Rīgas Doma Kapitula zālē notikušajā lekciju ciklā "Domā un dalies" dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vēdiņš noturēja priekšlasījumu "Kā runāt par dzimtes un seksualitātes uztveri literatūras un kultūras vēsturē?"
"Ja atkāpjamies no vēlmes spriest par literatūru un citām mākslām šaurā, no sabiedriskajiem procesiem atrautā veidā, tad redzam, kā, laikmetiem mainoties, mainās arī sabiedrības normas un tām seko arī izmaiņas literatūrā un citās mākslās. Pētot latviešu literāro kultūru, atklājas, ka mūsu zemes ideju vēsturē savulaik ienākušas daudzas savam laikmetam aktuālas idejas, kuras plašāk vai šaurāk diskutētas arī Latvijā," par lekcijas tēmu stāsta Kārlis Vērdiņš.
Kāpēc gan beidzot nesaņemties drosmi un neuzrakstīt it visu svarīgo, kas sakrājies sirdī un prātā?
Uz galda stāv trīs glītas Alekseja Muraško dizainētas grāmatas, kas izdotas tikko sāktajā sērijā "Jaunā klasika. Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbi". Daļai cilvēku šķiet savāda mākslas procesa pakļaušana nemitīgai salīdzināšanai un vērtēšanai, ar kuras palīdzību noskaidro "labāko".
Mīlestība ir reāla, un mīlestība ir darbs, mums saka Kalnozols. Darbs, kas jāveic pašam ar sevi, noticot, ka esi mīlestības cienīgs, un darbs citu labā, kas var atmodināt mīlestībai un draudzībai.
"Izlēkājos disenē un drusciņ iedzēru. Ja es iedzeru, tad jūtos labāk, un vispār man vajadzētu dzert augu dienu, lai labi justos," vēsta ieraksts 1995. gada 18. oktobrī, turpat arī teikts: "Pēdējā laikā arvien biežāk jūtos vientuļš" un "Vajadzētu uzrakstīt kādu literāru darbu."
Mēs esam attapušies situācijā, kurā informācijas telpa ir sašķelta un Latvijā dzīvo cilvēki, kas patērē tikai Krievijas propagandu. Kas notika? Vai mediji kara laikā ir svarīgāki nekā miera periodā? Sarunā par to – Rita Ruduša, Filips Lastovskis, Anatolijs Golubovs un Henriks Eliass Zēgners.
Ideālā pasaulē mēs paralēli cīnītos gan par civilo savienību, gan trans jautājumiem, jo trans cilvēkiem vajag cita veida tiesības. Mums vajag sakārtot pašus pamatus, piemēram, dokumentu nomaiņu. Par precēšanos un civilo savienību trans cilvēki domās vēlāk.
No "Mozaīkas" dibinātājiem Rīgā esam palikuši pieci. Cilvēki brauc projām, jo nevar un negrib sagaidīt, un tas ir izšķirošais faktors. Latvija nav tik liela un bagāta, ka var atļauties, lai cilvēki vienkārši plūst prom, jo jūtas šeit nelaimīgi, neredzēti un nesaprasti.
Ko jūs domājat, kad dzirdat lozungu "pret padomju mantojumu"? Vai mums pēdējo 30 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir radies kāds mērķis vai nākotnes vīzija? Latvijas Arhitektu savienības rīkotā sarunā spriež Daina Teters, Ivars Austers, Uldis Lukševics un Vents Vīnbergs.
Parādās uzskats, ka Rietumiem vajadzētu atdot Putinam daļu Ukrainas, lai izbeigtu karu. Mums Ukrainā ir sāpīgi to redzēt. Mēs jūtam pasaules atbalstu, taču tie esam mēs, kas cīnās frontē. Tās ir mūsu pilsētas, kas tiek bombardētas.
Jau no pašām pirmajām kara dienām Latvijā ieplūst ukraiņu bēgļi, un līdztekus empātijai un rūpēm, ko viņiem izrādām, mūs nodarbina arī saprotama vēlme zināt, ar ko cilvēkiem nācies saskarties. Kā jēgpilni runāt ar karu pieredzējušajiem ukraiņiem, nepastiprinot gūtās traumas?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Diskusija:
3
Patīk:
0