Šovasar "Satori" rīkoja žurnālistes Ritas Rudušas vadītu sarunu ciklu "Kur jums te ir kultūra?" par kultūras pieejamību Rīgas apkaimēs un sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru – diskusiju par laikmetīgās mākslas vietu pilsētā. Darījām to ar mērķi noskaidrot, kādu kultūras piedāvājumu savās apkaimēs vēlas redzēt rīdzinieki un kā to var palīdzēt īstenot apkaimju biedrības un Rīgas dome. Apkopojot visās piecās sarunās dzirdēto, esam izveidojuši iesniegumu ar priekšlikumiem Rīgas domei, ko piedāvājam izlasīt arī jums.
Rīga ir dzīva un mūsdienīga Eiropas kultūras pilsēta. Sabiedrība ir pilsētas attīstības resurss. Tieši tik vienkāršs – divos teikumos ietilpināms – ir pamats, uz kura būvēt Rīgas pilsētas attīstību. Un, ja šos teikumus, piemēram, iestrādātu Rīgas domes politikas dokumentu galvenē un kājenē, tad, iespējams, tas palīdzētu Rīgas amatpersonām rast skaidru Rīgas nākotnes redzējumu, kura šobrīd akūti pietrūkst. Un tas, ka pietrūkst, nav subjektīvs novērojums. Domas skaidrības deficīts tika nosaukts par problēmu katrā no augustā un septembrī notikušajām "Satori" publiskajām diskusijām par laikmetīgo kultūru Rīgā. Piecas diskusijas, katrā no tām cits dalībnieku sastāvs, katrai atšķirīgs ģeogrāfiskais un tematiskais fokuss, bet visās izskanēja konstatējums, ka stratēģiska redzējuma par kultūras attīstību Rīgai nav un nav arī ideju, kā attīstības procesā efektīvi un lietderīgi iesaistīt sabiedrību.
Četru diskusiju cikls Rīgas apkaimēs "Kur jums te kultūra?", kurās piedalījās apkaimju biedrību aktīvisti un Rīgas domes amatpersonas, un sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru rīkotā diskusija "Laikmetīgā un lokālā: kultūras potenciāls Rīgā", kurā sarunājās laikmetīgās kultūras līderi un Rīgas domes amatpersonas, aplūkoja kultūru Rīgā no dažādiem skatpunktiem. "Kur jums te kultūra?" notika Rīgas apkaimēs – Vladimira Kudojara parkā Dārziņos, bibliotēkas pagalmā Čiekurkalnā, Anniņmuižas parkā Imantā un negaisa dēļ virtuāli – Maskavas forštatē. Katrā no apkaimēm ir savas rūpes – piemēram, Čiekurkalnā joprojām nav neviena publiskā parka, bet Imanta cīnās par publisku pieeju vēsturiskajai Anniņmuižas ēkai –, taču visām ir arī kopīgas problēmas, kuras bremzē apkaimju kultūras attīstību. Apkaimju biedrībās brīvprātīgā kārtā darbojas entuziasti, kuri ātri izdeg – nav finanšu, lai vismaz minimālā līmenī nodrošinātu biedrību darbību (kas nozīmē lielu slodzi biedrības kodolam), un nav telpu, kur gada aukstajos mēnešos noturēt sapulces (kas ļautu piesaistīt jaunus biedrus un attiecīgi sadalīt lielo slodzi). Savukārt Rīgas domei nav stratēģiska redzējuma par to, kā attīstīt apkaimju kultūru un kā pilnvērtīgi un mērķtiecīgi izmantot sabiedrību kā resursu šajā attīstībā. Citiem vārdiem, apkaimju aktīvistu varētu būt vairāk un viņi varētu darīt vairāk, bet tam ir nepieciešams atbalsts un domas skaidrība.
Arī Rīgas kā valsts mēroga kultūras centra attīstībā pietrūkst fokusa. Laikmetīgās kultūras līderi diskusijā "Laikmetīgā un lokālā: kultūras potenciāls Rīgā" norādīja, ka kvalitatīvu, multifunkcionālu izstāžu telpu deficīta apstākļos vērtīgā Rīgas mākslas telpa dzīvo bez skaidras identitātes, piedāvājot nekonsekventu mainīgas kvalitātes izstāžu rasolu. Ieilgušais laikmetīgās mākslas muzeja trūkums kavē kultūras attīstību un būtiski samazina mākslas izglītības jaudu pilsētā. Savukārt esošās laikmetīgās mākslas izglītības programmas, kuras īsteno nevalstiskās organizācijas, ir aizraujošas, bet pieticīgā finansējuma dēļ sasniedz nelielu iedzīvotāju daļu. Arī laikmetīgās mākslas NVO, tāpat kā apkaimju aktīvisti, varētu darīt vairāk un palīdzēt pilsētas attīstībā, ja vien tām būtu pieejams lielāks atbalsts un piedāvāta skaidra stratēģija.
Lai palīdzētu mūsdienīgajai Eiropas kultūras pilsētai Rīgai dinamiski attīstīties un mērķtiecīgi izmantot sabiedrību kā šīs attīstības resursu, vēršamies Rīgas domē ar zemāk pievienoto iesniegumu, ko publicējam arī žurnālā.
Rīgā 2021. gada 21. septembrī.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam
Rīgas pilsētas Stratēģiskās vadības pārvaldei
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas Kultūras komisijai
kultūras un patstāvīgas domas portāla "Satori"
iesniegums:
Par laikmetīgās kultūras attīstību Rīgā
Iesniegumam par pamatu bijušas Rīgas un Latvijas kultūras videi būtisku institūciju – kultūras un patstāvīgas domas portāla "Satori" un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra – rīkotās publiskās diskusijas par laikmetīgo kultūru Rīgā: četru diskusiju cikls Rīgas apkaimēs "Kur jums te kultūra?" un diskusija "Laikmetīgā un lokālā: kultūras potenciāls Rīgā".
Diskusijās konstatējot, ka laikmetīgās kultūras piedāvājumu Rīgā patlaban lielā mērā nodrošina nevalstiskais sektors un Rīgas apkaimju aktīvisti;
konstatējot, ka Rīgas apkaimju biedrības darbojas bez adekvāta un ilgtspējīga finansējuma, kura trūkums ierobežo izaugsmi un rada lielu izdegšanas risku, un konstatējot, ka tām nav pieejamas sapulču un pasākumu telpas, kuru trūkums limitē jaunu biedru piesaisti;
konstatējot, ka Rīgas domes laikmetīgās kultūras politika ir fragmentēta un tajā akūti pietrūkst vienota stratēģiska redzējuma;
konstatējot, ka vērtīgās Rīgas mākslas telpas izmantošanai nav stratēģiska redzējuma, kas laikmetīgās mākslas muzeja neesamības un plašu, multifunkcionālu izstāžu telpu deficīta apstākļos nelabvēlīgi ietekmē Rīgas laikmetīgās mākslas vidi;
konstatējot, ka Rīgas domes komunikācijā ar iedzīvotājiem un nevalstisko sektoru trūkst elastības, konsekvences un orientācijas uz konstruktīvu risinājumu,
mēs ierosinām:
- izstrādāt tādu vienotu un skaidru stratēģiju par sabiedrības virzītas laikmetīgās kultūras attīstību Rīgā, kurā būtu nepārprotami norādīta sabiedrības kā attīstības resursa nozīme pilsētas un apkaimju attīstībā, kā arī sabiedrības izglītošanā par laikmetīgo mākslu,
- izstrādāt skaidru stratēģiju par Rīgas pilsētas pārziņā esošās Rīgas mākslas telpas izmantošanu, paredzot tai arī aktīvu sabiedrības izglītības funkciju,
- veikt spēkā esošo Rīgas domes atbalsta programmu auditu nolūkā panākt lielāku efektivitāti nevalstiskajam sektoram pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumā,
- izveidot adekvātu un ilgtspējīgu atbalsta mehānismu apkaimju biedrību administratīvo izmaksu segšanai, esošo atbalstu 1000 eiro gadā vienai biedrībai palielinot vismaz līdz 5000 eiro gadā,
- atrast katras Rīgas apkaimes apstākļiem piemērotu telpu apkaimju aktīvistu pulcēšanās nodrošināšanai, tostarp izmantojot esošās publiskās būves vai veidojot partnerību ar organizāciju "Free Riga",
- pārņemot citu Eiropas kultūras pilsētu labo praksi, apsvērt apkaimju vēstnešu institūta izveidošanu skaidras, kompetentas un konsekventas komunikācijas nodrošināšanai starp apkaimju biedrībām un Rīgas domi, kā arī konstruktīvu risinājumu meklēšanai akūtajiem jautājumiem, kas kavē kultūras attīstību apkaimēs.
Mēs novērtējam pēdējā gada laikā panāktos Rīgas apkaimju biedrību iesaistes uzlabojumus Rīgas kopējās attīstības procesos un priecājamies, ka "Daudzveidīga un autentiska kultūrvide" ir "Rīgas attīstības programmas 20201.–2027. gadam" prioritāte. Ar šo iesniegumu vēlamies apliecināt savu ieinteresētību tālākajā daudzveidīgas kultūrvides attīstībā Rīgā un gatavību piedāvāt idejas un risinājumu variantus ceļā uz to.
Pilnu to diskusiju izklāstu, kas bijušas par pamatu iesniegumam, lūdzu, skatīt šeit:
Atbildi, lūdzu, sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi [email protected].
Cieņā
kultūras un patstāvīgas domas portāla "Satori" redakcija un biedrība "Ascendum".
Publikācija ir ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Ascendum".
2