Dzeja
13.06.2014

Viņas diena

Komentē
0
Saglabā

***
no mākoņiem smalki maltiem
tinkšķ tinas lītavu diegi
rīts tamborē mežģīnes vieglas
kad uzklāj tu galdautu baltu

vējš pēkšņi tev blūzīti burza
rau kafija izlīst uz galda
bet suns saplēš gurķu burku

pa pagalmu aizklibo vārna
sev vilkdama līdzi spārnu

***
no mākoņiem smalki maltiem
visaugstākā labuma prieka
vistīrāko asaru riekšas
mans mīļais cep maizi baltu

džinkst fajansa krūzītes bālas
viz garaiņi sirmi virs galda
no sveces krīt gaisma vālos

aiz rūts aizdip sudraba pieši
mēs klusējam sēžamies ciešāk

***
tinkšķ tinas lītavu diegi
auž līgava guldzošu tērpu
no meldriem ūdens un mētrām
skrien atspole vasarā viegli

bet saule slīd lejup nāk rudens
līdz sānis stieg saiva sniegā
lūst mētras un apledo dūres

trīs dienas pirms pavasara
tās mīļotais pārnāks no kara

 

***
rīts tamborē mežģīnes vieglas
kad lapsām apsarmo skropstas
un skudras uz stiebru stobriem
marts peļķes ieada sniegā

vējš klusē ievilcis elpu
bet gaisā iesprakstas spriegums
pirms izkūst leģions elku

pirms pali atkorķē upi
pirms debesis izlaiž putnus

 

***
kad uzklāj tu galdautu baltu
kam ornaments pasūtīts kodēm
ar sanošām smilšu lodēm
ar kafiju jaunībā maltu

kad cukurs bez cukurtrauka
kā kristāls rau nolikts uz galda
un plātsmaizes pēdējā rauga

viss notiek kā vienmēr ir bijis
nav lūzušas laika sijas

***
vējš pēkšņi tev blūzīti burza
un saktas skariņas notrīc
aiz rītdienas aizķeras roka
un apgāž saulrieta turzu

virs debesu upes grīvas
slīd līgani gājputni murdā
tu ienirsti dziļumā brīva

vien blūzīte vizuļo krēslā
kā nesakults putukrējums

***
rau kafija izlīst uz galda
kā skuķis nolaižu acis
tu bezkaislīgs avīzi lasi
jā sētniekiem paceltas algas

rīts nopūš sarkanās sveces
es iestumju atvilktnē malku
un jaunās kaprona zeķes

vien izžauto veļu lokot
tavs krekls man apliek roku

***
bet suns saplēš gurķu burku
slaids kaķis ielido ķirsī
skumjš dzērājs man pārdot viršus
un vīstošus suņuburkšķus

es iemācos noplēst tāsi
no ikdienu malkas iekuram
tur uzzīmēts gājputnu kāsis

un negaidot degošā krūmā
pārvēršas nopūta rūgtā

 

***
pa pagalmu aizklibo vārna
skrien kaķis ar zīlīti zobos
un izlido cauri logam
sienai un aizslēgtiem vārtiem

caur kokiem un šķūnīšu jumiem
gar ēnainu kaimiņu dārzu
ar asti kā jautājumu

tas mūžam neatrod mieru
ne apēsto vakardienu

 

***
sev vilkdama līdzi spārnu
es iespraucos autobusā
un apsēžos vietiņā klusā
pie skuķa ar kaķēnu kārnu

šīs vietas šķiet pazīstamas
man priekšā snauž pavecs pāris
kā mazas un laimīgas salas

tā gribētos saskatīt ceļu
man uzsmaida Kāds un es ceļos

Tēmas

Ruta Štelmahere

Ruta Štelmahere dzīvo Jēkabpilī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā par skolotāju Jēkabpils mākslas skolā. Glezno un piedalās izstādēs. Kad izdodas atrast vietu un un laiku, lai paslēptos no p...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!