Kalps

Apgāds "Neputns" nesen laidis klajā Rutas Štelmaheres ceturto dzejoļu krājumu "Kalps". Piedāvājam īsu ieskatu jaunajā grāmatā.

PEDVĀLE 

*

pazemīgs klausies aug zemē auss
atmiņu lauks akmeņu lauks
akmens avju pulks
balss ganos sauks
blēs kaļķakmens jēri
līs debesu krējums
laiks sacietēs rokās
smags un sauss
izlīs krējuma trauks
pielīs akmens kauss

*

akmens roka dzīļu gudra
kad Tu gaisā iegreb burtus
uzceļ mūrus akmens jūra
elso elso smilšu sijas
tuksnesis ar kailām ribām
tūkstoš pēdu pāri zibēs
mirsi tomēr nenomirsi
smiltīs grimsi nenogrimsi
miljons vārdu pārnāks mājās
pienā medus saule lāsos
ziedēs liepu ugunskuri
dziedās lapu padebeši
kamenes un zemes bites
lietus izvalgusi zeme

*

pa kāpnēm lejup dodas piesarcis akmens
nokāpj avotā nomazgā sakarsušo pieri un vaigus
tad izkāpj un ļauj lai Ojārs ar saules adatu caurdur tam ausis
nošķeļ taukus no vēdera noslīpē grumbainos plecus
tad redz kāds es biju kamēr vēl nebiju dzimis
tikai tēlnieka domās kā dziļā upē grimis

*

tumšajos pagrabos pakārtas zosis
baznīcai cauri aug granātu koki
Feldberga stārķi dēj akmens olas
mākoņi brūni un saldi kā kola
raspodiņš smejas par māla podiem
debesīs krāsas klāj vakara ota
saule sit birzī kā vārtos golu

*

balta princese nokāpj gravā
noauj ziedu kurpes brien seklā un līkumainā upē
zem kājām oļu burti o o o
viņa mācās tos lasīt ooo
kārkli šmaugiem pirkstiem i i i
raksta īsziņu uz debesu ekrāna
princese ir no cita gadsimta
domā – tā eņģeļa roka

***

Vasaras vakars kāpj atmuguriski Pedvāles kalnā,
pakausī saule, no bikšu starām lien ēnas.
Ielejā pilnmēness mācījies braukt ar divriteni,
sliedē Abava ļepato līču loču gar Sabili,
apšļaksta savēlušos krastus,
ļauj spoguļoties mājām, lai uzkrāso acis.
Padzirda izspūrušus zaķus, tramīgas stirnas un lapsas.
No līkuma pabāž degunus laivas, kustina airu ūsas.
Tikmēr tas pats vakars otrā pusē kāpj vīna kalnā,
sejā tam saule, no bikšu starām lien ēnas.