Globālā ekonomika 2018. gadā

Tendences pasaules ekonomikā šobrīd ir tik pozitīvas, ka ar atvieglojumu var runāt par riskiem, kas to šajā gadā sagaida.

Pašreizējais ekonomikas stāvoklis ir ilglaicīgas tendences kulminācija; nākamā recesija var sākties ne agrāk kā 2019. gada beigās. Pieaugošās nekustamā īpašuma cenas un aktīva fondu tirgu izaugsme pēdējā laikā nodrošinājusi negaidītu labklājības palielināšanos. "Goldman Sachs" un "Barclays" šogad sagaida pasaules IKP izaugsmi par 4,0%, "Oxford Economics" analītiķi par 4,2%; protams, piesardzīgākas ir tādas institūcijas kā SVF (3,7%) un OECD (3,6%), kas vienlaikus pauž satraukumu: privāto investīciju nepietiekamība un parādu pieaugums bremzēs tautsaimniecību nākamgad.

Visdrīzāk šogad sagaidāma spēcīga, sinhrona izaugsme gandrīz bez inflācijas. Par spīti valdošajam entuziasmam, izsakot prognozes, vērts aplūkot vairākus pasaules tautsaimniecības pārsteigumus, šaurās vietas un riskus, vispirms pievēršot uzmanību centrobanku manevriem starp Scillu un Haribdu.

Scilla liek nenokavēt likmju celšanu

Pagaidām ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) naudas un kredīta politikas stingrināšanas efektus apslāpējusi kņada ap amerikāņu nodokļu politikas reformu vairāku mēnešu ilgumā. Donalda Trampa rosinātais likumprojekts uz tirgiem iedarbojas kā placebo: galvenokārt tādēļ, ka treideru galvā ieperinājies uzskats: korporācijas nodokļu pazemināšanās rezultātā gūto papildpeļņu noteikti izmantos akciju izpirkšanai, turklāt tas notiks gandrīz vai rītdien.

Tiem, kas nezina: pēdējo gadu laikā tieši FRS zemo aizdevumu likmju inspirētie bezprocentu kredīti radīja augsni šķietami bezgalīgai fondu tirgus izaugsmei. Tomēr, aizdevuma likmei tagad pieaugot, miljardi dolāru, kas vajadzīgi augšupejošās tendences noturēšanai, nu ir arvien grūtāk pieejami.

Īstais brīdis atcerēties, ka centrobankas arī pirmskrīzes buma laikā no 2003. līdz 2007. gadam ilgstoši realizēja ļoti maigu politiku. Pēc tagadējās ilgstošās nodarbošanās ar inflācijas tārgetēšanu bezinflācijas ērā viens no šī gada būtiskākajiem jautājumiem: cik strauji centrobankas darbinās monetārās sviras, pārejot uz normalizāciju.

Patlaban tās signalizē, ka gaidāmais pagrieziens var tikt izdarīts lēnāk nekā jaunās tūkstošgades sākumā. Tomēr ir svarīgs aspekts, kas nepastāvēja iepriekšējā spēlē: centrobanku milzīgās iepirkto aktīvu bilances. Pēc Starptautisko Norēķinu bankas aprēķiniem, no 2008. līdz 2017. gadam kopējie aktīvi ASV, eirozonas un Japānas centrobanku bilancēs palielinājušies par 8,3 triljoniem dolāru. Tā kā šo valstu nominālais IKP šajā laikposmā audzis par 2,1 triljonu dolāru, pāri palikušie pārliekas likviditātes 6,2 triljoni dolāru izraisījuši finanšu aktīvu cenu deformāciju visā pasaulē.

Apstākļos, kad reālo ekonomiku mākslīgi stimulējušas pārvērtētu aktīvu cenas, pārāk lēna naudas un kredīta politikas normalizācija vienīgi paildzinās šo atkarību. Saskaņā ar Nobela prēmijas laureāta Roberta Šillera aprēķiniem cikliski koriģētais koeficients CAPE (akcijas cena pret peļņu) patlaban ir 31,3, kas ir apmēram par 15% augstāks nekā 2007. gada vidū: ASV hipotekārās krīzes priekšvakarā. Turklāt CAPE augstāks nekā patlaban tā 135 gadus ilgajā vēsturē bijis tikai divas reizes – 1929. un 2000. gadā – finanšu krīzes priekšvakarā.

Haribda liek domāt par parādu krīzi

Tomēr viss nav vienkārši: kur Scilla, tur arī Haribda; viens no 2018. gada lielajiem riskiem – centrobanku realizēta politika var radīt tik lielu procentu likmju pieaugumu, ka zemes ar augstu valsts parāda līmeni var kļūt ievainojamas.

Parādu frontē vislielākais rūpju objekts ir Ķīna, kuras parāda attiecība pret IKP ir ap 250%, turklāt privātā sektora parāds pret IKP – 210%. Tomēr 2/3 privātā sektora parāda, kas figurē kā banku kredīti un korporatīvās obligācijas, realitātē pieder valsts uzņēmumiem un vietējo varas iestāžu struktūrām. Centrālās valdības rīcībā ir sviras, kas nozīmīgi var kontrolēt gan vienus, gan otras.

Ir arī citas labas ziņas: lielākā daļa ķīniešu parāda nominēta juaņās, valstij ir milzīgas valūtas rezerves gandrīz 3 triljonu dolāru apmērā, kapitāla plūsmu kontrole joprojām ir efektīva, neraugoties uz tās pavājināšanos pēdējos gados. Līdz ar to Drakonu zemes rīcībā ir plašs instrumentu arsenāls, ar ko stāties pretī finanšu vētrām.

Tomēr vienlaikus nenoteiktības faktori ir Ķīnas nesenais solījums piešķirt mazāku nozīmi tautsaimniecības izaugsmes tempiem, kā arī finanšu risku ierobežošanas plāns. Uz Ķīnu attiecināma gandrīz puse globālo investīciju, tāpēc stingrāki noteikumi investīciju jomā un to pakāpeniska mazināšanās nozīmīga ne vien Ķīnai, bet arī visai pasaulei.

Kas attiecas uz citām valstīm, nav īpaša pamata uzskatīt, ka Japāna jau nonākusi uz parādu krīzes sliekšņa. ASV parāds pieaugs gaidāmās nodokļu reformas rezultātā, tomēr šo triecienu vismaz pāris gadu amortizēs tautsaimniecības izaugsmes paātrināšanās. Rezumējot: maza varbūtība, ka 2018. gadā pasauli apdraudēs parādu krīze.

Zināmais nezināmais – inflācijas stagnācija

Arvien vairāk šķiet: kaut kas nav kārtībā ar Filipsa līknes (saikne starp bezdarba un inflācijas rādītājiem) funkcionēšanu, līdz ar to pastāv uztraukums par pēkšņu inflācijas uzšaušanos debesīs. No otras puses, kad jaunās tūkstošgades sākumā bezdarbs Savienotajās Valstīs bija vēl zemākā līmenī nekā patlaban, inflācijas bāzes rādītāji vienalga nesasniedza nepārtraukti tārgetēto 2% līmeni.

Viens no 2018. gada galvenajiem tematiem būs inflācijas apseglošana. "Alibaba" realizācijas apjoms vecpuišu dienā ir 4 reizes lielāks nekā "Amazon" izpārdošanas kiberpirmdienā un melnajā piektdienā. Silīcija ieleja vēl nav spējusi aptvert tik lielu auditoriju, cik maksāšanas sistēma "M-Pesa", tāpat tā nav spējīga sniegt to pakalpojumu apjomu, ko "WeChat".

Globālo interneta sakaru attīstības pirmais vilnis sakrita ar globalizācijas izaugsmi, kad Ķīna pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO). Tas nozīmēja preču cenas inflācijas pazemināšanos attīstītajās valstīs: tagad sagaidāms jauns interneta pieslēgumu veidošanas vilnis. Arguments par labu preču cenu inflācijas lejupslīdei ir skaidrs: ar viedtālruņu palīdzību daudz ērtāka kļūst interneta veikalu lietošana, bet tajos preces iespējams iegādāties daudz lētāk nekā tradicionālajos veikalos.

Turklāt eksistē papildu argumenti par labu tam, ka inflācijas tehnoloģiskā vājināšana var norisināties ievērojami aktīvāk nekā agrāk. Pakalpojumu ārresursēšana kļūst daudz vienkāršāk pieejama, gigonomika attīstās, mākslīgais intelekts pierāda strauju izaugsmi, bet inflācijas mazināšanos 3D printeru un kriptovalūtu pielietošanas rezultātā vēl tikai nāksies pētīt.

Centrobanku vadītāji baidās, ka zaudējuši kontroli

Lai arī bāzes scenāriji šim gadam neparedz inflācijas lēcienu, tomēr saredzami vairāki faktori, kas darbojas šajā virzienā. Piemēram, nozīmīgs globālās dezinflācijas garants no 2012. līdz 2016. gadam bija Ķīna. Cenu izaugsmes, kāda tā bija 2017. gadā, turpināšanās paralēli juaņas kursa pieaugumam var vest pie eksporta inflācijas.

Līdztekus fiskālajiem stimuliem un inflācijai no piedāvājuma puses var paātrināties pieprasījuma izaugsme: lai arī procenta likmes saglabājas zemas ilgus gadus, tikai patlaban banku kreditēšanas kanāli uzrāda intensīvākas plūsmas, un reālā ekonomika Eiropā sākusi mosties. Tas ir svarīgi mazajam un vidējam biznesam, kas eirozonā veido gandrīz 80% jaunu darbavietu, bet tās nozīmē darba samaksas izaugsmi nākotnē.

Vēl viena no vadošajam valstīm – Japāna – demonstrē cenu pieauguma parādīšanās pazīmes: nesen tās valdība aplūkoja jautājumu, vai neizsludināt uzvaru pār inflāciju. Uzlecošās Saules zeme, kas gadu desmitiem nespēj panākt patēriņa cenu izaugsmi, drīz var provocēt vislielāko inflācijas izaugsmi attīstīto zemju starpā. Japāna cikliski par 2 gadiem apsteidz lielāko daļu valstu: Filipsa līkne norāda uz ievērojami augstāku darba samaksu un cenu koeficientiem nekā citās valstīs. Japānas darba tirgus jau ir neparasti blīvs. Ja līdz 2018. gada beigām bezdarba līmenis sasniegs 2,5%, inflācija var paaugstināties līdz 1,5% līmenim.

Japānas centrobankas vadītājs Haruhiko Kuroda citastarp pieminējis pārāk zemu aizdevuma likmju teoriju; fakts, ka viņa komentārus gandrīz pilnībā atkārtojis Kurodas vietnieks Hiroši Nakaso, liek domāt par gaidāmajām politikas korekcijām šī gada 2. ceturksnī, kad jāsākas jaunam Kurodas vai viņa aizstājēja vadības termiņam Japānas bankas vadītāja postenī, kas pats par sevi ir dabisks esošās politikas pārvērtēšanas brīdis. Katrā ziņā pastāv jēnas kursa lēciena (līdz ar to Japānas eksporta sadārdzināšanās) varbūtība 2. ceturksnī.

Diskutējot par to, vai inflācija tomēr var sarūpēt kečupa pudeles efektu, vērts atcerēties bijušās FRS vadītājas Dženetas Jelenas oktobrī teikto, ka FRS vairs nekontrolē "zemu inflāciju". Finanšu ekonomikā, kur tiek mērītas aktīvu cenas, inflācija nekad iepriekš nav bijusi augstāka.

Ja fondu tirgu inflācija pārsviedīsies uz reālās ekonomikas aktīviem un cenām, FRS būs spiesta ļoti agresīvi kontrolēt naudas un kredīta politiku: daudz iespaidīgāk, nekā šobrīd sagaida tirgus vai pati FRS. Tas var novest pie šausmu scenārija: Hanss Lorencens no "Citi" nesen izteica pieņēmumu, ka FRS var izrādīties paralizēta, pat saduroties ar "reālās pasaules" inflāciju, jo vismaz "daži centrobanku vadītāji, ar kuriem komunicēja "Citi", atzīst: viņi baidās, ka zaudējuši kontroli pār tirgu. Bet, ja centrobankas situāciju nepārvaldīs, mēs iesoļosim pasaulē, kas novedīs pie hiperinflācijas gan reālajā, gan finanšu ekonomikā, spējot izraisīt nākamo globālo ekonomikas krīzi.

Naftas tirgus scenārijs jau uzrakstīts

Izejvielu tirgu dinamiku 2017. gadā investori, šķiet, uztvēruši pozitīvāk, nekā tā to būtu pelnījusi. Neseno izaugsmi noteica sektoram specifiski minicikli, kuriem 2018. gadā jāpagriežas pretējā virzienā. Piemēram, naftas cenām drīzāk būtu jāmazinās, jo tirgus patlaban pierod pie jaunā normāluma.

Galvenais faktors, kas noteiks melnā zelta cenas, būs savdabīgā berze starp ieguves pieaugumu Savienotajās Valstīs un OPEC+ valstu vēlmi ar noslēgtā pakta palīdzību līdzsvarot piedāvājumu tirgū.

Pēc Starptautiskās Enerģijas aģentūras (SEA) jaunākās atskaites datiem, 2017. gada oktobrī rezervju pārpalikums sastādīja 136 mln barelu salīdzinājumā ar pēdējo 5 gadu vidējo līmeni 111 rādītājs bija miljons barelu; vēl pirms gada tas bija 300 miljoni barelu. Tādējādi nenovēršami norit pārmērīga piedāvājuma mazināšanās. ASV ieguves pieaugums līdz 9,7 miljoniem barelu diennaktī tikai palēnina, bet nekompensē rezervju sarukšanu. Tāpēc prognozētā ASV ieguves apjoma paaugstināšanās līdz 10 miljoniem barelu diennaktī 2018. gadā nav kardināls šķērslis rezervju mazināšanai.

SEA prognozē pieprasījuma pieaugumu par 1,3 miljoniem barelu diennaktī, tomēr OPEC+ nekāpinās piedāvājumu līdz šī gada vidum: noslēgtā pakta dēļ. Tādējādi rezerves turpinās sarukt par 8,8–1,0 miljoniem barelu diennaktī saskaņā ar paredzēto piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku. Scenārija īstenošanās gadījumā līdzsvars tiks sasniegts 2018. gada vasarā.

Un tieši tas atspoguļojas jau pašreizējās melnā zelta cenās: tirgus arvien strādā apsteidzošā režīmā. Tieši OPEC+ 30. novembrī noslēgtās vienošanās faktors bija pamatā nesenajam "Brent" markas naftas cenas lēcienam no 55 dolāriem barelā līdz 66 dolāriem barelā. Tomēr šādas apsteidzošas cenas nozīmē, ka turpmākajā virzībā uz līdzsvaru nav sagaidāms to nozīmīgs pieaugums.

Sasniedzot līdzsvaru 2018. gada vasarā, OPEC+ valstis varētu vienoties par priekšlaicīgu iziešanu no pakta – un šāda iespēja ir paredzēta. Līdz ar to nebūs pārlieka neapmierinātā pieprasījuma, kas cenas varētu virzīt augšup. Citi šim gadam prognozē "Brent" markas vidējo cenu 54 dolāru barela līmenī, "Goldman Sachs": 62 dolāru barelā.

Pie galvenajiem riskiem naftas tirgū pieskaitāma naftas ieguves ASV un Kanādā paātrināšanās, noteiktu valstu – iespējamākā ir Krievijas – priekšlaicīga izstāšanās no OPEC+ pakta, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, ekstremāli silti laikapstākļi, "Brent" un WTI markas cenu izlīdzināšanās.

Kas amerikāņu IKP vēderā?

Vērts pievērst uzmanību kādam neievērotam aspektam. 2017. gada globālā IKP pieauguma paātrinājumu lielā mērā (70%) noteica izaugsme izejvielu tirgos. Tas attiecas arī uz ASV, kas nodrošināja piektdaļu pieauguma pasaulē: savukārt lauvastiesu no tā nodrošināja investīcijas enerģētikas sektorā.

Ja attīrīsim IKP pieaugumu no šīm investīcijām enerģētikā, mēs iegūsim viszemāko amerikāņu tautsaimniecības pieaugumu kopš 2010. gada. Retrospektīvā atskatā – ASV IKP izaugsme pēc attīstīšanas no enerģētikas 2015. gadā bija 2,6%, bet 2016. Gadā: tikai 1,0%. Lai ASV uzturētu pārliecinošu izaugsmes tempu, nepieciešama investīciju rotācija no enerģētikas sektora citās ekonomikas nozarēs.

Nekustamā īpašuma burbuļa draudi

Daudz biežāk nekā diskusijās par centrobanku politiku Lielās recesijas priekšvakars tiek pieminēts, runājot par nekustamā īpašuma sektoru. Stabila izaugsme, zemas procentu likmes un naudas pieplūde no ārzemēm: tas viss nozarē novedis pie nozīmīgas cenu izaugsmes Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Zviedrijā. Šāda veida burbuļa veidošanos politiķi un ekonomikas regulatori nedrīkst ignorēt, un viņu reakciju noteikti šogad vērosim.

Investīciju pieaugums nekustamā īpašuma nozarē var novest pie tā, ka piedāvājums var ievērojami apsteigt pieprasījumu, samazinot dzīvojamo platību cenas. Līdz ar to regulējošajiem orgāniem jāpadara stingrāki kreditēšanas standarti un jāierobežo ārvalstu kapitāla ieplūde.

Dzīvojamo platību cenu krahs atstāj nozīmīgu ietekmi uz tirgu – tas var ievērojami neitralizēt tuvāko divu gadu laikā sagaidāmos centrobanku pieliktos milzīgos pūliņus politikas normalizēšanā. Jaunzēlandes centrobanka jau atzīmējusi vāju iekšējo pieprasījumu kā scenāriju, kas var novest pie aizdevuma likmju pazemināšanas. RBA, BoC, "Norges Bank" un "Riksbank" paziņojušas, ka dzīvojamo platību tirgus ir izšķirošais faktors, kas ietekmēs to izteiktās prognozes.

Šāda negatīva scenārija īstenošanās gadījumā iespējama būtiska tirgus pārvērtēšana un var sagaidīt cenu krišanos. Attiecīgo valstu obligāciju ienesīguma līmeņi mazināsies, bet valūta zaudēs vērtību.

VIX un MOVE indeksi izraisījuši iracionālu pašapmierinātību

Viens no 2017. gadā finanšu tirgus visvairāk raksturojošajiem aspektiem bija pilnīgs volatilitātes krahs; piemēram, "Dow" indekss noturējās vēsturiski visšaurākajā tirgošanās diapazonā. Pērn volatilitātes uzliesmojumi izrādījās reti un nelieli, neviens no tiem neilga vairāk par nedēļu. Indeksu VIX un MOVE vēsturiskie minimumi pavadīja rekordaugstu akciju kursu pieaugums un augstas cenas nekustamā īpašuma tirgū. Rezultātā parādījusies pulvera muca, kas var uzsprāgt acumirklī.

Investori, tiecoties pēc obligāciju un akciju ienesīguma, arvien biežāk savos apsvērumos paļaujas uz to, ka aktīvu cenu volatilitāte saglabāsies tikpat zema kā šobrīd, taču tā sasniegusi 50 gadu perioda minimumu. Pastāv varbūtība, ka līdz ar to investīcijas tiks veiktas iracionālas pašapmierinātības apstākļos. Tomēr VIX un MOVE izaugsmes risks saglabājas, kamēr investori vienpusīgi tirgu skata kā gludu ezera virsmu.

Neekonomiska rakstura riski

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) Globālo risku ziņojumu laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam galvenajiem riskiem bija ekonomisks, nevis politisks raksturs: mēs ļoti labi atceramies Lielo recesiju. Tomēr jaunākais PEF ziņojums akcentē, ka visnopietnākie izaicinājumi patlaban saistāmi ar dabas katastrofām un atomkara iespējamību. Līdz ar to riskus finanšu tirgū daudz mazākā pakāpē iespējams raksturot kā ekonomiskus. Turklāt politikas iespaids uz finanšu aktīvu dinamiku būs mazāks nekā šīs desmitgades pirmajā pusē un pat var atstāt pozitīvu iespaidu.

Ja tomēr pievēršamies politikai, patlaban nopietnu uztraukumu vieš Ziemeļkorejas atomdraudi; situācijas pēkšņa eskalācija paaugstina iespēju notikt konfliktam starp ASV un Ķīnu.

Nopietnas nestabilitātes reģions ir arī Tuvie Austrumi: saspīlējums tiktāl samilzis, ka vairs nešķiet pilnīgi neticama karadarbība starp Irānu un Saūda Arābiju vai nekārtības Saūda Karalistes iekšienē. Šajā gadījumā var savstarpēji konfliktēt ASV un Krievija.

Nesenie konflikti Tuvajos Austrumos sākās ar tendenci "uzliesmot", pēc tam gūstot zemas intensitātes raksturu un nespējot aptvert visu reģionu: kā tas bija Jemenas un Kataras gadījumā. Tomēr iespējamā naftas tirgus sabrukuma dēļ pamats satraukties par stabilitāti reģionā eksistē. Liela konflikta (kas gan maz iespējams) gadījumā vislielākās ieguvējas būs Krievija, Kolumbija, Malaizija, Brazīlija, bet lielākās zaudētājas: Ķīna, Indija, Indonēzija, Taizeme, Dienvidāfrikas Republika, Turcija.

Populisms drīzāk liks pārskatīt ES programmas

Svarīgs risks, ar ko mēs saduramies: pieaugošā nevienlīdzība starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem baro polarizāciju politikas laukā. Rezultāts – vairāki populistiski režīmi, kurus raksturo 3 pamatelementi: radīt sapni, izveidot ienaidnieka tēlu, pret ko vērst sabiedrības dusmas, realizēt savdabīgu ekonomisko politiku.

Ja arī politisko lozungu uzdevums ir aizvirzīt no realitātes, tad politiskais galarezultāts tieši ietekmē tautsaimniecības. Budžeta izdevumi, protekcionisms un militāras aktivitātes ir visiespējamākie populistisko režīmu darbības rezultāti.

Pievēršoties Eiropai: 2018. gadā diez vai izzudīs sociālekonomiskie un kultūras faktori, kas ietekmē sabiedrisko domu – kā zināms, eiroskeptiski noskaņotie politiķi seko elektorāta iekšējā noskaņojuma impulsam. Populisti var piesaistīt lielāku ievērību, pakāpeniski mazinoties Eiropas IKP izaugsmei no 2018. gada vidus.

Populisms spējīgs bremzēt tālāku ES fiskālo integrāciju, kas padara daudz iespējamāku ES programmu pārskatīšanu nekā transformatīva rakstura pārmaiņas. Izšķirošs moments, kuram vajadzētu pievērst uzmanību, ir Makrona autoritāte, kas būs atkarīga no viņa spējas virzīt reformas politisku un ekonomisku ierobežojumu apstākļos.

Pensiju fondi – kā kazino nokļuvuši

2018. gada labklājības prožektoru spozmē jo spilgti var izgaismoties pensiju uzkrājumu ēnas puses un pieaugt diskusijas par tiem. Valsts parādu ar negatīvu ienesīguma līmeni apjoms pasaulē ir apmēram 9 triljoni dolāru, 85% valsts obligāciju ienesīgums ir zemāks par globālās inflācijas izaugsmi, taču investīciju ienākums var būt pozitīvs vienīgi tad, ja vērtība pastāvīgi augs, bet valūtu kursi mainīsies vienīgi šo pašu investoru izteikto prognožu ietvaros.

Pensiju fondu ieguldījumi obligācijās ar nulles vai negatīvu ienesīgumu dod minimālu naudas plūsmu, kamēr savu saistību izpildei tiem nepieciešams panākt gada ienesīgumu 7–8% līmenī. Kompānija "Miliman" secina, ka caurmērā no 2012. līdz 2016. gadam ASV pensiju fondu ģenerētais kopējais ienesīgums bija apmēram 1,31% līmenī gadā.

Tā kā ar to ir daudz par maz, pensiju un citi fondi arvien biežāk iegulda arvien riskantākos aktīvos, lai gūtu lielāku ienākumu. "BlackRock" aprēķinājusi, ka rezultātā puse lielo apdrošināšanas kompāniju, kas darbojas amerikāņu tirgū, savās bilancēs uzņēmusies lielākus riskus, nekā tie bijuši līdz 2007. gadam. "Miliman" pārskats liecina: pensiju fondu vidū aktīvu daļa, kas ieguldīta akcijās un nekustamajā īpašumā, pieauga no 19% 2012. gadā uz 24% 2016. gadā.

Visus ilgos gadus kopš "Lehman Brothers" kraha pensiju fondi, apdrošināšanas un cita veida kompānijas, kas nodarbojas ar ilgtermiņa investīcijām, savas bilances turpināja pildīt ar ārkārtīgi riskantiem aktīviem, šajā jomā sasniedzot vēsturiskus rekordus.

Globālās tirdzniecības paradoksālā izaugsme

2017. gads, kurā tika gaidīti tirdzniecības kari, negaidītā kārtā kļuva par starptautiskās tirdzniecības buma gadu. Tā pirmoreiz kopš 2014. gada attīstības tempu ziņā apsteidza ražošanu, kas liek atcerēties pirmsrecesijas gadus, kad šāda izaugsmes tempu attiecība bija ierasta parādība.

Visvairāk no tālākas tirdzniecības tempu izaugsmes gūs tādas lielās ražotājvalstis kā Vācija un Ķīna, kā arī elektronikas ražotājas, piemēram, Dienvidkoreja. Ražošanas aktivitātes indikatori rāda, ka šādai izaugsmei jāturpinās arī šogad. Ķīnas tirdzniecības partneru vidēji svērtie uzņēmējdarbības aktivitātes indeksi (PMI) novembrī bija 56,3 punkti kas ir maksimālais rādītājs kopš 2011. gada februāra.

Tikmēr protekcionisma draudi nav pazuduši. Lai arī jaunā ASV administrācija sākusi izmeklēšanu par alumīnija importu no Ķīnas, bloķējusi tiesnešu iecelšanu PTO un ASV izgājušas no Pakistānas tirdzniecības vienošanās, tomēr retorika "Amerika vispirms" maz īstenojusies praksē. ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu joprojām ir augsts: 34,6 miljardi dolāru par labu Pekinai. Ķīnas ekonomiskā iedarbība uz Savienotajām Valstīm ir piecas reizes augstāka nekā ASV iespaids uz Ķīnu. Tas nozīmē, ka jebkuru ekonomisko barjeru uzstādīšana var nozīmīgi palēnināt Drakonu zemes IKP izaugsmi.

Pēc Pasaules bankas novērtējuma, globālā tirdzniecība sastāda 52% no pasaules IKP: šī ir vairāk nekā divkārša izaugsme pēdējo 50 gadu laikā.

Velns no tabakdozes: bitkoins

Daži uzskata, ka kriptovalūta ir izcilākais izgudrojums cilvēces vēsturē. Ir daudz cilvēku, kas domā: tā ir burbulis vai piramīda. Šobrīd vēl nav līdz galam skaidrs, kuram ir taisnība.

Fundamentālie faktori joprojām ir pret plašu bitkoina pielietošanu legālas valūtas un maksājumu sistēmas statusā. Pastāv vienkārši un objektīvi iemesli, lai vismaz patlaban izvairītos no investīcijām šādos aktīvos. Pie tiem pieskaitāmi regulatoru, tehnoloģiskie un ekonomiskie riski, kurus investori – līknes fascinē! – patlaban nenovērtē.

Bitkoina kursa krišana var nopietni iedragāt investorus, kuri 2017. gadā aktīvi ieguldīja kriptovalūtā. Augsta bitkoina volatilitāte un digitālās valūtas infrastruktūras kontroles neesamība ir lielu zaudējumu iespējamības pamats.

Hakeru apdraudējumi

Joprojām daudzi kiberuzbrukumus iztēlojas kā datu zagšanu no kredītkartes, tomēr šobrīd runa ir par "atomuzbrukumu", kad no ierindas iziet pat bankomāti. Bankas tagad uztraucas par informācijas iznīcināšanu vai bloķēšanu hakeru trieciena rezultātā, kas kredītiestādes darbu var apstādināt uz vairākām stundām, dienām vai pat ilgāk. Ja cilvēki pēkšņi zaudēs pieeju savai naudai pat nelielā bankā, arī citu banku klienti var krist panikā un sākt izņemt līdzekļus, kas nozīmē triecienu banku sistēmai kopumā.

Jaunumi nākotnes ekonomiskajā ģeogrāfijā

Indijas ekonomikas augšupeja 2018. gadā var izrādīties negaidīti strauja, jo šoks pēc bezprecedenta skaidrās naudas aprites ierobežošanas un jauna patēriņa nodokļa ieviešanas sāk pāriet. "Moody's" nesen pārsteidza tirgus, pirmoreiz kopš 2004. gada paaugstinot Indijas suverēno reitingu.

Londonas Ekonomikas un biznesa pētījumu centrs (CEBR) paredz, ka Indija 2018. gadā kļūs par piekto lielāko pasaules ekonomiku, apsteidzot Lielbritāniju un Franciju, bet 2027. gadā apsteigs arī Vāciju, ieņemot šajā sarakstā 3. vietu. Saskaņā ar CEBR prognozēm Indijas progress neapstāsies: šai valstij 21. gadsimta otrajā pusē lemts kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē.