ČUKSTI. PAKISTĀNA
tev ir brālis. tu to vēl nezini
viņam nav vārda. viņa sieva kā zilbe
ko izčukstēt tumsā
viņu bērni dzimst verdzībā
mazā netīrā istabā kopā ar teliņiem
mājai nav durvju aiz skrandainiem aizkariem
dudina lūgšanu. no galvas Psalmus
tev ir brālis. tu to vēl neredzi
bet sanoši čuksti aizslīd pa smiltīm
palien zem aizkariem. aizčaukst pa zāli
nedzīvu. čuksti ir Būtnes
kas nepadodas. pārlido robežpunktus kā zvirbuļi
sēst tev uz palodzes. tev ir brālis. tu to vēl nedzirdi
kad skaties putnu knābīšu kustībās
***
nāve sasirga posta zāles vārīdama dzerdama kā lops
dzelzs gultā apgūlās nebija kas ārstē visi mediķi nomiruši
nāves ēna ritinājās dzelzs kalnam pa malu
līda pa tuksnesi pārklāja pārkāpumu zemi
locījās pa gruvešiem
dzīvības jūra skaloja krastu
***
krīt mēness ēna krīt mani zēni
kā zemē sēkla slīd saules vezums
kā viņus meklēt pēc saulespuķēm
tās izaugs mežā kad ceļi putēs
pār audzēm degošām ūdeni segšu
es kļūšu ezers manī augs lēpes
kāds mani pārpeldēs atstās duļķes
kad ezerā nogrims spiets melnu muļķu
es žūšu plaisāšu mana gultne būs sena
līdz izplauks mute lauks rudzupuķu
***
pilnmēness oga uz pilsētas kartes
saspied iztecēs sula sarkana
bērzi un priedes tiek iesauktas karā
vārtu stabi un pilsētas bruģis
tūristu kravas un papīra kuģi
skolotāji un fotogrāfi
karogu masti auklas un kāti
viesmīļi kafijas aparāti
zeme kam sadegušas delnas
saulespuķu sēkliņas melnas
no priekšautu kabatām lielos baros
***
koki iziet no darba un noņem maskas
aukstums pār muguru kakla rievām
ligustra krūmiņi sarkanām lapām
pāraudzis dzīvžogs tāds pats kā kapos
tavam velosipēdam ir caura riepa
kāds tam pielicis neglītu kasti
bet tas neesi tu svešas acis un piere
nāk piesarcis rudens soļiem platiem
pusmūža vīrs upē iestrēdzis skatiens
miglas krastā zaru ķemmētiem matiem
Kandinskis
I
(Vairāki) apļi
Kad tu pārvietojies ar gaismas ātrumu
starp dažādu krāsu laternām
Vai atceries mazo zaļo planētu
Kā mierīgu gremojošu govi
Kāda tā bija pirms pasaules kara
Tagad tās vēders melna bumbu bedre
lielā pauze pirms telēna piedzimšanas
II
Eksotiskie putni
Saules trompete šajā gleznā neiederas,
jūs riskējat to padarīt bezgaumīgu
ar sarkaniem matiem ap dzelteno vienacaino seju
lai skatiens pievēršas milzīgam daudzumam putnu
kurkuļputnu tekstūrputnu cilvēkputnu
kas centīgi viļņveidīgi švīkā ledus vāku virs upes
gaida skatās debesīs caur ledus griestiem
lēni sabiezē tumšzila krāsa
dzelme spēlē skaņdarbu čellam un zivtiņām
VERMĒRS
I
Dievs mīl sievietes pie loga
ar vēstuli vai telefona ekrānu
ar piena krūzi vai vīna glāzi
šuvējas un mašīnrakstītājas
lietvedes un biroja darbinieces
viņas var flirtēt vai atvairīt kavalierus
smieties vai iemigt
pašas kā bērni vai gaidīt bērnu
galvenais lai istabā pa kreisi ir logs kas nesatumst
aiz kura nelīst nesnieg un nemirst
kas ikdienu krusto ar svētdienu
II
tīra un noslēpumaina svētdienas gaisma kad klusēt
un skatīties kanāla atspīdumos vērot viļņu kustību tā it kā skatītos sevī
kāpēc nomira četri bērni pēc dzemdībām
mēs to nezinām viņus glabāja zārkos vai sedziņās
gleznā viņa gaida bērnu muzejā pietiek laika
viņa ilgi lasa vēstuli
viņa raud un smejas
viņš neatklāj savu seju
mēs to nezinām
kāpēc rakstnieks nomira
pētot viņa gleznoto Delftas ainavu
Šagāls
starp Toru kazām un sarkaniem gaiļiem
kāzu ceļojums trīsdesmit gadu
tikai neatlaid roku
zem mums ir izcirtums zemnieces mellenes
Vitebskas ciems saulespuķu eļļa
tumši brūns ezers tajā nogrimis vezums
mēs nolaidīsimies balta krusta ēnā
pie ciešanām nevainīgām un senām
kā čūskas āda kā Kains un Ābels
taču piedošana tek mūsu vēnās
mēs pacelsimies pār atmiņu paisumu Ēdenes dārzu
pār zvēriem pie upes rotaļām maigumu
padevība un miers viņi spēlē vijoli
čellu un zivis staru stīgas
Tavas acis Bella akas mūžīgas
1