarbe, bet vienīgais iespējamais eksistences atrisinājums.

Dievmātes augšāmcelšanās

Šodien ir Lielā piektdiena, savukārt pirms četrām dienām dega Parīzes Dievmātes katedrāle.

Par brīvību

Kamēr bažīgi vērojam notikumu attīstību procesos, ko pašiem ietekmēt nav iespējams, viena no izvēlēm, kas var uzlabot noskaņojumu, ir mākslas piedāvātais eskeipisms.

Par būšanu kopā

Ir vieglāk un drošāk runāt bariņā, nevis vienatnē, un tādā veidā pastāv ticamāka iespēja kaut ko izmainīt.

Par pārmaiņām

"Satori" jaunā galvenā redaktora pirmā redakcijas sleja – par pārmaiņām, satraukumiem un nākotni.

***

Uz mītiskās popmūzikas robežas

"Dzejkoncerts" Doma baznīcā man bija ļoti spilgts piedzīvojums, tobrīd tā šķita viena no labākajām dzejas un mūzikas performancēm, kādu biju redzējis.

Būtu interesanti, ja būtu interesanti

Zem neskaidrā apzīmējuma "kriminālproza" slēpjas ar detektīva elementiem caurvīti stāsti, kuru gaitā tiek šķetināts atrisinājums, taču par pilnvērtīgu detektīvu to nosaukt noteikti nevar.

Paskaties uz mani tagad!*

Šo albumu klausoties, esmu, piedodiet par atklātību, raudājis tik bieži kā nevienā citā atmiņā atsaucamā gadījumā, koncertu gaidīju gan ar prieku, gan rūpēm, jo nekādi nespēju paredzēt, kā šādu materiālu iespējams izpildīt koncertā.

Laba manta, slikta manta

Otrais albums mūziķiem, tāpat kā otrais krājums dzejniekiem, nereti izrādās klupšanas akmens, pat ja tajā spīd vairākas zelta dzīslas. Taču spilgtākie brīži albumā joprojām apliecina "Mantas" kvalitātes, un, visticamāk, tās par sevi liks manīt arī nākotnē.

Mēs esam izlepusi paaudze

Dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera paaudzes manifests no jaunā grāmatžurnāla "Satori".

Židrūns un viņa vieta mūsu dzīvē

Latvijas mūzikas vide nepagurusi turpina iepriecināt klausītājus. Tā nesen klajā laists grupas "Židrūns" trešais albums. Tā nosaukums – "Židrūns un tas, ko nevar nest".

Tā, it kā būtu iemīlējies

Dzīve paiet, mijoties jaukiem un mazāk jaukiem dzīves periodiem, taču reizēm zvaigznes sastājas kādā neparasti labvēlīgā kombinācijā. Tā nu nedēļas laikā man bija iespēja dzirdēt divas grupas, par kuru koncertiem biju sapņojis jau sen.

Labākais latviešu hiphops un visi tā trūkumi

Skutelis joprojām spēj aizraut – trāpīgi salīdzinājumi, enerģija balsī, pārliecība –, par spīti albuma trūkumiem, tas tomēr spēj noturēt uzmanību. Ir liels prieks dzirdēt kaut ko būtiski atšķirīgu no ierastā latviešu hiphopa.

Mūzika, kas palīdz samierināties ar savu nenozīmību

Lai arī šī vasara tikai nupat pārkāpusi trešās trešdaļas slieksni, tās laikā klausītājiem dāvāti vairāki jauni latviešu mūziķu albumi. Runāt par tiem abiem vienā rakstā vedina to līdzība savā atšķirībā.

Arī trokšņiem ir jūtas

Rodas iespaids, ka viņu tehniskās iespējas ir neierobežotas, viņu prasmes ļauj ļauj nodot klausītājam tieši tādu sajūtu, kādu paši vēlas.

Dzeja notiek

Dzeja notiek tajā brīdī, kad lasītājs to lasa, kad klausītājs to dzird. Atvilktņu dziļumos vai grāmatu plauktu putekļos dzeja kļūst par vienkārši apdrukātu papīru.

Zilonis okeāns, biste, granātābols un kaifs

Kāds varētu vilkt paralēles ar Andra Ogriņa poētiku vai Gaiķu Māra haotisko pasauli, kāds cits – ar ekspresionistu tekstiem, taču šķiet, ka autore iet ceļu, kas – vismaz tieši – nekrustojas ar latviešu dzejas scēnas līkločiem.

2014. gada pērles

Kas īsti ir estrādes mūzika mūsdienās – grūti pateikt, bet fakts paliek – popmūzikas jēdziens un žanru dalījums kā tāds mūsdienās ir ārkārtīgi izplūdis.

Elpa, putns, bērns, ēnas, upe

Visaugstāko punktu dzejnieks sasniedz brīžos, kad uz paša radītās pasaules un tās noteikumu fona lasāmas rindas kā dzirksteļu sprakšķi, kas piezemēto autora pozīciju negaidīti atklāj citā gaismā.

Dievs joprojām guļ

Akurateres balss kombinācija ar smalkajiem, asprātīgajiem tekstiem un Latvijas mūzikā faktiski nepieredzētu pieeju aranžējumam un muzikalitātei spilgti apliecina to, cik liels tīrradnis ir "K.Remonts".

LaLiGaBa 2013

Latvijas Literatūras gada balvas nominants kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā", dzejnieks Henriks Eliass Zēgners sarunājas ar Ilmāru Šlāpinu.

Meklēju atslēdziņu

nezvani man, labāk raksti – zvans vienīgi izjauktu ritmu, labāk nepaliktu, būtu tikpat smagi. es meklēju balsi dzīvoklī, stāv meitene pie spoguļiem, kāds citur pīpē, lasa, zvans izjauc klusumu, balss paliek pielipusi pie lapas.

Pamosties naktī

viss šis būs jāizdzēš un
jāsāk no sākuma lai tiktu kaut
vienu soli uz priekšu