Kārlis Vērdiņš (1979) ir autors pieciem dzejas krājumiem – "Ledlauži" (2001), "Biezpiens ar krējumu" (2004), "Es" (2008), "Pieaugušie" (2015) un "Gatavā dzeja" (2020), kā arī dzejas krājumiem bērniem "Burtiņu zupa" (2007), "Tētis" (2016) un "Dilles tante" (2018). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.
Sēdējām ar tavu uzpūtīgo priekšnieku, viņa vulgāro sievu un izlaistajiem bērniem viņu bezgaumīgās mājas smacīgajā viesistabā, ēdām pliekanu ēdienu un dzērām salkanu vīnu.
"Izlēkājos disenē un drusciņ iedzēru. Ja es iedzeru, tad jūtos labāk, un vispār man vajadzētu dzert augu dienu, lai labi justos," vēsta ieraksts 1995. gada 18. oktobrī, turpat arī teikts: "Pēdējā laikā arvien biežāk jūtos vientuļš" un "Vajadzētu uzrakstīt kādu literāru darbu."
Mēs dzīvojam valstī, kurā augstākā izglītība un pētniecība nav bijusi prioritāte un kur politiķu klāstītās nākotnes vīzijas par pārtikušu, izglītotu un attīstītu sabiedrību izklausās pēc provinciālas plātīšanās.
Mīlestība ir reāla, un mīlestība ir darbs, mums saka Kalnozols. Darbs, kas jāveic pašam ar sevi, noticot, ka esi mīlestības cienīgs, un darbs citu labā, kas var atmodināt mīlestībai un draudzībai.
Totalitārismam atkāpjoties no mūsu reģiona, iespējams realizēt utopiskas vīzijas par dzejas potenciālajiem attīstības ceļiem un izvēlēties savus garīgos vadoņus no dažādu laiku un zemju dižgariem. Un kāpēc lai tas nebūtu sirreālisma teorētiķis un praktiķis Andrē Bretons un viņa domubiedri?
Mēs dzīvojam valstī, kurā augstākā izglītība un pētniecība nav bijusi prioritāte un kur politiķu klāstītās nākotnes vīzijas par pārtikušu, izglītotu un attīstītu sabiedrību izklausās pēc provinciālas plātīšanās.
Uz galda stāv trīs glītas Alekseja Muraško dizainētas grāmatas, kas izdotas tikko sāktajā sērijā "Jaunā klasika. Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbi". Daļai cilvēku šķiet savāda mākslas procesa pakļaušana nemitīgai salīdzināšanai un vērtēšanai, ar kuras palīdzību noskaidro "labāko".
"Izlēkājos disenē un drusciņ iedzēru. Ja es iedzeru, tad jūtos labāk, un vispār man vajadzētu dzert augu dienu, lai labi justos," vēsta ieraksts 1995. gada 18. oktobrī, turpat arī teikts: "Pēdējā laikā arvien biežāk jūtos vientuļš" un "Vajadzētu uzrakstīt kādu literāru darbu."
Grāmata ir ļoti laba, un Veips noteikti pieskaitāms pie pašiem talantīgākajiem starp nesenajiem debitantiem. Taču formulēt, kāpēc viņa dzejoļi ir labi un ar ko tie atšķiras no citu vairāk vai mazāk talantīgu un jaunu cilvēku dzejoļiem, nav nemaz tik viegli.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
